Saprotu, ka šī slimība šķiet biedējoša, taču – pret savu mazdēlu un citiem, kam atklāts HIV, vajag izturēties tāpat kā pret jebkuru cilvēku. Ir jāsaprot, ka – viņš nav apkārtējiem bīstams un, visticamāk, nav arī, tā teikt, nogājis no ceļa.
Bailes parasti rada nezināšana un stereotipi.
Agrāk, jā, ar HIV patiešām slimoja galvenokārt narkotiku lietotāji, homoseksuāli orientēti vīrieši un seksuālo pakalpojumu sniedzēji, un daudzi joprojām tā domā. Tāpēc uzskata, ka viņus šī slimība nekādi nevar skart. Taču tā nav – pēdējo desmit gadu laikā HIV arvien biežāk atklāj cilvēkiem, kuri nelieto narkotikas un kuri ir tradicionālā seksa piekritēji, tikai viņi savās seksuālajās attiecībās neizmanto prezervatīvu.
HIV ir viltīga slimība, tā bez simptomiem var noritēt pat 8–10 gadus.
Jūtoties labi, cilvēks turpina mīlēties bez prezervatīva un tikmēr ar HIV vīrusu aplipina savu partneri vai partnerus. To var konstatēt, tikai veicot specifiskas asins analīzes. Kad infekcija pāriet pēdējā – AIDS – stadijā, tas nozīmē, ka imūnsistēma ir ļoti nopietni iedragāta, un pieaug citu smagu slimību, piemēram, tuberkulozes, atipiskas pneimonijas, iespējamība. Toties, laikus atklājot un ārstējot HIV, šī pēdējā stadija parasti nemaz neiestājas.
Uzmanīgi – svaigas asinis!
Kā HIV infekciju dabū? Tikai no organisma bioloģiskajiem šķidrumiem: asinīm, spermas, vaginālā sekrēta un mātes piena. To nevar pārnest, nodot citam ar pieskārieniem, asarām, siekalām, sviedriem vai urīnu.
Cilvēku, kuram ir HIV, droši drīksti gan apskaut, gan sabučot, gan noslaucīt viņa asaras.
Mierinājumam varu tev sacīt – HIV vīruss ārpus organisma ir nenoturīgs un ātri vien iet bojā. Ja ģimenē kādam ir HIV, ikdienā nekādi īpaši piesardzības pasākumi nav jāievēro. Tavam mazdēlam nav jālieto atsevišķi trauki un citi sadzīves priekšmeti. HIV nevar iegūt, ne padzeroties no vienas krūzes, ne mazgājoties vienā vannasistabā vai dušas telpā.
Tiesa, higiēnas prasības gan jāievēro – katram ģimenē jābūt saviem manikīra piederumiem, skuveklim un zobu sukai.
Bet citādi tu savu mazdēlu, kuram ir HIV, drīksti pilnīgi droši un ar tādu pašu mīlestību kā līdz šim apskaut un sabučot, noslaucīt viņa asaras vai sviedrus – taču jāuzmanās no svaigām viņa asinīm. Veselai roku ādai aizsargbarjera ir pietiekami stipra, un tomēr, apstrādājot mazdēla brūci, drošībai, lūdzu, uzvelc gumijas cimdus.
Zāles nobremzē vīrusu
Agrāk Latvijā noteiktie ārstēšanas kritēriji neļāva ārstēt HIV uzreiz – vajadzēja nogaidīt līdz noteiktai imunitātes krituma robežai. Taču kopš pagājušā gada oktobra ir būtisks pavērsiens – ārstēšanu ar antiretrovirāliem (ART) medikamentiem mēs sākam uzreiz, tiklīdz HIV vīruss asinīs konstatēts. Domāju, ka tāpēc tuvākajos gados sagaidīsim situācijas uzlabošanos – vairs tik strauji nepieaugs inficēto skaits, jo ārstēti cilvēki nevar izplatīt infekciju.
Protams, ir svarīgi, lai mazdēls zāles lietotu ik dienu vienā un tajā pašā laikā – tas tāpēc, lai zāļviela asinīs turētos pastāvīgā koncentrācijā.
Bez iemesla pārtraucot un atkal atsākot dzert zāles, vīruss var kļūt rezistents pret šiem medikamentiem. Vēl mazdēlam noteikti 3–4 reizes gadā jāapmeklē infektologs un jāveic analīzes.
Lai gan mūsdienu zāles ir daudz vieglāk panesamas nekā agrāko gadu medikamenti, tomēr iespējamas blaknes. Biežākās no tām ir nelaba dūša, vemšana, caureja, galvassāpes, galvas reiboņi, bezmiegs, nogurums, alerģiskas reakcijas, piemēram, ādas sausums, nieze un citas. Taču no blaknēmvar izvairīties, tikai jābūt sadarbībai ar savu ārstu. Piemēram, ja ir caureja, cilvēks pamaina ēšanas paradumus vai arī viņam jāpalieto ārsta parakstītas zāles.
Kāda nākotne?
Medikamenti pret HIV jālieto visu mūžu, jo diemžēl pašlaik šo infekciju pilnībā iznīcināt nevar. Taču zinātnieki vēl aizvien meklē risinājumus. Kopš 1995. gada ārstēšanā izmanto trīs medikamentu kombināciju, bet pēdējā laikā Eiropā akceptēti organismam saudzīgāki divu komponentu medikamenti, kurus jau lieto arī pacienti Latvijā.
HIV un AIDS slimniekiem antiretrovirālus medikamentus valsts apmaksā simtprocentīgi.
Patlaban zāles pieejamas tikai tablešu veidā, taču pētījumi turpinās, lai izstrādātu ilgstošas darbības injicējamus medikamentus.