Multiplā skleroze. Kāpēc tev par to vispār jāzina?!

Andreja Millera vizītkarte:

•           Neirologs, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Multiplās slerozes centra vadītājs.

•           Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Medicīnas fakultātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras vadītājs.

•           Latvijas Neirologu biedrības Demielinizējošo slimību grupas vadītājs.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Slavenības

Timmas bijusī sieva Sana veikusi uzreiz divas plastiskās operācijas

Santa.lv

Salāti

Vienkāršā siļķe kažokā – ne pārāk trekni, bet gardi! Aktiera Jāņa Paukštello bērnības recepte

Santa.lv

Daba un dzīvnieki

TESTS: Dzīvnieki latviešu uzvārdos. Cik daudzus vari atminēt?

•          Baltijas autoimūno demilinizējośo slimību zinātniskā paneļa dalībnieks

•           Baltijas Multiplās sklerozes asociācijas biedrs.

•           Eiropas Neirologu biedrības Multiplās sklerozes un autoimūno slimību konsultatīvās padomes loceklis.

•           Starptautiskās Multiplās sklerozes zinātniski konsultatīvās padomes loceklis.

– Izkaisītā jeb multiplā skleroze ir diagnoze, kas liek nodrebēt ikvienai sirdij, kam nākas ar to sastapties…

– Pasaulē ar multiplo sklerozi slimo vairāk nekā 2,5 miljoni, un tas nozīmē, ka tā nav reta. Vēl vairāk – multiplā skleroze ir invalidizējoša neiroloģiskā slimība gados jauniem cilvēkiem. Jo vidējais vecums, kad ar multiplo sklerozi saslimst, ir no 20 līdz 40 gadiem. Tātad – visa dzīve priekšā! Cilvēkam var būt laba karjera, labs darbs, un pēkšņi vienā dienā parādās kaut kādi neiroloģiski simptomi, kurus viņš varbūt pat nepamana, vai arī, ja cilvēks nav pietiekami uzstājīgs un pie ārsta uzreiz nenokļūst, kamēr izstāv rindu, pirmie simptomi jau ir pārgājuši, un viņam sāk šķist: «Ai, ir jau labi… Nu ko es pie tā ārsta iešu?…» Samierinās ar situāciju, aizmirst. Bet pēc laika nāk nākamais uzliesmojums, un tad jau parādās nopietnāki neiroloģiskie traucējumi. Jo multiplā skleroze ir hroniska iekaisīga, autoimūna centrālās nervu sistēmas slimība. Tas nozīmē, ka organisms pēkšņi par svešiem ir sācis uzskatīt sava ķermeņa nervu šķiedru apvalkus, pa kuriem tiek pārvadīti nervu impulsi, lai cilvēks varētu sajust pieskārienu, vibrāciju, temperatūru, pēc taustes atpazīt priekšmetus, saprast sava ķermeņa novietojumu telpā un izdarīt kustības. Proti, iekaisuma rezultātā galvas un muguras smadzenēs noārdās mielīns, kas aptver nervus un darbojas kā elektriskā vada apvalks, ļaujot nervam ātri pārraidīt impulsus. Tajās galvas un muguras smadzeņu vietās, kuras ir zaudējušas mielīnu, rodas perēkļi – tie ir kā rētas, līdz ar to mazinās nervu iespēja pārraidīt impulsus. Un – tā kā signāli netiek nodoti vai arī tie nav precīzi, rodas, piemēram, kustību, redzes, koordinācijas un citi traucējumi. Laika gaitā pieaug perēkļu skaits. Tos var pamanīt, veicot magnētiskās rezonanses izmeklējumu ar kontrastvielu.

Kad es sāku nodarboties ar multiplās sklerozes ārstēšanu, pirmos pacientus, kuri to varēja atļauties, vedu ar lidmašīnu uz Stokholmu, lai viņus izmeklētu ar magnētiskās rezonanses metodi.

