Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Dakter, paskaidrojiet, lūdzu, kas tā endometrioze tāda ir? Domāju, ka daudzām lasītājām par to ir diezgan miglaina bilde.
– Pavisam vienkārši izsakoties, tā ir hroniska slimība, kad endometrijam jeb dzemdes iekšējam slānītim līdzīgi audi aug ārpus dzemdes – izveidojas tādi kā perēklīši, kuros sievišķā hormona estrogēna iespaidā norisinās līdzīgas cikliskas izmaiņas kā pašā endometrijā.
Teorijas par to, kāpēc dzemdes iekšējais slānītis sāk veidoties kaut kur citur, ir vairākas… Pastāv teorija par retrogrādām mēnešreizēm, kad mēnešreižu asinis caur olvadiem ceļo uz augšu un nokļūst vēdera dobumā vai ieligzdojas olnīcā, bet manā skatījumā tā nav taisnība. Dažkārt man iznācis operēt pacientes mēnešreižu laikā, un, jā, olvados ir asins plūsma, bet es tur nekādā gadījumā neredzu endometriozi. Normā mēnešreižu izdalījumu ceļošana pa olvadiem neizraisa nekādu patoloģiju, tāpēc ir jābūt vēl kaut kam, kas rosina, ka endometrioze sāksies.
Citi lasa
Tagad pasaulē figurē teorija, ka embrioģenēzes laikā, tātad brīdī, kad meitenīte vēl attīstās un aug mammas vēderā, olnīcās, olvados, uz dzemdes sienas vai zarnām veidojas īpašas struktūras, kas ir līdzīgas dzemdes endometrija jeb iekšējā slānīša šūnām. Tā šīs šūnas tur klusēdamas nekādi neliek par sevi manīt, bet, sākoties pubertātei un hormonālajai stimulācijai, šīs struktūras sāk izpausties.
Tā ir ļoti mūsdienīga teorija! Bet domāju, ka lielākie atklājumi šīs kaites sakarā vēl tikai būs. Pasaulē ir viens centrs, kur tiek pētīta endometriozes attīstība – tas notiek Kenijā, un pētījumi tiek veikti ar babuīniem, jo pierādīts, ka viņu ginekoloģiskā un hormonālā uzbūve ir līdzīga mums, sievietēm.
– Kas var likt aizdomāties par endometriozi? Esmu dzirdējusi versiju par ļoti sāpīgām mēnešreizēm…
– Sievietei viennozīmīgi būs sūdzības, un, jā, izteikti sāpīgas mēnešreizes ir viena no tipiskākajām pazīmēm. Vispār endometriozei raksturīga tā sauktā 3D simptomātika. Tas nozīmē: dispareūnija, dismenoreja un dishēzija. Tie ir medicīnas termini, kas visprecīzāk raksturo endometriozes gaitu.
– Un tagad latviski!
– Dispareūnija no grieķu valodas nozīmē – sāpīgs sekss. Tātad – diskomforts mīlēšanās laikā, turklāt iegurņa apvidū var būt pat ļoti izteiktas sāpes, kādēļ sieviete labprāt atturas no intīmas tuvības.
Dismenoreja nozīmē – sāpīgas mēnešreizes un sāpes vēderā, kas sākas jau tā saucamajā pirmsmenstruālajā periodā, tātad – pirms mēnešreizēm. Savukārt dishēzija, vienkārši izsakoties, ir sāpīga vēdera izeja. Šai triādei ir jābūt, lai mēs varētu domāt par endometriozi.
– Bet daudzām sievietēm ir sāpīgas mēnešreizes, un ne jau viņām visām ir endometrioze!
– Katrs simptoms atsevišķi var būt simptoms ļoti dažādām vainām, bet – kā pamatpazīmes tieši pie endometriozes ir vairāku šo sajūtu komplektiņš. Sāpes rodas tāpēc, ka endometrija šūnas, kas kādu iemeslu dēļ nokļuvušas ārpus dzemdes, kā jau teicu, ikmēneša cikla laikā izdzīvo visas tās pašas hormonālās svārstības, kas normāli notiek dzemdes sieniņā jeb endometrijā. Tās it kā aktivizējas – pirms mēnešreizēm uzbriest un sāp, tad atkal samazinās, un kļūst labāk. Saasinājuma brīžos sāpes ir tik stipras, ka sieviete reāli nevar iztikt bez pretsāpju zālēm.
