Mans organisms — dzīvais barometrs

Cilvēkus, kas izjūt laikapstākļu maiņu, mēdz dēvēt par dzīvajiem barometriem. Zinātniskā valodā organisma reakciju uz laika faktoriem sauc par meteojutīgumu, un trešā daļa pasaules iedzīvotāju tiešām ir meteojutīgi. Cilvēki uz lietu, vēju, sauli vai atmosfēras spiediena maiņu reaģē dažādi: vieni, mainoties laikam, var justies nomākti un noguruši, kamēr citi ir spirgti un var kalnus gāzt. Šīs atšķirības atkarīgas no vecuma, slimībām, mikroklimata, kurā dzīvojam, no spējas aklimatizēties, no bioritmiem, dzīvesveida, miega režīma utt.

Laikapstākļu izmaiņas īpaši ietekmē tos, kam ir hroniskas slimības, sirds un asinsvadu slimības, hipertonija, epilepsija, astma, bronhīts, iekaisumi, neiroze, depresija un arī citas vainas. Laikapstākļu ietekmi sievietes jūt spēcīgāk nekā vīrieši.

Biežāk meteojutība ir cilvēkiem ar vāju un nelīdzsvarotu nervu sistēmas tipu – melanholiķiem un holēriķiem. Savukārt, piemēram, sangviniķiem jutība biežāk parādās, ja organisms ir novājināts.

Citi lasa

Dace Rudzīte

Pensija

Kā izmaiņas pensiju likumā skars esošos pensionārus?

Marta Kalniņa

Attiecības

Timmas sieva Sedokova beidzot komentē abu attiecības: Laikam vajadzēs dzert baldriānu…

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Kā sevi saprast?

Laika ziņās parasti piemin ne tikai vēja ātrumu un gaisa temperatūru, bet arī medicīnisko laika tipu. Kad ir 1. un 2. laika tips, vairākums cilvēku jūtas labi, bet 3. un 4. laika tips pastiprina slimību izpausmes un pasliktina pašsajūtu. Taču ir arī cilvēki, kas vislabāk jūtas tieši nelabvēlīgas prognozes periodā un sliktāk īpaši labvēlīgajā 1. prognozē. Ko nozīmē medicīniskais laika tips?

!Prognozēm ir vērts sekot, jo tās ļauj meteojutīgajiem cilvēkiem sagatavoties pašsajūtas izmaiņām, ieplānot darbus vai atpūtu, un vajadzības gadījumā jau laikus lietot ārsta izrakstītās zāles.

• Īpaši labvēlīgais 1. laika tips.
  Svarīgāko meteoroloģisko elementu stāvoklis diennaktī būs stabils, un atmosfēras spiediens trijās stundās var mainīties ne vairāk kā par 1–2 milibāriem (mbar), bet gaisa temperatūras izmaiņas būs 5–10 grādi. Iespējams vējš līdz 5 m/s vai bezvējš. Relatīvā gaisa mitruma izmaiņas nepārsniegs 15%. Īsi sakot, ilgāku periodu būs labs laiks.
• Labvēlīgais 2. laika tips.
  Latvijā tas ir visbiežāk, atmosfēras spiediens triju stundu laikā var mainīties ne vairāk kā par 2–2,5 mbar, gaisa temperatūras amplitūda var būt līdz 10–15 grādiem, savukārt relatīvais gaisa mitrums var mainīties līdz 25%. Mērens vējš līdz 10 m/s, iespējams vietēja rakstura negaiss, migla un nelieli nokrišņi. Tātad – normāls laiks ar nelielām izmaiņām.
• Nelabvēlīgais 3. laika tips.
  Saistīts ar ciklonu darbību, atmosfēras frontēm, iespējama strauja laikapstākļu maiņa, kad atmosfēras spiediens trijās stundās var mainīties līdz 3–4 mbar, gaisa temperatūra diennaktī – par 10–20 grādiem, bet relatīvais mitrums līdz 40%. Vējš būs stiprāks par 10 m/s, iespējams pērkona negaiss, lietusgāzes, migla. Laiks var mainīties strauji.
• Īpaši nelabvēlīgais 4. laika tips.
  Visu svarīgāko meteoelementu lēcienveida izmaiņas. Gaisa spiediena maiņas pārsniedz 5–6 mbar, temperatūra mainās par 10–20 grādiem, bet relatīvā gaisa mitruma izmaiņas var sasniegt pat vairāk par 40%. Iespējams stiprs, brāzmains vējš, un tā ātrums var pārsniegt 13–18 m/s. Viss mainās strauji. Pirms negaisa var stipri pazemināties skābekļa daudzums. Labi, ka šis laika tips pie mums novērojams reti.

Kādi laikapstākļi ir veselībai nelabvēlīgākie?

Uz organismu iedarbojas gan laikapstākļi kopumā, gan atsevišķi to komponenti. Viscentīgāk laika prognozēm jāseko tiem, kam ir hroniskas slimības.