Vēlāk jau vienreiz nedēļā no Tallinas uz Bulduru slimnīcu brauca mikroautobuss ar magnētiskās rezonanses aparātu. Tā tas notika pirms 25 gadiem. Šodien ir pilnīgi cita situācija. Nākušas klāt jaunas diagnostikas iespējas, un nokļūt līdz multiplās sklerozes diagnozei ir vieglāk. Izstrādāti arī dažādi diagnostiskie algoritmi, kritēriji. Bet ne vienmēr ir tik vienkārši tos visus izpildīt. Tāpēc multiplā skleroze ir viena no diagnozēm, kuras noteikšanā ārsti diezgan bieži kļūdās. Vai nu neatrod multiplo sklerozi, uzskatot, ka cilvēkam ir cita slimība, vai nosaka multiplās sklerozes diagnozi, pacients sāk lietot zāles, un tad secina, ka tā tomēr nav šī slimība.

– Kāds tādā gadījumā ir drošākais ceļš?

– Latvijā ir trīs specializēti multiplās sklerozes centri: Stradiņa slimnīcā, Austrumu slimnīcā un Latvijas Jūras medicīnas centrā. Visos strādā speciālisti, kuri diendienā nodarbojas ar multiplās sklerozes pacientiem, tātad viņiem ir liela pieredze, uztrenēta acs. Turklāt multiplās sklerozes diagnozi visos šajos centros nosaka ārstu konsilijs, nevis viens neirologs.  

– Laikam ir nozīme, cik ātri to izdara?

– Protams, te nav kā pie insulta, kad pacientam, lai varētu viņam palīdzēt – lai galvas asinsvadā radušos trombu izvilktu vai izšķīdinātu –, insulta vienībā jānokļūst 4,5 stundu laikā. Pie multiplās sklerozes stundas nav tik svarīgas, bet tajā pašā laikā – jo mēs ātrāk noteiksim diagnozi, jo agrāk pacientam nozīmēsim imūnmodulējošo terapiju ilgtermiņā, jo vairāk attālināsim invaliditāti, smadzeņu atrofiju. Ir tomēr atšķirība, vai acīm redzami neiroloģiski traucējumi cilvēkam parādās astoņdesmit vai divdesmit gadu vecumā… Te ir runa arī par ģimenes plānošanu, par nodarbinātību, par visu dzīvi. Kā viņiem palīdzēt? Pacienti saņem zāles, un ir tādi, kuri, slimojot ar multiplo sklerozi, sasnieguši Everestu! Tātad diagnoze vēl nenozīmē, ka dzīve beigusies. Nē, ar slimību ir jāsadzīvo un jādomā citās kategorijās: ko mēs varam lietas labā darīt – kas jādara ārstiem, kas jādara man un manai ģimenei? Cilvēkam vajadzīga uzticama, profesionāla informācija.  Viņš visu laiku ir bijis vesels, un pēkšņi pasaka šādu diagnozi, tad cilvēks  iegūglē, paskatās, kas ir multiplā skleroze, un, protams, viņam mati ceļas stāvus. Cilvēks ir šokā! Tāpēc katrā multiplās sklerozes centrā ir multiplās sklerozes jeb MS māsa, Stradiņos – māsa Līga, kura pieejama 24/7 režīmā. Pacienti, tiklīdz rodas kādi jautājumi, uzreiz zvana viņai. Tā arī ir sava veida drošības sajūta.

– Kāda situācija šobrīd ir ar zālēm?

