Skolā Martins nodarbojās ar vieglatlētiku, bet studiju gados tik daudz laika sportam vairs neatlika. Tad sākās darba gaitas, komandējumi un dažādi neveselīgi našķi konferencēs.
Intervijā žurnāla KLUBS jaunākajā numurā Martins atzīst, ka tolaik svēra 95 kilogramus un nebūt nejutās savā labākajā formā. Kad viņš savā pirmajā maratonā piecus kilometrus knapi pieveica 45 minūtēs, Martins saprata – kaut kas jādara lietas labā.
«Man bija 27 gadi, un es sev drausmīgi nepatiku,» atminas viņš.
Sākumā bija mērķis labāk noskriet nākamo maratonu. Katra pieteikšanās maratonam viņu motivējusi trenēties, taču ar laiku kļuvis garlaicīgi. Tāpēc, kad Martins Ventspilī ieraudzīja plakātu, ka var pieteikties triatlonam, viņš no šķūņa izvilcis savu veco MTB velosipēdu un sācis trenēties.
Kad sapratis, ka tā lieta viņam patīk, sācis izturēties nopietnāk.
«To arī varu ieteikt cilvēkiem – triatlonam ir plašs spektrs, var sākt ar mazumiņu,» teic viņš, iedrošinot – tas neprasīs uzreiz lielus tēriņus. Sākumam pietiks arī ar vienkāršāku riteni, peldbiksēm un botām.»
«Triatlons vīrietim ir ideāls sporta veids. Peldēšana nodrošina platus plecus, riteņbraukšana trenē aerobo jeb sirds veselību, bet skriešanai vajag spēcīgas kājas. Tāpēc triatlons ir tiem, kas vēlas būt spēcīgi,» saka Martins.
Savu dzīvi bez sportošanas viņš vairs nevar iedomāties.
«Treniņš ir mans kofeīns: es pilnībā jūtu darbdienas produktivitāti, ja esmu pasportojis,» saka Marnauza. Tādēļ viņš no rītiem ceļas sešos, lai stundu kārtīgi izkustētos. Ja rīta treniņš dažas dienas ir izpalicis, ir sajūta – organismam kaut kā pietrūkst. «Izturības sporta veidi aktivizē hormonus, uzlabojas kognitīvās spējas. Smejos: ja gribi nākamajā dienā labi nolikt eksāmenu – vai nu mācies vai ej pasportot. Galvenais nāves iemesls Latvijā joprojām ir sirds un asinsvadu slimības. Izturības sports nepieļauj lieko svaru un citādi reāli samazina iespējas iedzīvoties sirds un asinsvadu slimībās,» atgādina Martins.