Vēl viena neērtība, ko endometriozes perēklīši rada, ir saaugumu veidošanās vietās, kur tie novietojušies, un tas nereti ir iemesls, kāpēc sieviete nevar palikt stāvoklī un tikt pie bērniņa.
– Endometriozei esot vairākas stadijas.
– Agrāk endometriozi iedalīja stadijās no pirmās līdz ceturtajai, un pacientēm no šī stadiju sadalījuma reizēm iestājās panika. Proti – ja kaut kas ir stadijās, tad tas noteikti ir vēzis un pie ceturtās stadijas noteikti nāvējošs…
Paralēli, diagnosticējot endometriozi, asinsanalīzēs mēdz noteikt arī marķieri CA125 – to parasti nosaka, diagnosticējot olnīcu vēzi, bet arī pie endometriozes tas mēdz būt paaugstināts, jo organismā veidojas glikoproteīni, kas rodas no olnīcu dīgļepitēlija šūnām. Un, ieraugot, ka cipari ir augšā, sieviete savu kaiti nepārprotami uztver kā vēzi!
Tāpēc ir trīs lietas, ko vēlos uzsvērt… Pirmkārt, endometrioze NAV vēzis un no endometriozes perēkļiem audzēji attīstās tiešām reti. Otrkārt, nav tā, ka neārstējot, piemēram, pirmo stadiju, endometrioze tiks ielaista, jo endometriozes stadijas nepāriet no vienas citā. Treškārt un galvenokārt – mūsdienu vadlīnijās stadijas vispār vairs nepiemin un endometrioze šādā veidā vairs netiek interpretēta. Pašlaik galvenais jautājums ir – kāda veida edometrioze tā ir? Un pamatā tai ir trīs formas.
Visbiežāk sastopama ir vēderplēves endometrioze – endometrija šūnas piestiprinās pie vēderplēves un rada saaugumus, kas var traucēt un var netraucēt.
Parasti vēderplēves endometriozi atrodam kā paralēlu problēmu, un no visām endometriozes formām tā norit salīdzinoši vieglāk. Iemesli, kas veicina tieši šīs endometriozes formas attīstību, teorētiski var būt vairāki – ginekoloģiskas un vēdera dobuma operācijas, kuru laikā ir traumēti olvadi, dzemdes iekaisums… Bet nekā no tā visa var arī nebūt, un sievietei vienalga atklāj vēderplēves endometriozi. Biežāk to atrod paralēli citai endometriozes formai – olnīcu endometriozei.
– Reizēm ginekologi saka – endometriozes cista.
– Jā, tādā gadījumā perēklīši tik tiešām atgādina cistiņas, ko medicīniski dēvē par endometriomām, un tās var redzēt ultrasonogrāfiskajā izmeklēšanā. Aina ir diezgan tipiska, un izmeklējuma atbildē tādā reizē mēdz būt rakstīts – cista ar hipogēnu šķidrumu. Endometriozes cista satur šokolādei līdzīgu pildījumu, kas principā ir dzemdes gļotāda. Pavisam trivializējot – tās pašas mēnešreizes, tikai iekapsulējušās olnīcā. Un pierādīts, ka šis cistas saturs izdala iekaisīgas vielas, kas apēd olšūnu un spermatozoīdu.
Medicīniski runājot, no šīs iekaisīgās vielas dzimumšūnas lizējas jeb sadalās, un arī tāpēc sieviete nevar palikt stāvoklī.
Vēl ultrasonogrāfijā reizēm var redzēt, ka olnīcas var būt arī savienojušās aiz dzemdes viena ar otru kopā – vizuāli tas izskatās kā horizontāls astoņnieks, un mēs, ārsti, to mēdzam angliski dēvēt par kissing endometriomas jeb endometriomām, kas it kā sabučojušās. Tas jau ir diezgan nopietns endometriomu variants! Tādā situācijā, lai izvērtētu, vai endometriozes perēkļi nav arī citur, jāveic magnētiskā rezonanse mazajam iegurnim un vēdera dobumam.