– Pateicoties Multiplās sklerozes pacientu asociācijas un arī neirologu aktīvajai darbībai, pietiekami daudz medikamentu ir iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā, un mēs varam katram konkrētam pacientam individuāli izvēlēties piemērotāko terapiju – atbilstoši slimības gaitai, perēkļa atrašanās vietai, pacienta vecumam, blakusslimībām, ģimenes plānošanai. Te gan kādreiz rodas arī pārpratumi…  «Kaimiņienei ir šprice, bet man dakteris iedeva tikai tableti – viņš negrib mani riktīgi ārstēt!» Protams, tā nav taisnība. Tabletes tiek izrakstītas tāpēc, ka konkrētai slimības formai tās ir labākās zāles. Arī injicējamie medikamenti ir divu veidu – kādam pacientam zāles jāievada vēnā, citam zemādā. Jāsaprot, ka nav divu vienādu multiplās sklerozes pacientu! Kādam, kuram slimības forma nav agresīva un kurš lieto zāles, nav biežu slimības paasinājumu, pīķu. Ir pacienti, kuriem pat ģimenes locekļi nezina, ka viņam ir multiplā skleroze, izņemot profesoru Milleru un viņu pašu. Jo cilvēkam vienkārši negribas mājās nevienam to teikt, un arī slimības izpausmes nav uzkrītošas. Ir pacienti, kuri nav lietojuši medikamentus, kas, protams, ir nepareizi, jo slimība attīstās, bet – tas notiek ļoti lēni.  Un ir tādi, kam, neraugoties uz visām mūsu pūlēm, nesokas ar ārstēšanu, multiplā skleroze progresē straujāk vai strauji, un cilvēks drīz jau ir ratiņkrēslā. Tad viņiem tiek piedāvāta simptomātiska terapija.  Proti, slimība progresē tik tālu, ka ir ļoti minimālas cerības ar imūnmodulējošiem medikamnetiem  atjaunot zaudētās smadzeņu struktūras un to deficītu. Tāpēc ir tik svarīgi laikus atpazīt pirmos simptomus un pareizi ārstēt. Visi šie imūnmodulējošie medikamenti nav lēti, viena multiplās sklerozes pacienta ārstēšana gadā valstij izmaksā no 25 000 līdz 58 000 eiro. Latvijā ir ap 2000 multiplās sklerozes pacientu.

– Kādi ir pirmie simptomi?

– Tas atkarīgs no perēkļa atrašanās vietas. Vienam perēklis vai vairāki perēkļi ir labajā smadzeņu puslodē, otram – kreisajā, trešajam – muguras smadzenēs, ceturtajam – gan galvas, gan muguras smadzenēs. Piemēram, pacients stāsta: «Man pēkšņi vienā acī pazuda redze. Vakar vēl redzēju, šodien vairs neredzu vai slikti redzu…» Jā, oftalmologa kabinetā bieži tiek diagnosticēts redzes nerva neirīts. Pacients pie speciālista vērsies tāpēc, ka sāp aiz acs ābola, pasliktinājies redzes asums, krāsu redze, ir īsi gaismas uzplaiksnījumi, epizodiska redzes miglošanās fiziskas slodzes vai augstas temperatūras apstākļos. Bet tas bieži vien var būt pirmais un arī vienīgais simptoms multiplajai sklerozei. Tāpēc labi, ja acu ārsts aizdomājas, ka šis jaunais cilvēks jāvirza pie neirologa, lai veic magnētiskās rezonanses izmeklējumu.

