Lasītājas jautājums: Mammai (57) pirms 12 gadiem veica operāciju – izņēma atlikušo vienu olnīcu un dzemdi. Ginekoloģe vēl noteica: nu vairs nav, par ko uztraukties. Tur, lejā, nekas slikts vairs nevarēšot būt, nekādu vēžu… Pirms diviem gadiem mammas ginekoloģe aizgāja pensijā, mamma rudenī devās pie citas. Jau tad ārste jautāja par dzemdes kakla vēža skrīninga vēstuli – vai tāda ir saņemta? Un tagad, februārī, atkārtotajā vizītē teica, lai mamma dodas pie ģimenes ārsta izdrukāt vēstuli, jo tur, lejā, ir kaut kas tāds, ko vajagot pārbaudīt. Ģimenes ārste konstatēja, ka vēstule mammai nepienāk, jo – pēc operācijas sistēmā ievadīts, ka tā vairs nav nepieciešama: esot diagnozes kods, kas nozīmē, ka tur vienkārši vairs nav nekā, no kā uztriepi paņemt.
Vai varētu būt tā, ka operācijas laikā dzemdes kakls atstāts? Un ko tur būtu varējusi ieraudzīt ginekoloģe, ja viss izgriezts?
Inta
Citi lasa
Ja runājam par dzemdes izņemšanas operāciju jeb histerektomiju, tad iespējamas dažādas šīs manipulācijas variācijas. Dzemde anatomiski sastāv no dzemdes ķermeņa un dzemdes kakla. Iespējams veikt totālu histerektomiju, kuras laikā tiek izņemtas abas orgāna daļas, vai arī iespējama dzemdes amputācija jeb supracervikāla histerektomija, kad izņem tikai dzemdes ķermeni, bet dzemdes kakls tiek saglabāts.
Attiecīgi, ja dzemdes kakliņš paliek, jāturpina veikt skrīninga izmeklējumi, lai laikus diagnosticētu iespējamās dzemdes kakla pārmaiņas.
Ja runājam par dzemdes piedēkļiem – olnīcām un olvadiem –, tos operācijas laikā iespējams gan saglabāt, gan izgriezt. Operācijas apjoms pamatā atkarīgs no iemesla, kāpēc operācija vispār tiek veikta. Ārstējot labdabīgu slimību, dzemdes kakliņš bieži tiek saglabāts. Ļaundabīgu slimību gadījumā parasti tiek veikta totāla histerektomija ar piedēkļiem, kad visi iekšējie ginekoloģiskie orgāni tiek izņemti.
Labākais variants, kā varētu spriest par mammai veikto operāciju, būtu iepazīties ar operācijas aprakstu un izrakstu no slimnīcas.
Šajos dokumentos parasti ķirurģiskās iejaukšanās apjoms tiek atzīmēts.
Ja runājam par skrīninga vēstuli, diemžēl tā adresātu mēdz nesasniegt pat tad, ja nekādas operācijas nav veiktas. Tomēr te korektu skaidrojumu varētu sniegt attiecīgie dienesti, kas organizē skrīningu, kā arī veic manipulāciju uzskaiti. Katrā gadījumā skrīninga vēstule nav obligāta prasība, lai veiktu šādu izmeklējumu – īpaši gadījumos, ja ir aizdomas par izmaiņām ginekoloģiskajos orgānos.
Svarīgi arī saprast, ka izmaiņas var veidoties ne tikai dzemdes kaklā, bet arī maksts gļotādā un ārējos dzimumorgānos, un tās iespējamas pat pēc visu iekšējo ginekoloģisko orgānu izņemšanas.
Šādos gadījumos no attiecīgajiem orgāniem var paņemt gan citoloģisku analīzi, gan biopsiju, kas būtu ļoti svarīga diagnozes noteikšanai.
Inta, kā jūsu mammai tagad rīkoties? Ja vien iespējams saņemt skrīninga vēstuli, tad ar to jādodas pie ginekologa. Ja vēstuli dabūt nav iespējams, tik un tā nepieciešams paņemt vajadzīgās analīzes – par valsts naudu vai maksājot pašai. Pie maksas ginekologa analīzes cena atkarīga no tā, kāda veida analīze tā ir. Ja nepieciešama vienkārša citoloģija, cena ir ap 5 eiro, ja vajadzīga histoloģija, tie būs aptuveni 25 eiro, kas būs papildu izmaksas vizītes cenai, kura svārstās 50–90 eiro robežās.
Redakcijas piebilde. Par iespējamo kļūdu Nacionālā veselības dienesta (NVD) sistēmā, par nesaņemtu skrīninga vēstuli un to, kā šajā situācijā rīkoties, droši zvaniet Nacionālajam veselības dienestam pa tālruni 80001234.