Trešā endometriozes forma ir dziļā infiltratīvā endometrioze. Pats nosaukums pasaka priekšā, ka šī endometrioze ir dziļa un tātad – iefiltrējusies kaut kur. Mazajā iegurnī atrodas ne tikai dzemde un olnīcas, turpat aiz dzemdes ir arī resnā zarna, zemāk – aiz dzemdes kakla – ir taisnā zarna, un tās ir biežākās vietas, kur var rasties endometriozes perēkļi. Medicīniski šo endometriozes veidu sauc arī par retrocervikālu endometriozi. Parasti šo formu nodod dishēzija jeb sāpīga vēdera izeja, ko sākumā pieminēju, kas kombinējas ar sāpīgām mēnešreizēm un sāpīgu seksu. Endometriozes perēkļi, kas apmetušies uz zarnu struktūrām, reizēm ir diagnosticējami ultrasonogrāfiski, bet vēl labāk tos var ieraudzīt mīksto audu magnētiskajā rezonansē mazajam iegurnim. Bet te atkal ir viens BET – ir ļoti svarīgi, kurš radiologs apraksta izmeklējumu. Svarīgi, lai ārsts būtu specializējies mīksto audu un vēdera dobuma izmeklējumos. Un tādu Latvijā ir ļoti maz – galvenokārt lielajās universitāšu slimnīcās.
Tas gan notiek retāk, bet var būt kombinējušies visi trīs endometriozes veidi vienai sievietei.
– Vai jebkurš ginekologs prot atšķirt endometriozi no citām vainām?
– Tā vajadzētu būt. Bet pamatā endometriozes atklāšanā un ārstēšanā specializējušies operējošie ginekologi.
Protams, nevar identificēt visas sievietes, kurām ir endometrioze, jo ir endometriozes paveids – tā sauktā adenomija –, kad sieviete var laist pasaulē bērniņus, viņai nav sāpīgu mēnešreižu un citu sūdzību un viņa nemaz nezina, ka viņai ir endometrioze.
Parasti tādās situācijās sieviete par endometriozi uzzina nejauši. Piemēram, miomas dēļ ārsti veic histerektomiju jeb dzemdes izņemšanas operāciju un tad atklāj, ka dzemdes sienā un/vai olvados ir adenomioze jeb veidojumi, kas nav likuši par sevi manīt.
– Cik gadu ir vidējai endometriozes pacientei?
– Par nožēlu endometrioze kļūst arvien jaunāka. Manas pacientes bijušas pat pusaudzes. Katrā ziņā ar endometriozi slimo sievietes auglīgā vecumā ap 20, 30, 40 gadiem. Endometrioze nekad nesāksies sievietei menopauzē, jo hormonālais fons, estrogēnu iztrūkums šajā vecumā, vienkārši neļauj tai attīstīties. Jā, olnīcu cistas sonogrāfiskais attēls arī piecdesmit gadu vecumā var atgādināt endometriozi, bet cistas struktūra ir pavisam cita.
– Pazīstu jaunu, aptuveni 25 gadu vecu sievietei, kurai ir endometrioze un arī viņas mammai tā ir.
– Tā var būt. Ģenētiskajai iedzimtībai varētu būt nozīme pie endometriozes attīstības, bet arī tā ir tikai viena no teorijām bez zinātniska apstiprinājuma.
– Kā endometriozi īsti ārstēt? Zinu, ka sievietes lieto hormonus.
– Mūsdienās pamatnostādne ir tāda, ka endometriozi lielākoties ārstē ar operāciju, tikai diemžēl daudzas sievietes un arī ginekologi nevēlas to atzīt. Bet atkal – jāskatās pēc situācijas. Ja veidojums ir tikai olnīcā un tikai divus, trīs centimetrus liels, tādus nevajag aiztikt. Tad tiešām pirmā palīdzība varētu būt hormonālās kontracepcijas tablešu lietošana, jo tās nomāc dzemdes gļotādas augšanu un pasargā no hormonālām svārstībām, līdz ar to arī endometrioma neaug. Izņēmums ir situācijas, ja endometrioma jau mazā izmērā kombinējas ar neauglību. Tādā situācijā jāveic laparoskopiska operācija, lai endometriomu izlobītu. Operāciju parasti veic caur četriem maziem caurumiņiem vēdera sienā, un slimnīcā jāpavada augstākais trīs dienas.
Noteikti jāoperē arī endometriomas, kas ir 3,5 centimetrus lielas un lielākas, jo tām ir lielāks risks savērpties, sagriezties ap savu asi un plīst.