Kas vēl? Cilvēkam ir urinācijas traucējumi, viņš dodas pie urologa, un izrādās – multiplā skleroze, perēklis atrodas muguras smadzenēs. Līdzsvara traucējumu dēļ slimnieks streipuļo, kā reibumā būdams – «Eju kā piedzēries, ieskrienu stenderē…» Vai – «Man notirpa, atņēmās viena roka…» Vai – «Man atņēmās kāja…» Cilvēks uztaisa datortomogrāfiju, tajā uzrādās diska trūce, un, iespējams, ka to pat izoperē, bet kāja joprojām paliek nespēcīga. Veic magnētisko rezonansi, un atklājas smadzenēs perēkļi, bet diskam pie kājas atņemšanās nav bijis nekādas nozīmes. Ir multiplās sklerozes pacienti, kuri slimnīcā saņēmuši pat trombolīzi – trombu šķīdinošas zāles –, domājot, ka viņus piemeklējis insults, jo ir atņēmusies roka. Turklāt tas nav Latvijas stāsts – šādi notiek visā pasaulē. Proti, ir šīs diagnostiskās grūtības, jo multiplā skleroze var atgādināt citas slimības. Patiesībā tā ir ļoti sarežģīta diagnoze, pastāv simtiem iespēju kļūdīties, to nosakot. Tāpēc, ja pie ģimenes ārsta ierodas gados jauns pacients, kam neiroloģiskie simptomi – tirpšana, redzes traucējumi, līdzsvara traucējumi, kustību traucējumi rokā un/vai kājā, ilgstoši urinācijas traucējumi  – ir ilgāk par 24–48 stundām, viņš būtu jānosūta pie neirologa. Ticiet man, mēs arī skatāmies, skrupulozi pārbaudām, vai nav tomēr kāda cita sistēmiska slimība, pirms nosakām, ka tā ir multiplā skleroze.

Ja neiroloģiski simptomi parādās, piemēram, 80 gadu vecam pacientam, nevajadzētu domāt par multiplās sklerozes diagnozi, un otrādi – ja neiroloģiski simptomi pēkšņi parādās jaunam cilvēkam, ģimenes ārstam būtu jāapdomā visas iespējas.

Piemēram, ja pie viņa ierodas divdesmitgadīga sieviete ar noslīdējušu mutes kaktiņu, maz ticams, ka viņai ir insults – jāmeklē kāda cita neiroloģiska slimība. Mums ir arī pacienti, kuriem 55 gados diagnosticējam multiplo sklerozi, bet, visticamāk, saslimis viņš ir jau 35 gadu vecumā: «Man ar to vienu kāju īsti labi nav gadus desmit…» Taču kustību deficīts nav tik liels, lai tas traucētu dzīvot.

– Vai taisnība, ka multiplā skleroze pirmoreiz parādās tieši grūtniecības laikā?

– Nē. Agrāk uzskatīja: ja ir multiplā skleroze, dzemdēt nedrīkst. Tagad nostādnes mainījušās – nav problēmu laist pasaulē veselus bērnus, multiplā skleroze nav pārmantojama slimība. Taču sievietei jāzina, ka grūtniecības laikā un pēc dzemdībām, ņemot vērā hormonālās izmaiņas organismā, var sekot slimības paasinājums. Jautājums arī, kādu imūnmodulējošo terapiju viņa lieto. Ir medikamenti, kuru lietošanas laikā nedrīkst palikt stāvoklī, jāievēro stingra kontracepcija. Tāpat ir medikamenti, kurus var lietot līdz grūtniecības iestāšanās brīdim, bet kas uz gaidību laiku jāatceļ.