1. Atmosfēras spiediena svārstības iedarbojas divos veidos: samazina asinīs skābekli un mehāniski satricina nervu galus, locītavas, gļotādu.
2. Vējš uzbudina nervu sistēmu un ietekmē ādas receptorus.
3. Negaiss, karstie un sausie vēji, sniegputeņi, migla provocē sirdslēkmes, išēmisko sirds slimību.
4. Auksts vējš veicina trombu uzsūkšanos asinsvados, bet silts – ietekmē nieru darbību, insulīna, glikozes un minerālvielu koncentrēšanos asinīs.
5. Gaisa mitrumam ir liela loma skābekļa līmeņa uzturēšanā atmosfērā – tas ietekmē siltuma apmaiņu un svīšanu, īpaši jutīgi pret augstu mitrumu ir tie, kam ir hipertoniskā slimība vai ateroskleroze. Daudziem cilvēkiem lietainās dienās mainās pat izskats – seja kļūs blāva, pelēka. 
6. Reimatisma sāpes visbiežāk traucē, kad ir liels gaisa mitrums un krasa atmosfēras spiediena pazemināšanās, bet sirds un asinsvadu slimības moka aukstā laikā, kad asinsvadi sašaurinās un asinsspiediens paaugstinās. Palielinās insulta, infarkta, trombožu risks.
7. Gari lietus periodi var kļūt par iemeslu galvassāpēm, darba spēju sarukšanai, ātrai noguršanai, bezmiegam un uzbudinātībai.
8. Karstā laikā, kad asinsvadi paplašinās, zems asinsspiediens var izraisīt galvassāpes.
9. Aterosklerozei netīk zems atmosfēras spiediens un krasas spiediena izmaiņas – jūtamas sāpes visā ķermenī, ir vājums un nespēks.
10. Pēkšņas atmosfēras spiediena maiņas var izraisīt migrēnas lēkmes un pat izraisīt dzemdību sākšanos.
11. Augsts mitruma līmenis, samazinās skābekļa daudzums gaisā – ir skābekļa bads, kas izraisa miegainību un nogurumu. Arī smogs un migla var ietekmēt skābekļa daudzuma samazināšanos.
12. Straujas temperatūras izmaiņas palielina saslimstību ar elpošanas orgānu slimībām.
13. Ja ir hipertonija, jārēķinās, ka, tuvojoties aukstai atmosfēras frontei, asinsspiediens paaugstināsies, siltai – kļūs zemāks.
14. Ja ir astma, īpaši jāuzmanās lielā karstuma un aukstumā.
15. Karsts un smacīgs laiks var raisīt galvassāpes, galvas reiboņus, aizdusu, cilvēkam ir zemāka uzmanība, viņš jūtas vājš.
16. Ja ir bijuši kaulu lūzumi, cilvēks jūt ciklonu un anticiklonu tuvošanos, jo sāp locītavas lūzumu rajonos.
17. Maksimālās saules aktivitātes periodos saasinās psihiskās slimības, palielinās insulta un infarkta gadījumi.

Nosaki savu meteotipu!

1. Mainoties laikam, parādās satraukums, bezmiegs, galvassāpes, deguna asiņošana, sajūta, ka trūkst gaisa, aizdusa.

Nervu sistēma, ietekmējoties no laikapstākļiem, tiek pakļauta stresam, un laika kaprīzes tai ir pārbaudījums. Ja organisms nav pietiekami trenēts, aug adrenalīna līmenis un paaugstinās asinsspiediens. Tieši tas rada galvassāpes un saasina attieksmi pret pasauli.

2. Pasliktinoties laikapstākļiem, zūd apetīte, sāp vēders.

Vainīgas ir problēmas gremošanas sistēmā. Veselīgam ēšanas režīmam ir jābūt tavai aktualitātei ikdienā, bet sev nelabvēlīgajās dienās īpaši jāparūpējas par savu ēdienkarti.

3. Jūtamas trauslas sāpes vidukļa rajonā, lauzošas sāpes muskuļos, bet ādu dursta miljoniem mazu adatiņu.

Vājā vieta ir kaulu sistēma. Parādoties līdzīgām problēmām, jāvēršas pēc padoma pie ārsta, izmeklēšana palīdzēs apzināt un risināt problēmas.

4. Nogurums, pastiprināta svīšana, bieži ir vājums, bet zem acīm maisiņi un piepampums.

Kad ir sliktais laiks, tev ir vājums, apjukums, griežas galva. Tu esi jauktais tips, un tavas problēmas bieži atkarīgas no nieru darbības.

5. Āda kļūst sarkana, pārklājas plankumiem.

Alerģijas cēlonis ir histamīns – īpaša viela, kas izstrādājas, ietekmējoties no dažādiem ģeofiziskiem faktoriem. Ja atteiksies no citrusaugļiem, šokolādes, alkohola un nikotīna, tad, mainoties laikapstākļiem, visticamāk, izdosies samazināt arī šīs reakcijas.

6. Traucē dūrieni zem kreisās lāpstiņas un krūšu kurvī, kā arī jūtama sirds sišanās.

Vājā vieta ir sirds un asinsvadi.  Kad strauji mainās laiks un to pavada magnētiskās vētras, tiek traucēta vielmaiņa miokarda šūnās, kas izraisa sāpes sirdī.

7. Trūkst gaisa, ir apgrūtināta elpošana, un parādās bronhiālai astmai līdzīgi simptomi.

Problēma saistīta ar elpošanas sistēmu. Kad temperatūra strauji pazeminās par apmēram 10 grādiem un ir ass vējš, bronhos var rasties spazmas. Lai izvairītos no sarežģījumiem, jāatgriežas siltās telpās. Ja tomēr jādodas laukā no mājas, jālieto ārsta izrakstītie profilaktiskie medikamenti.