– Ticu, ka ir svarīga tehnika, kā operāciju veic.
– Jā, operācijas laikā ļoti smalki no olnīcas jāizloba endometrioma ar visu pseidokapsulu. Tas ir pats būtiskākais – izņemt visu endometriozes perēkli, izlobīt to. Bet tai jebkurā gadījumā jābūt operācijai ar ļoti nopietniem nosacījumiem – tai jābūt tik radikālai, lai nebūtu jāoperē otrreiz, un tik konservatīvai, lai neiespaidotu pacientes auglību. Un par to man ir prieks, ka operēšanas metode ir ļoti mainījusies.
Pašos endometriozes operāciju pirmsākumos tika veikta dzemdes izņemšana, bet tagad pacientēm auglīgajā vecumā tāda opcija netiek pat pieļauta.
Tagad būtībā tik radikālas operācijas tiek veiktas vienīgi tad, ja ir aizdomas, ka varētu būt ļaundabīgas slimības risks (piemēram, sievietei ir arī strauji augoša mioma) un ja pacientei jau ir menopauze.
– Un kā ir ar citām endometriozes formām? Kā tās ārstē?
– Vēderplēves endometriozi parasti nekā īpaši neārstē, savukārt retrocervikālās endometriozes gadījumā vienīgā iespēja ir operācija. Parasti to veicam, sadarbojoties ar proktologiem, jo reizēm tādās situācijās jāizņem arī endometriozes skartais zarnas posmiņš.
Agrāk, gatavojot sievieti operācijai, bija jālieto speciāli hormoni – GRH analogu injekcijas, kas samazina estrogēnu producēšanos, – ar mērķi samazināt endometriozes perēkļus un to apasiņošanu. Pēdējā laikā kā standartu to vairs nepielieto, ja nu vienīgi situācijās, kad endometrioma ir ļoti liela, piemēram, 11 centimetri diametrā.
– Kas notiek tālāk, pēc operācijas?
– Tad es jautāju pacientei: «Ko jūs vēlaties? Vai grūtniecību vai kontracepciju?» Pamatā sieviete tomēr vēlas tikt pie bērniņa un viņas mērķis ir palikt stāvoklī, kam endometrioma līdz šim ir traucējusi. Un ir labi rezultāti! Man, piemēram, ir milzīgs gandarījums par kādu manu pacienti, kurai bija ļoti smaga endometrioze – slimības perēkļi bija zarnās, diafragmā, olnīcās, un sieviete nevarēja tikt pie bērniņa… Viņai dziļās endometriozes operāciju veica profesors Revazs Botčorišvili no Francijas, viesojoties pie mums Latvijā. Tā bija īsta paraugoperācija, un tagad šī sieviete gaida bērniņu.
– Vai ir svarīgi, cik ilgā laikā sieviete tiek uz operāciju?
– Lai plānveidā operētos par valsts līdzekļiem klīnikās, kur ir šāda iespēja, kādu laiciņu var nākties pagaidīt rindā, bet tas šajā situācijā neko daudz nemaina. Taču, ja ir akūta aina, tad gan jādodas uz kādu no valsts slimnīcu uzņemšanas nodaļām un jāatrisina tā lieta steidzami.
– Kas tik akūts var notikt?
– Endometriomas var plīst, savērpties jeb notrosēties… Tā mēdz notikt ar lielām, piemēram, septiņus centimetrus lielām, endometriomām – tās kā ar gaisu pilns balons sagriežas ap savu asi, līdz pārsprāgst.
– Un kā sieviete to jūt?
– Tās sāpes ir grūti ar kaut ko citu sajaukt. Var būt arī temperatūra, drudzis, var sākties iekšēja asiņošana, cistas saturs nonāk vēdera dobumā, ko sieviete pati noteikt, protams, nevar, bet tad ir ļoti nelāgi… Tādā situācijā pa taisno jābrauc uz slimnīcu!
Mēdz gadīties – ja sieviete nav čakla ginekologa apmeklētāja, viņa tikai šādā akūtā situācijā uzzina, ka viņai ir endometrioze. Arī tā mēdz būt.
– Cik ilgā laikā pēc operācijas var sākt domāt par bērniņa plānošanu?