– Jā, atgriežoties pie zālēm…

– Ir iespējama terapija, kura attālina multiplās sklerozes paasinājumu, un ir zāles, kas likvidē simptomus. Ja pacientam ir spastika, saspringta muskulatūra, tad jālieto arī muskuļu relaksanti, lai savilkumu mazinātu. Ir medikamenti kas uzlabo pacienta gaitu. Ja ir augsts asinsspiediens, tad jālieto medikamenti pret augstu asinsspiedienu. Pie vispārēja noguruma izmanto preparātus, kas paaugstina dopamīna koncentrāciju. Ja ir nogurums, muskuļu vājums, izmanto līdzekļus, kas pastiprina neiromuskulāro impulsu pārvadi. Ja attīstās klīniski nozīmīga depresija, tā jāārstē pēc depresijas ārstēšanas vadlīnijām. Sāpju slāpēšanai izmanto antikonvulsantus vai arī antidepresantus. Urīna nesaturēšanas vai steidzamas vajadzības gadījumos iesaka zāles, kuras atslābina urīnpūšļa gludo muskulatūru, palielina urīnpūšļa tilpumu līdz pirmajai atslābinātājmuskuļa kontrakcijai… Ja ir urīnpūšļa problēmas, tad jāliek katetrs… Tie stāsti ir dažādi. Mums ir pacienti, kuriem anamnēzes datos ir jau citas autoimūnas slimības – bronhiālā astma, alerģisks dermatīts, un tagad piemetusies vēl viena vaina, kas, par nelaimi, ir multiplā skleroze. Ir pacienti ar divām neiroloģiskām autoimūnām slimībām – piemēram, miastēniju (muskuļu vājums) un multiplo sklerozi. Bet, lai orķestris labi skanētu, diriģents var būt tikai viens. Tāpēc es palieku pie uzskata, ka mūsu valstī ir ģimenes ārsts, kurš ir šis virsdiriģents, un, ja viņam vajadzīgs speciālista viedoklis par multiplo sklerozi, tad pacientu var sūtīt pie manis, un es viņam palīdzēšu, cik spēšu.

– Internets piedāvā arī alternatīvas ārstēšanas metodes…

– Šodien divdesmitgadīgs jaunietis daudz lielākā ātrumā iegūst informāciju no dažādiem avotiem. Tāpēc bieži vien mana konsultācija agrāko 15 minūšu vietā nu aizņem pat 45 minūtes, jo jāmēģina rast atbildes uz visiem viņa jautājumiem. Kā es parasti pacientiem saku: «Ja jums ir kādas neskaidrības, zvaniet ārstam, MS māsai un mēģiniet tās noskaidrot. Nepieņemiet lēmumus steigā un emocijās!» Bieži vien pacienti grib palietot kaut ko vēl ārpus mūsu rekomendācijām, lai uzlabotu novājināto imūnsistēmu: «Man imūnsistēma slikta, vajag to stiprināt… Palietošu kādas zālītes…» Tā ir vislielākā kļūda, jo mēs joprojām nezinām, kas ir šīs slimības palaidējfaktori. Un tādiem pacientiem slimība ātri vien progresē. Pagājušā gadu tūkstotī bija preparāts, ko gatavoja no priežu pumpuriem, un visi to par 100 dolāriem pirka, lietoja, jo kāds bija iestāstījis, ka šis ir īstais, pacienti atteicās no ārstu izrakstītajām zālēm. Pēc tam sekoja slimības paasinājums pēc paasinājuma, un viņi drīz vien nonāca ratiņkrēslā.

Otrs, ko es saku saviem pacientiem, – jums savas smadzenes ir jāsaudzē. Ja ar tām īsti labi nav, nevajag skriet maratonu, nedrīkst darīt pāri organismam. Jāguļ astoņas stundas. Ir bijušas publikācijas, ka D vitamīna deficīts varētu būt iemesls multiplās sklerozes paasinājumam, bet tas nepierādījās. Tomēr, lai attālinātu slimības pīķus, D vitamīnu papildus var un vajag uzņemt. 

– Ko jūs gaidāt no saviem pacientiem?

– Līdzestību. «Man šodien nekas nesāp, man viss labi. Tikai minimāli notirpis, bet jūs, dakter, tagad sakāt, ka man daudzus gadus būs jāšpricē vai jādzer zāles?!» Pacientam trūkst izpratnes, motivācijas ārstēties. Toties, kad viņš slimības dēļ vairs nevar staigāt, tad cilvēks ir gatavs ārstēties. Savukārt mums tad vairs nav medikamentu, ar kuriem viņu varētu piecelt kājās. 

– Un nu būtiskākais jautājums – kāpēc cilvēks saslimst ar multiplo sklerozi un ko darīt, lai tas nenotiktu?

