Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lasītājas vēstule: Manam dēlam ir seši gadi, un jau maziņam novēroju, ka viņš, salīdzinot ar vienaudžiem, pastiprināti svīst. Pēc fiziskas slodzes seja kļūst sarkana, mati pilnībā slapji, arī karstā laikā lielākoties ir sasvīdis. Asins analīzes ir taisītas, D vitamīns ir pietiekamā daudzumā. Arī sirsniņa pārbaudīta, veikta ehokardiogramma, un tā darbojas lieliski. Dēls pēc miesasbūves nav smalks, bet arī liekā svara nav. Ārste minēja, ka tā var būt vienkārši organisma īpatnība vai iedzimtība. Arī es, mamma, esmu no tiem, kas diezgan daudz svīst, tomēr, salīdzinot ar dēlu, krietni mazāk. Vai viņu vajadzētu parādīt vēl kādam speciālistam? Kā svīšanu mazināt? Anete
Anete, lai atbildētu uz jūsu vēstuli, man rodas daudz papildjautājumu. Vai dēls pastiprināti svīst jau kopš pavisam agras bērnības, vai svīšana ir sākusies kādā konkrētā vecumā pēc noteiktas situācijas vai slimības?
Svarīgi, vai svīšana ir regulāra, pastāvīga, katru dienu vai periodiska.
Jāsaprot, kas to veicina, vai svīšana ir saistīta ar blakus faktoriem, piemēram, ar apģērbu, vides temperatūru, stresu vai fizisku slodzi.
Karstā laikā un pēc intensīvas fiziskas slodzes svīšana ir normāla simpātiskās nervu sistēmas atbildes reakcija, jo organisms šādā veidā nodrošina savu termoregulāciju. Jautājums ir vienīgi par svīšanas apjomu.
Sviedru dziedzeru daudzums katram ir atšķirīgs, un simpātiskās nervu sistēmas atbildes reakcija arī ir individuāla.
Ja svīšana nav saistīta ar sirds vai plaušu slimību, infekciju, vairogdziedzera vai virsnieru problēmām, neiroloģiskiem traucējumiem, iedzimtām vielmaiņas slimībām, tas ir absolūti normāls organisma adaptācijas mehānisms apkārtējās vides ietekmei. Pie daktera noteikti vajadzētu doties, ja bērns svīst arī aukstā laikā un miera stāvoklī.
Ja jums nav mierīga sirds, iesaku vērsties pie ģimenes ārsta, pārrunāt šos jautājumus un tikt skaidrībā, vai tā ir normāla organisma adaptācijas reakcija vai tomēr patoloģija un nepieciešama tālāka izmeklēšana.
Arī citas mammas mēdz sacīt: manam bērnam ir slapja galva, bet pārējiem pie tās pašas slodzes nav…
Svīšanu ietekmē arī ķermeņa svars, bērna noguruma un sagatavotības pakāpe fiziskai slodzei. Visi nesvīst vienādi.
Specifiskas ārstēšanas adaptīvai svīšanai nav, vismaz bērna vecumā ne. Ja tā turpinās arī pieaugot un nav atrasta slimība, kas izraisa pastiprinātu svīšanu, bet svīšana emocionāli un fiziski ļoti traucē, var domāt par botulīna toksīna injekcijām vai simpātisko gangliju inervācijas pārtraukšanu ķirurģiskā ceļā.
Lai mazinātu svīšanu, bērnam jāizvēlas dabisks, labi elpojošs, gaisa temperatūrai piemērots apģērbs.
Aizsardzībai no saules jāuzliek viegla kokvilnas cepure. Karstā laikā pie fiziskas slodzes bērnam jādod dzert daudz ūdens, lai tiktu kompensēts ar sviedriem zaudētais šķidrums. Viena no lielākajām vecāku kļūdām ir bērnu pārāk satuntuļot un segt ar biezu segu. Bērna termoregulācija ir daudz aktīvāka nekā pieaugušajiem.