– Es diezgan ātri pacientēm atļauju palikt stāvoklī – jau mēnesi pēc operācijas. Grūtniecība endometriozes grāmatā ir lieliska nodaļa! Grūtniecības laikā hormonālā iespaidā endometrioze norimst, arī dzemdības strādā pret endometriozi. Ideāls ir arī pēcdzemdību periods, kad bērniņu baro ar krūti. Bet tas, protams, nenozīmē, ka sievietei jādzemdē, lai izārstētu endometriozi, tam jābūt lēmumam no sirds. Savukārt, kad bērniņš piedzimis un hormonālais foniņš nostabilizējies, ja nav sūdzību, turpmāk nekas īpašs nav jādara – vienkārši reizi gadā sevi jāvēro, jāaiziet uz ultrasonogrāfiju.
Citāda taktika ir tad, ja sieviete nevēlas palikt stāvoklī, bet ar endometriozes operāciju tikai vēlas mazināt savas ciešanas – tad pēc operācijas obligāta ir kombinēta hormonālā orālā kontracepcija, lai nomāktu dzemdes gļotādas augšanu. Nekāda cita ārstēšana nav nepieciešama.
– Kādu tieši kontracepciju jūs šajā situācijā iesakāt – kādām hormonu formām tajā jābūt?
– Svarīgākais – lai gestagēnu daļa ir dienogests.
– Vai valsts joprojām apmaksā hormonu terapiju endometriozes ārstēšanai?
– Šis ir ļoti sarežģīts jautājums. Lai to kompensētu, endometriozei jābūt apstiprinātai histoloģiski un sievietei jābūt vecumā līdz 40 gadiem. Tātad – lai iegūtu audu paraudziņu, ko izpētīt laboratoriski, tāpat jābūt veiktai laparoskopiskai operācijai. Ja tad atklāj endometriozi, tad, jā – sešus mēnešus hormonu preparāts Visannete ir ar 50 procentu atlaidi. Bet, redziet, laikā, kad pieņēma šo kompensējamo zāļu sistēmu, operāciju tehnoloģijas bija tādas, ka endometriozi nevarēja līdz galam izārstēt ar operāciju un zāles bija vajadzīgas. Tagad operācijas ir attīstījušās un pēc zālēm vienkārši vairs nav nepieciešamības.
Agrāk bieži lietoti bija arī preparāti Diphereline vai Zolodex, bet pasaulē arī par tiem vairs nerunā kā par nepieciešamiem pie endometriozes ārstēšanas. Ja nu vienīgi reizēm pirms operācijas, bet tādas situācijas ir diezgan reti un pārsvarā pie smagajām endometriozes formām. Taču tad gan sievietei šīs zāles jāpērk pašai, jo pirms operācijas endometrioze vēl nav histoloģiski apstiprināta. Parasti nepieciešamas divas devas, un tās izmaksā ap 100 eiro.
– Jautājums no tautas – vai endometrioze var provocēt urīnceļu kaites?
– Ja runājam par sarežģītāko endometriozes formu – rektocervikālo endometriozi –, mēdz būt situācijas, kad perēkļus atrod arī urīnceļos, bet, tiesa, tā notiek reti. Nav arī izpētīts, ka būtu biežāks risks tikt pie cita veida endometriozes, ja kāda endometriozes forma sievietei jau ir – tas neiet roku rokā. Bet, ja urīnceļu endometrioze tomēr ir – sievietei ir sāpes vēdera lejasdaļā, gribas bieži čurāt un tas ir sāpīgi, urīnam var būt asins piejaukums vai brūna nokrāsa…
– Endometrioze varot rasties arī ķeizargrieziena rētā.
– Jā. Un tādi gadījumi pieaug, proporcionāli palielinoties ķeizargriezienu skaitam. Bet atkal – tam nav nekāda sakara ar olnīcu, vēderplēves vai retrocervikālo endometriozi.
Kāpēc rodas ķeizargrieziena rētas endometrioze?… Pēc savas būtības ķeizargrieziens ir dramatiska operācija, tur ir runa par divām dzīvībām – sievietes un bērniņa. Tāpēc grieziens parasti ir zibenīgs, bērniņš ātri tiek izcelts no mammas vēdera…
Dzemde ir bijusi atvērta, un dzemdes iekšējā slānīša šūnas jeb endometrijs, slēdzot vēderu, mēdz nokļūt uz vēdera priekšējās sienas.
