Lasītājas vēstule: Manai draudzenei Zentai, vientuļai pensionārei, jau pusgadu šķiet, ka viņu kāds apzog brīžos, kad viņa izgājusi no sava dzīvokļa. Ja pazudušās mantas vēlāk atrodas citā vietā, tad zaglis tās ir pārvietojis.
Mums abām jau ir pāri 80 gadiem. Es viņai saku, ka tā ir tikai skleroze, ka viņa vienkārši aizmirsusi, kur pati tās lietas nolikusi, un ka viņai jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, lai izraksta zāles. Bet viņa man netic, ārstu apmeklē ārkārtīgi reti, jo nekādu citu veselības problēmu īpaši neesot… Es uzskatu, ka Zentai ir šizofrēnija.
Mans jautājums ir šāds: vai man viņai teikt skaidri un gaiši: «Tev ir šizofrēnija. Tev jāārstējas!»? Baidos, ka Zenta tad apvainosies uz mani un būs vēl vientuļāka, jo citu draudzeņu un tuvu radu viņai nav. Maija
Maija, nē, noteikti nesakiet, ka jūsu draudzenei ir šizofrēnija, jo, pēc apraksta spriežot, tās viņai nav. Turklāt diagnozi var/drīkst noteikt tikai un vienīgi medicīnas profesionālis, izvērtējot simptomus pēc noteiktiem kritērijiem.
Senioru vecumā vairāk ir izplatīti organiski murgi un halucinācijas, kas rodas smadzeņu struktūru izmaiņu, tai skaitā asinsvadu aterosklerozes, dēļ.
Pēc apraksta spriežot, Zentas kundze par savu veselības stāvokli nerūpējas, bet, piemēram, neārstēts paaugstināts asinsspiediens, nekontrolēts glikozes līmenis asinīs, neatpazīti vairogdziedzera traucējumi un neiroloģiskas saslimšanas kā sekas var radīt arī psihiskus simptomus.
Tas, ko jūs pavisam noteikti varat darīt, – nevis biedēt savu draudzeni ar šizofrēniju, bet gan pierunāt un atbalstīt viņu doties pie ģimenes ārsta. Cilvēks, kurš dzīvo murgu ietekmē, ka viņu apzog un ka citi vēlas viņam darīt pāri, atrodas izteiktā trauksmē un bailēs, kas ir ļoti mokoši.
Pats cilvēks savas nepareizās domas saprast nevar, tādēļ ļoti būtisks ir līdzcilvēku atbalsts.
Strīdēties ar savu draudzeni nevajag – tas tikai novedīs pie konflikta, bet nepieciešams iedrošināt draudzeni rūpēties par veselību un sniegt arī praktisku atbalstu. Lūdzu, Maijas kundze, aizvediet savu draudzeni pie ģimenes ārsta, lai ārstētu gan pamatsaslimšanu (somatisku jeb ķermenisku), gan psihiskos simptomus.