Caurejas pazīmes
Zīdaiņiem, kas ēd tikai mammas pienu, caurejas parasti nav. Vēdera izeja mazajam iespējama pēc katras ēdienreizes. Kaka var būt šķidra, zaļgana – uztraukumam nav pamata, ja bērns labi pieņemas svarā un labi jūtas. Ja zīdainis ēd piena maisījumu, vēdera izejai jābūt retākai un cietākai. Caureja zīdaiņiem var parādīties, kad pirmo reizi pamēģināts kāds ēdiens. Tāpēc jaunu produktu mazuļiem iesaka dot nelielā daudzumā un skatīties, vai neparādās nevēlama reakcija.
Pēc gada vecuma caureju var noteikt salīdzinot, cik bieži bērnam parasti iziet vēders un kāds ir izkārnījums. Ja ziemā bērnam vēders iziet reizi dienā, bet vasarā, ēdot augļus un dārzeņus, divas trīs reizes dienā un viņš jūtas labi – to nevar uzskatīt par caureju. Ja ir infekcioza caureja, vēdera izeja ir ļoti ūdeņaina. Ja bērnam vēders iziet reizi divās dienās, bet pēkšņi tas notiek trīs reizes dienā un kaka ir pašķidra, tā jau ir caureja, kurai jāmeklē iemesls. Noteikti jāapmeklē ārsts, ja kakā ir asinis vai gļotas un bērnam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra.
7 ieteikumi, kas palīdzēs pasargāt vēderu
1. Mazgāt rokas! Jau no mazotnes bērns jāradina, ka, pārnākot mājās, tas ir pirmais darbiņš. Rokas jāmazgā arī pēc tualetes apmeklējuma un vienmēr, kad tās ir netīras. Ja ēd brīvā dabā un nav iespējas rokas nomazgāt ar ūdeni, var izlīdzēties ar mitrajām salvetēm.
2. Mazgāt augļus un dārzeņus! No vīrusiem, baktēriju infekcijām un parazītiem var izvairīties, vienmēr nomazgājot uzturā lietojamos augļus un dārzeņus. Tekošā ūdenī jāmazgā ne tikai veikalā vai tirgū iegādātie augļi, bet arī savā dārzā izrauts burkāns vai noplūkta zemene. Kāpēc jāēd zeme, varbūt tur ir cērmju oliņas? Kad Latvijā beidzas augļu un ogu laiks, labāk pirkt produktus, kurus var nomizot, piemēram, banānus, apelsīnus. Arī šie augļi pirms mizošanas jānomazgā.
3. Nepārēsties! Vasarā viegli var saķert funkcionālos gremošanas traucējumus, kad pastāv neatbilstība starp apēsto un to, cik bērna organisms spēj pārstrādāt. Vēdera darbības traucējumi rodas, ja bērns pārāk daudz apēd veselīgu ēdienu, piemēram, zemenes. Caureju izraisa arī lielā daudzumā apēstas plūmes, āboli ar visu mizu, sēnes. Caureju parasti neizraisa burkāni, redīsi, tomāti, gurķi, tomēr lielākoties viss atkarīgs no tā, cik daudz apēsts. Lai gan katra bērna organisms ir citāds un uz vienu un to pašu produktu var reaģēt dažādi, bērniem kuņģis ir mazāks, tāpēc viņi pārēdas retāk, nekā pieaugušie. Ja bērns pārēdies kādu produktu, bieži vien, atsakoties no šā produkta un uzņemot pietiekami daudz šķidruma, caureja ātri pāriet.
4. Ar neierastu ēdienu – piesardzīgi! Bērna organisms var reaģēt jutīgi, ja viņam tiek piedāvāts kāds jauns produkts. Ja bērns pieradis ēst liesu ēdienu un viņa organisms ir jutīgs, kafejnīcā apēsts trekns ēdiens var izraisīt vēdera darbības traucējumus. Aizbraucot uz laukiem un iedzerot treknu govs pienu, iespējams, parādīsies caureja. Arī ārvalstīs ēdienkarte ir ļoti atšķirīga no mūsējās.
5. Neēst aizdomīgus ēdienus šaubīgās vietās! Visbiežāk zarnu infekcijas var iegūt, ēdot nepiemērotās vietās. Izvēloties baudīt maltīti ārpus mājas, jāskatās, vai ēstuve ir tīra. Lai gan Latvijā ir pārtikas uzraudzības sistēma, kam būtu jāpasargā no dažādām epidēmijām, arī pašiem jāskatās, kādu ēdienu dot bērniem. Vasarā sabiedriskajās ēdināšanas vietās nevajadzētu ēst maltu ēdienu, gaļas un desu salātus, uzmanīgi jālieto krēmi un piena produkti.Vislabāk izvēlēties pietiekami termiski apstrādātu ēdienu vai produktus, kuriem bojāšanās iespējas ir daudz mazākas, piemēram, svaigu gurķu un tomātu salātus.
6. Piknikā – drošus produktus! Vasarā iecienīta ir došanās izbraucienos un piknikos, kur parasti neiztiek bez grilēšanas. Pērkot gaļu vai šašliku veikalā, noteikti jāpievērš uzmanība realizācijas termiņam. Cūkgaļa jāizcep kārtīgi, jo tajā var būt parazīti – trihinellas. Piknikā bērniem nevajadzētu dot desas vai zivis, kas ātri bojājas. Gaļu un citus produktus ieteicams ievietot aukstumsomā. Taču arī aukstumsoma nepasargās produktu no bojāšanās, jo, ilgstoši atrodoties karstumā, temperatūra tajā paaugstinās.
Spēlēties un peldēties iespējami tīrās vietās! Bērns var iegūt infekciju, spēlējoties smilšu kastē. Latvijā lielākoties smilšu kastes ir nekoptas – nav pārsegtas, un smiltis tajās netiek mainītas, tāpēc smiltiņās var atrast visu, sākot no stikliem un beidzot ar dzīvnieku izkārnījumiem. Tur var būt gan slimību izraisītāji, gan parazīti. Tāpēc, pirms laist bērnu smilšu kastē, derētu tajā ielūkoties. Caureja var rasties arī pēc peldēšanās, piemēram, mazā dīķītī, kura ūdenī dzīvo daudz dažādu baktēriju. Ja bērns sarijas netīro ūdeni, infekcija klāt! Tāpēc jāskatās, kādu peldvietu izvēlēties un kādas ir bērna peldēšanas iemaņas. Arī jūras ūdens un piekraste nav pārāk tīra, tāpēc būtu jāseko, lai bērni nebāž mutē aļģes un citus no jūras izskalotus atkritumus. Taču, no otras puses, jārīkojas saprātīgi un pārspīlēt ar higiēnu nevajag. Nevar liegt bērnam fiziskās aktivitātes bailēs no infekcijas! Tā vietā, lai liegtu bērnam brīvi spēlēties dabā vai doties uz smilšu kasti, jāparūpējas par drošību, jākontrolē vietas, kur bērns iet, un jāizskaidro atvasei, ka jāmazgā rokas. (Skat. 1. ieteikumu!)
Konsultē profesore DACE GARDOVSKA, Dr. med., Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras vadītāja.
Teksts: Dace Rudzīte