Parasti hormonaizvietojošo terapiju (HAT) lieto ne ilgāk kā piecus gadus, jo lielākoties sievietes organisms pielāgojas jaunajai situācijai un vairs nerodas nepatīkami simptomi, taču tas nenozīmē, ka nepieciešamības gadījumā to nedrīkst darīt ilgāk.
Dažām sievietēm hormonaizvietojošā terapija vajadzīga līdz pat mūža beigām.
Menopauzes izpausmes rodas tāpēc, ka organisms pārstāj ražot sievišķos hormonus estrogēnus. Receptori ir gatavi tos uzņemt un gaida, bet, ja to nav, organisms protestē pret šo deficītu ar karstuma viļņiem un citiem simptomiem, ko palīdz novērst hormonaizvietojošā terapija.
Ja HAT pārtrauc lietot uz ilgu laiku, organisms sāk pārkārtoties, un receptori vairs uz tiem nereaģē.
Pēc neilga pārtraukuma hormonaizvietojošo terapiju (HAT) var atsākt lietot, bet, ja pagājis jau pusgads, tad to parasti nav ieteicams darīt.
Pierādīts, ka piecus gadus pēc menopauzes iestāšanās pārtraucot un atkal atsākot lietot HAT, rodas onkoloģisks risks. Pašdarbība šajā jautājumā ir kategoriski nevēlama.
Ieteikums vērsties pie sava ginekologa un endokrinologa, lai pārliecinātos, vai karstuma viļņiem nav citu iemeslu. Šajā vecumā tie bieži vien nav saistīti ar menopauzi, bet gan ar citām kaitēm, piemēram, vairogdziedzera pastiprinātu vai palēninātu darbību.
Visbiežāk ar hipertireozi, ko ārstē endokrinologs.
Varbūt šajā laikā notikušas izmaiņas sirds un asinsvadu sistēmā, kas var palielināt insulta vai infarkta risku. Ja ginekologs pēc izmeklējumiem atļauj atsākt lietot HAT, tas jādara pastiprinātā ārsta kontrolē.