– Zinātnei vēl nav zināms slimības izsaucējs. Nav līdz galam skaidrs, kas ir šie trigerfaktori, kas palaiž autoimūno neirodeģeneratīvo procesu. Jā, mums ir priekšstati, kādi būs simptomi, mums ir zāles, ar ko tos mazināt, bet nav līdz galam atrisināts galvenais – etiopatoģenētiska pacienta ārstēšana, kas vērsta uz slimību izraisošiem faktoriem un dziļākiem tās mehānismiem. Tajā brīdī, kad mēs zinātu izsaucēju, varētu radīt uz to mērķētus medikamentus, un tad ārstēšanas rezultāts būtu labāks.

Par profilaksi… Es jau varētu teikt – nesmēķē, regulāri nodarbojies ar fiziskajām aktivitātēm 30 minūtes katru otro dienu, nestreso, ēd Vidusjūras diētas produktus, samazini svaru, bet attiecībā uz multiplo sklerozi tā būtu tāda spekulācija. Lai gan… viss, ko uzskaitīju, uzlabo veselību kopumā.

Biežākie multiplās slerozes simptomi

● Redzes nerva neirīts (sāpes, redzes asuma zudums, izmaiņas redzes laukā).

● Jušanas traucējumi. Virspusējie un dziļie. Parestēzija – traucējošas, bet tomēr paciešamas kairinājuma sajūtas, piemēram, tirpšana, skudriņu tekalēšana, kņudēšana, kasīšanās sajūta. Dizestēzija – nepatīkamas, traucējošas un pat neciešamas sajūtas, piemēram, šaujošas, asas, dedzinošas, miegu traucējošas. Aldonija – piemēram, nepatīk cieši piegulošs apģērbs, nenēsā rotas, traucē apavi vai sega. Sāpes.

● Kustību funkciju traucējumi. Parēze – muskuļu vājums un kustību ierobežojums. Spazmas.

● Smadzeņu stumbra funkciju traucējumi. Acs ābola kustību traucējumi, dubultošanās, līdzsvara traucējumi, mīmikas muskulatūras perifēra parēze, rīšanas traucējumi, runas, dzirdes, elpošanas traucējumi.

● Autonomās nervu sistēmas funkciju traucējumi. Astēnija, ģīboņi, urīnpūšļa, zarnu darbības traucējumi.

● Augstākās nervu sistēmas darbības traucējumi. Kognitīvi traucējumi, depresija, eiforija, patoloģisks nogurums.

Ja ģimenes ārstam radušās aizdomas par šo diagnozi…

● Būtu ļoti labi mērķtiecīgi veikt magnētiskās rezonanses izmeklējumu.  Ja tajā tiek konstatēti perēkļi, kas ir neskaidras izcelsmes, jādodas uz konsultāciju pie speciālista Stradiņa slimnīcā, Austrumu slimnīcā vai Latvijas Jūras medicīnas centrā.

● Pirms tam vēlams veikt asins analīzes: pilna asinsaina, EGĀ, CRO, aknu funkciju rādītāji, nieru funkciju rādītāji, kalcijs, glikoze, vairogdziedzera funkciju rādītāji, B₁₂ vit­amīns, HIV seroloģija.

● Neskaidros gadījumos vajadzīgi papildu izmeklējumi. Bet tā jau ir speciālista kompetence. Tas, ka galvas smadzenēs konstatē perēkļus, uzreiz nenozīmē, ka tā ir multiplā skleroze – tie var būt vaskulīti, ērču encefalīta sekas, migrēna, citi iemesli…

Tikai cipari

˜ 4,0–11,6  uz 100 000 iedzīvotājiem – tik daudz ir jaunu saslimšanas gadījumu Eiropā gada laikā.

˜ 20–40 gadi – vidējais vecums, kad visbiežāk saslimst ar multiplo sklerozi.

˜ Ap 2000 – tik MS pacientu šobrīd ir Latvijā.

˜ 21 vīrietis un 27 sievietes – tik daudziem MS pacientiem 2018. gadā piešķirta pirmreizēja invaliditāte.

