Mentālās veselības atbalsta biedrības Ogle, kuras misija ir samazināt pašnāvību riska izplatību Latvijā līdz 2030. gadam par 25 %, projektu vadītāja Alise Cepurīte stāsta, ka, pēc statistikas datiem,
vairāk pašnāvību izdara vīrieši, arī vecuma grupā virs 60 gadiem.
«Iemesli, kāpēc cilvēki izdara pašnāvību, ir diezgan universāli visās vecuma grupās. Bieži tas notiek finansiālu problēmu dēļ, kas ir izplatīts tieši vīriešu vidū. Finansiālas problēmas ir pamats stresam, un bieži vien, kad cilvēkam jādodas pensijā, šī ir joma, kas var radīt grūtības. Tāpat liela nozīme ir sabiedrībā vēl joprojām esošajam pieņēmumam, ka vīrieši nedrīkst runāt par savām jūtām un emocijām, ka vīrieši neraud un ir stipri.
Tas izteiktāks ir tieši vecākiem cilvēkiem nekā jauniešiem, un arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc šie cilvēki varbūt ne pietiekami ātri vēršas pēc palīdzības.
Vēl viens faktors ir atkarības, un šeit varētu diskutēt par to, kas ko veicina, – vai mentālās veselības problēmas mudina lietot alkoholu vai alkohols ir kā depresants, kas pastiprina noslieci uz pašnāvību vai citām mentālās veselības problēmām. Līdz ar to arī atkarības var pasliktināt seniora pašsajūtu.
Lai gan precīzas statistikas nav, arī veselības likstas varētu būt iemesls izvēlēties dzīvi izbeigt pašam.
Pati ar ģimeni daļēji dzīvoju Norvēģijā, un tur veselības aprūpe ir tāda, ka cilvēkam nav jādzīvo sāpēs, pat ja viņam ir veselības problēmas. Latvijā šajā jomā vēl ir, ko darīt, tāpēc domāju, ka arī šis var būt viens no aspektiem – ja seniors diendienā dzīvo sāpēs un viņam ir, piemēram, kustību traucējumi, viņš bieži vien jūtas kā nasta, un tas arī ir viens no lielajiem iemesliem, kāpēc cilvēks izšķiras par labu pašnāvībai.
Viņš vienkārši nevēlas būt problēma citiem, viņš negrib būt smagums un nasta tuviniekiem.
Daļai senioru ir arī vientulības un pamestības izjūta, kas noved pie domām, ka dzīvot nav vērts. Tas gan attiecas uz visām vecuma grupām, un tas ir pamats depresijai vai pašnāvnieciskai uzvedībai. Pētījumi liecina, ka cilvēkam dzīvē ir nepieciešamas trīs lietas.
- Pirmā ir darbība – kaut kas, ko cilvēks ikdienā dara un kas uztur viņā vēlmi no rīta mosties.
- Otrā ir piederība – viņam ir vajadzīgi cilvēki, lai gan ne vienmēr cilvēki, reizēm tie var būt arī mājdzīvnieki, bet kāds, kas ir viņa grupiņa, viņa dzīvā radība, ar ko viņš var būt un pavadīt laiku.
- Trešā lieta ir jēga, nozīmīgums – darīt kaut ko, kam ir nozīme, darīt kaut ko, kas padara viņa dzīvi vajadzīgu. Vecāka gadagājuma cilvēkiem tie varētu būt bērni un mazbērni.
Ja viņu nav, tas var radīt papildu grūtības.
Zinu seniorus, kuri darbojas dažādās brīvprātīgo organizācijās un klubiņos vai dara ko tādu, kas iedod pamatu un apliecina, ka viņš ir nozīmīgs un viņa dzīve ir vajadzīga.
Tāpēc domāju, ka vientulības izjūta, kā arī piederības un nozīmības trūkums ir viens no punktiem, kas liek izšķirties par pašnāvību.»