Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Atšķirībā no vemšanas atgrūšana notiek mierīgi, bez spazmatiskām kustībām – šķiet, ka ēdiens vienkārši izplūst no mazuļa mutes kā no pārpildīta trauka. Bieži vien vecāki domā, ka mazulis atgrūdis visu, ko apēdis ēdienreizē, un uztraucas, ka bērniņš palicis tukšu vēderiņu. Taču tā tikai izskatās. Parasti mazulis atgrūž tikai tējkarotes tiesu, lai gan atsevišķos gadījumos apjoms var būt arī lielāks, pat ar izteiktu strūklu vai vienlaikus ar klepu. Bērniņš var atgrūst dažādas konsistences ēdienu.
Ja atgrūsts piens, tas nozīmē, ka ēdiens vēl nav bijis kuņģī – ēdot barības vadā iekļuvušais gaisa burbulis kairinājis barības vadu un izraisījis atgrūšanu.
Ja atpakaļ nāk skābena, biezpienveidīga masa, tas liecina, ka ēdiens paspējis nonākt kuņģī un jau ir bijis saskāries ar kuņģa sulu.
Pirmais dzīves pusgads – normāla fizioloģiska īpatnība
Pirmajā dzīves pusgadā mazuļi ēdienu atgrūž tādēļ, ka zīžot sarijušies gaisu. Jaundzimušajiem un zīdaiņiem tā var būt normāla parādība. Pirmajos pāris dzīves mēnešos raksturīgs nekoordinēts elpošanas process, tāpēc ēdot barības vadā vai kuņģītī var nonākt gaisa burbulis. Mazulim mainot pozu vai uzēdot papildporciju, burbulis kopā ar nelielu daudzumu ēdiena ceļas augšup. Lai mazinātu atgrūšanu, pēc barošanas mazuli paceļ vertikālā stāvoklī pie pleca un sagaida atraudziņu, tas ir, ļauj izkļūt gaisa burbulim. Mazuļiem, kuri atgrūž bieži, atraudziņas vēlams sagaidīt pat atkārtoti – barošanas vidū un beigās.
Biežāk ēdienu atgrūž tie mazuļi, kuri tiek ēdināti guļus un pie krūts pavada ilgāk nekā pusstundu. Pusstundā bērniņš var kārtīgi paēst, ilgāk pie māmiņas krūts viņš dzīvojas, lai justos droši, nevis lai ēstu. Taču, ilgi un slinki ēdot, mazais ierij gaisu, kas kuņģītī klājas kārtām ar pienu (piens – gaiss – piens – gaiss…). Arī tad, ja māmiņai strauji plūst piens, mazais nespēj apvienot zīšanu un norīšanu, ja viņš skaļi zīž un klunkšķina, – tas norāda, ka piena plūsma ir pārāk spēcīga. Tā var gadīties arī mazuļiem, kurus ēdina ar mākslīgo piena maisījumu, ja knupīša caurumiņš ir pārāk liels.
Reizēm māmiņas domā, ka bērniņš atgrūdīs ēdienu mazāk, ja to baros retāk. Patiesībā efekts būs pretējs – mazais jutīsies izsalcis, kāri kamps krūti un, steidzīgi ēdot, sarīsies vēl vairāk gaisu.
Dažkārt māmiņas, lai nomierinātu raudošu zīdainīti, to liek pie krūts. Taču tā darīt nevajadzētu, jo mazais elsodams sarijas gaisu. Mazulīti pirms ēdināšanas ir jānomierina. Ja bērniņš ēdienu atgrūž pēc katras ēdienreizes un daudz, tas var būt saistīts ar gastroezofogālo refluksu – kuņģītis ēdienu virza nevis uz leju, bet augšup. Parasti mazulim, sasniedzot trīs mēnešu vecumu, atgrūšana mazinās, sešu mēnešu vecumā tā vairs nav novērojama.
Kad kaut kas nav kārtībā?
- Govs piena alerģija. Par alerģiju var liecināt atgrūšana, uzsākot mazuli ēdināt ar mātes piena aizstājēju, ja līdz tam šādas problēmas nav bijis. Mazulim var būt alerģija arī tad, ja viņš tiek ēdināts ar krūti un māmiņa uzturā daudz lieto piena produktus. Ja ir alerģija, mazulim var būt arī citas pazīmes – caureja, aizcietējumi, atgrūšana, kas atgrūstā ēdiena daudzuma ziņā līdzinās vemšanai, mazs svara pieaugums, ādas problēmas.
- Pilorostenoze. Bērniņš bieži atgrūž daudz ēdiena, tas nāk strūklas veidā, rodas vēdera aizcietējums. Neraugoties uz to, ka mazulis kāri zīž, bērniņš slikti pieņemas svarā. Minētie simptomi liecina, ka varētu būt pilorostenoze – kuņģa vārtnieka daļas sašaurinājums, tāpēc ēdiens no kuņģa nenonāk zarnās, bet tiek atgrūsts. Atgrūšana kļūst biežāka, pieaug atgrūstā ēdiena daudzums. Pilorostenoze lielākoties raksturīga zēniem, visbiežāk to diagnosticē apmēram mēneša vecumā, retāk arī citā vecumā. Šo iedzimto slimību var atrisināt tikai ar ķirurģisku iejaukšanos.
- Priekšlaicīgas vai smagas dzemdības. Priekšlaikus dzimušiem mazuļiem bieži vien ir vājš noslēdzējmuskulis starp barības vadu un kuņģi – sfinkters. Tas nepietiekami noslēdz barības vadu, tāpēc ēdiens parasti pēc katras barošanas reizes tiek atgrūsts. Atgrūšanu var veicināt arī problēmas dzemdību norisē – ja tās bijušas smagas un ilgas, ja dzemdību laikā bērniņš guvis traumas. Šādiem mazulīšiem dzemdību iestādē ārstu aprūpē jāpaliek ilgāk, kamēr bērniņam vairs nekas nekaiš.
- Zarnu rotācija. Mazuļiem noteiktā vecumā notiek zarnu rotācija – tievā un resnā zarna griežoties ieņem pareizu stāvoklī. Ja mazulim zarnu rotācija notikusi daļēji, tiek traucēta ēdiena virzīšanās pa zarnām. Tas veicina atgrūšanu, kā arī vēlāk var rasties vel nopietnāka problēma – zarnu samešanās.
- Citas saslimšanas. Atgrūšana var būt arī bērniem ar neiroloģiskiem traucējumiem, sirds patoloģijām, akūtām saslimšanām. Tādos gadījumos atgrūšana ir tikai viens no simptomiem.
Novēro mazuli!
Ļoti svarīgi ir vecākiem sekot līdzi sava mazuļa attīstībai un labsajūtai. Ja zīdainītis, kurš atgrūž ēdienu, ir omulīgs, ēd labi, dienā pieņemas svarā par 20–30 gramiem, nav pamata uztraukumam. Taču jebkurā gadījumā par atgrūšanu pastāstiet bērnu ārstam!
Ja mazulim ir paaugstināta temperatūra, viņš izskatās slimīgs, mazāk ēd, vairāk nekā līdz šim guļ, kļuvis ļoti aktīvs vai gluži pretēji – apātisks, nepieņemas svarā, noteikti konsultējaties ar ārstu.
Un atceries – vissvarīgākais bērniņa attīstības un augšanas rādītājs ir svara pieaugums!
