Lasītājas jautājums: Manai meitai 27 gados pēkšņi atklāja dubultnieri! Kā tas ietekmēs viņas turpmāko dzīvi? Ilze.
Atbild nieru ārsts ANDRIS ĀBELE, urologs Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā:
Noteikti vēlos Ilzi un viņas meitu nomierināt, jo dubultniere nav slimība, bet iedzimta organisma īpatnība. Situācija, kad pēkšņi tiek atklāta dubultniere, nav retums – aptuveni vienam procentam pasaules iedzīvotāju tāda ir. Dubultnieri var ieraudzīt, veicot visparastāko vēdera ultrasonogrāfiju. Ja iepriekš tavai meitai trešā nierīte nav pamanīta, tas nozīmē tikai to, ka nav bijis sūdzību un nepieciešamības veikt izmeklējumus. Un tas ir labi!
Biežākā problēma – dubultnieres dēļ ir lielāks risks iedzīvoties urīnceļu infekcijās.
Tieši šī iemesla dēļ cilvēks parasti vēršas pie ārsta, un tad arī tiek atklāta dubultniere. Varbūt tā noticis arī Ilzes meitas gadījumā. Jāteic, ka dubultniere var būt gan sievietēm, gan vīriešiem, bet sievietēm no urīnceļu infekcijām, ja ir dubultniere, jāsargās divtik, jo viņām jau tāpat anatomijas dēļ ir lielāks risks iedzīvoties šajās ķibelēs. Turklāt dubultnieres dēļ urīnceļu infekcijas var noritēt smagāk – ar augstu temperatūru un iekaisumu arī nierēs.
Šīs problēmas var sākties jau ļoti agrā bērnībā, bet tikpat iespējams, ka tas notiek daudz vēlāk, pieaugušā vecumā. Tāpat ir lielāka iespēja, ka dzīves laikā nierēs var izveidoties nierakmeņi.
Otrs – ja parasti ir divas nieres, no kurām iziet pa vienam urīnizvadkanālam, tad dubultnieres gadījumā var būt, ka abas nieres (standarta un bonusa niere) ir saaugušas tā, ka ir divi urīnvadi, kas savieno nieru komplektiņu ar urīnpūsli. Labā ziņā ir tāda, ka arī par šo situāciju cilvēki lielākoties nenojauš, jo tā nerada nekādas problēmas. Bet – visam ir izņēmumi.
Ja vienas nieres un viena urīnvada vietā viss ir dubultā, var gadīties, ka viens no urīnvadiem ir traumēts, nosprostots, nereti sašaurinājuma iemesls var būt kāds asinsvads vai izaugums. Tādā situācijā urīns vairs brīvi neplūst, un veidojas sastrēgums, kas rada iekaisumu. Cilvēks jūt sāpes mugurā vai sānos, būs temperatūra un nespēks. Nosprostots urīnvads parasti jāārstē ķirurģiski, bet mūsdienās šādas situācijas risina, saglabājot dubultnieres funkciju – pat, ja tā ir minimāla.
Tomēr, ja dubultnieres dēļ katru mēnesi jāsirgst ar nopietnu urīnceļu infekciju, tad ārsti var pieņemt lēmumu dubultnieri (vai daļu no tās) izgriezt.
Tātad – ko darīt Ilzes meitai? Būtu labi, ja viņa ik pēc trim, četriem mēnešiem nodotu urīna analīzi (var, protams, to darīt arī reizi gadā, bet, nododot analīzes biežāk, ātrāk iespējams uzķert, vai nav sākusies infekcija, un to savlaicīgi ārstēt).
Būtu labi, ja reizi gadā viņai veiktu arī vēdera sonogrāfiju. Ja ir kādas sūdzības, to, protams, var un vajag darīt biežāk. Ja rodas kādas problēmas, var veikt arī nieru scintigrāfiju, datortomogrāfiju, urīna uzsējumus, bet šos izmeklējumus parasti nosaka ārsts. Ko vēl? Urīnceļu profilaksei dienā būtu jāizdzer vismaz pusotra litra šķidruma, var droši lietot arī ārstnieciskās urīnceļu tējas, dzērveņu morsu, dzērveņu tabletes. Un – jāstiprina imunitāte, jo jebkura blakus saslimšana cilvēkam ar dubultnieri ir papildu risks.
Vēl kāda nianse… Ja Ilzes meita nākotnē gaidīs bērniņu, dubultniere viņai, visticamāk, problēmas nesagādās, – ja ar to nav bijušas problēmas iepriekš. Taču par šo faktu nevajag noklusēt ārstam, kas uzraudzīs grūtniecību, jo, zinot par dubultnieres esamību, viņš sievietes veselību uzmanīs vairāk.