Reizēm tā rezultātā veidojas viena endometrioma, reizēm vairākas, un sievietei sākas sūdzības – sāpes vēdera lejasdaļā un rētas apvidū, kuras mēnešreižu laikā pastiprinās. Šīs ķeizargrieziena rētas endometriomas ir labi redzamas vēdera ultrasonogrāfijā un reizēm arī sataustāmas. Un būtībā tā var notikt arī ar cita veida rētām vēdera dobumā, ne tikai pēc ķeizargrieziena.
– Risinājums?
– Arī operācija. Veidojums vai veidojumi vienkārši jāizloba un jāizgriež.
– Minējāt, ka reizēm ar visu to, ka endometriozes perēklis ir izoperēts, sāpes var atgriezties. Kāpēc tā?
– Jo nervu šķiedrās ir palikusi informācija par sāpēm, kas bija, organisms tās atceras un nervu šķiedra turpina ģenerēt šīs sāpju izpausmes. Diemžēl ne vienmēr var izdarīt tā, lai sāpes mitējas. Jo mēs nevaram, piemēram, pārgriezt nervu, kas atbildīgs par to, lai sievietei varētu saturēt urīnu. Jā, nesāpēs, bet būs citas, nopietnākas ligas!
– Bet vai endometrioze var atgriezties, ja reiz ir izoperēta?
– Ja viss izdarīts pareizi – ja kapsuliņa izlobīta – tajā pašā vietā noteikti nē. Teorētiski var atgriezties citā vietā, piemēram, otrā olnīcā, bet, ņemot vērā, ka sievietei pēc kādiem gadiem tomēr sāksies menopauze, šī teorētiskā iespēja attālinās.
– Vai endometrioze var pāriet pati no sevis?
– Nē, un ja sieviete uzskata, ka tā ir noticis, tad tā nav bijusi endometrioze. Esmu šādas versijas dzirdējusi: «Man bija endometrioze, bet pazuda!»
Nu nevar esošs, reiz radies veidojums pats no sevis pazust, mīļās dāmas!
Tas, kas var pazust, ir – cita veida cistas, proti – tā sauktās neīstās jeb folikulārās olnīcu cistiņas vai dzeltenā ķermeņa cistas, kas vienu reizi var būt vienā olnīcā, citu – otrā, un par to tiešām nevajag satraukties, jo tās liecina par ovulāciju. Folikulārās cistiņas parasti redzamas ultrasonogrāfijā cikla vidū, tāpēc, lai izvairītos no viltus atradnēm, ultrasonogrāfiju labāk veikt tūlīt pēc mēnešreizēm. Viltus aizdomas par endometriozi var radīt arī tas, ka sieviete ultrasonogrāfijas laikā cikla vidū jūt sāpes, bet arī tas ir normāli, jo notiek ovulācija.
– Zinu, ka jūs sanikno arī idejas izārstēt endometriozi ar fizioterapiju vai diētu.
– Saucu šo ideju atbalstītājas par ar endometriozi slimo sieviešu asociāciju. Man īsti neizveidojas komunikācija par šādām idejām, un bieži vien nesaprotu – par ko mēs īsti runājam?! Es arī brīnos par ideju ārstēt sešu centimetru endometriomu ar kontracepcijas tabletēm. Jā, paciente reizēm nevēlas operēties, bet es tik un tā nenozīmētu šādu ārstēšanu – es nebūšu tik greiza!
Es nevaru iet pacientes pavadā, ja zinu, ka tas ir nepareizi.
PAZĪMES, kas var liecināt par endometriozi
- Stipras, sāpīgas mēnešreizes.
- Sāpes iegurnī mīlēšanās laikā.
- Sāpīga vēdera izeja.
- Neauglība.
Operējošie ginekologi, kas specializējas endometriozes operācijās:
- P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, tālrunis 67069280.
- Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, tālrunis 67000610.
- Rīgas 1. slimnīcā, tālrunis 67366323.
- Latvijas Jūras medicīnas centrā, tālrunis 67889000.
- Daugavpils reģionālajā slimnīcā, tālrunis 65422419.
- Liepājas reģionālajā slimnīcā, tālrunis 63403231.
- Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī, tālrunis 63624664.
- Vidzemes slimnīcā Valmierā, tālrunis 64202603.
- Jura Vītola klīnikā Rīgā, tālrunis 27835618.