Īpašie jautājumi

Kas uzlabo smadzeņu darbību, lai perēkļu nerastos vairāk?

Jā, daudziem multiplās sklerozes pacientiem gribas palietot kādu neiroprotektīvo līdzekli, kas smadzeņu deficītu uzlabotu… Taču šobrīd nav tādu uz pierādījumiem balstītu medikamentu, kas veicina smadzeņu aizsardzību. Protams, kāds dāsni piedāvā aktovegīnu, piracetāmu, arī piritinolu un fenibutu, – visi iet uz urrā! Bet es tos neieteikšu. Iespējams, ka šie medikamenti neskādē, bet man tādu datu nav.

Kā sagatavoties vizītei pie multiplās sklerozes speciālista?

Ja ģimenes ārstam radušās aizdomas par šo diagnozi…

● Būtu ļoti labi mērķtiecīgi veikt magnētiskās rezonanses izmeklējumu.  Ja tajā tiek konstatēti perēkļi, kas ir neskaidras izcelsmes, jādodas uz konsultāciju pie speciālista Stradiņa slimnīcā, Austrumu slimnīcā vai Latvijas Jūras medicīnas centrā.

● Pirms tam vēlams veikt asins analīzes: pilna asinsaina, EGĀ, CRO, aknu funkciju rādītāji, nieru funkciju rādītāji, kalcijs, glikoze, vairogdziedzera funkciju rādītāji, B₁₂ vit­amīns, HIV seroloģija.

● Neskaidros gadījumos vajadzīgi papildu izmeklējumi. Bet tā jau ir speciālista kompetence. Tas, ka galvas smadzenēs konstatē perēkļus, uzreiz nenozīmē, ka tā ir multiplā skleroze – tie var būt vaskulīti, ērču encefalīta sekas, migrēna, citi iemesli…

Kur un kas tev palīdzēs tikt pie skaidrības?

• Jūras Medicīnas centra Multiplās sklerozes centrs.
• Neirologi, kas sniedz gan valsts apmaksātas (nepieciešams ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums), gan maksas konsultācijas:
• Dr. Jolanta Kalniņa, tālrunis 67098417,
• Dr. Anita Paegle, tālrunis 67098416,
• Dr. Maira Murziņa, tālrunis 67098416,
• Dr. Sandra Orbidāne, tālrunis 67098416.

● Pieraksts uz konsultāciju pie multiplās sklerozes māsām, kas nodrošina pacientu aprūpi, – 67098418.

âMultiplās sklerozes vienība Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers.

Lai pieteiktos ambulatorai speciālista konsultācijai, zvani darba dienās no 8 līdz 18 pa tālruni 67000610 vai sūti elektronisko pieteikumu www.aslimnica.lv/lv/forma/e- pierakst­s.

● Neirologi, kuri stacionāra Gaiļezers Ambulatorajā daļā sniedz gan valsts apmaksātas (nepieciešams ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums), gan maksas konsultācijas:

• Dr. Daina Pastare, tālrunis 28810330,

• Dr. Sandra Svilpe, tālrunis 28810330,

• Dr. Līga Mekša, tālrunis 28810330.

● Multiplās sklerozes pacientu aprūpi nodrošina māsa Santa Šupiņa, tālrunis 26951474, e-pasts: [email protected].

P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Multiplās sklerozes centrs.

● Neirologi, kuri konsultē Stradiņa slimnīcas Ambulatoro pakalpojumu centrā:

• Dr. med. Andrejs Millers, maksas konsultācijas pirmdienās, pieraksts pa tālruņiem 67069280 vai 22085748;

• Dr. Alīna Flintere-Flinte, konsultācijas ar ģimenes ārsta nosūtījumu un arī par maksu, pieraksts pa tālruņiem 67069280 vai 22085748.

● Multiplās sklerozes aprūpes māsa Līga Paņina, tālrunis 22085748, e-pasts: [email protected].