Skaņa prasa, lai bērnam būtu aktīvs žoklis, mēle un lūpas, aktīvas mutes kustības. Ja kādu iemeslu dēļ kāda no šīm zonām ir slinka, skaņu r bērns nevar izteikt. Bieži vien bērns savā runā r aizstāj ar kādu citu burtu, piemēram, j vai izrūc r no kakla, izpūš ar vaigiem. Un tas nav labi.
Mūsdienās piecus sešus gadus vecs bērns vispirms draudzējas ar skaņu un pēc tam ar burtu. Bērnam skaņa vispirms jādzird citu cilvēku runā, tad mazajā nostiprinās spēja vārdā atšķirt atsevišķas skaņas (fonemātiskā dzirde), un tad viņš šo skaņu dzird savā runā. Tas svarīgi, lai bērns pareizi rakstītu. Kad bērns mācās rakstīt, viņš raksta skaļi runājot, piemēram, «k-r-ū-z-e». Ja r burta viņa runā nav, viņš nespēj vārdu uzrakstīt pareizi un var to darīt nepareizi, piemēram, rakstīt kjūze vai vārda ripa vietā rakstīt jipa.
Ja fonemātiskā dzirde ir labāk attīstīta, ja bērns r dzird cita runā, bet nesaklausa savējā, viņš var rakstīt pareizi. Bērnam ir laba redzes atmiņa – viņš atceras, kā vārds izskatās un uzraksta pareizi. Turklāt tā bērnam ir papildu slodze – dzirdēt vienu, saklausīt – otru un rakstīt – trešo. Daļa bērnu šādu slodzi iztur un daļa – neiztur.
Ja R aizstāj ar citu burtu, bērnam veidojas arī cita skaņu uztvere. Jo lielāks skolnieks, jo lielāks viņam var būt kauns, ka klasesbiedri runā skaidri, bet viņš – ne. Tā kā rakstīšana un lasīšana, pirmā klase, jauni draugi un skolotāji ir liela slodze, bērna paša labā ir ar skaņu r iedraudzēties līdz skolas sākumam.
Tāpēc, ja bērns četru vai piecu gadu vecumā nesaka burtu R, ir svarīgi veikt dažādus vingrinājumus žokļa stiprināšanai, kā arī apmeklēt logopēdu.