Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lasītājas vēstule: Man veidojas jaunas attiecības ar vīrieti, kurš ir bijis precējies. Draudzene jautāja, vai es viņam esmu paprasījusi, lai uzrāda HIV sertifikātu… Protams, mums abiem iepriekš ir bijušas attiecības, bet vai ar to testēšanos netiek pārspīlēts? Reāli dzīvē nezinu nevienu, kuram būtu HIV. Kristīne
Paldies, ka jūs par šo tēmu domājat! Patiesībā jūs varat nezināt, ka pat kādam tuvam cilvēkam ir HIV. Jo, pirmkārt, neviens ar to nelepojas, tātad – nestāsta. Otrkārt, mūsu sabiedrībā ir daudzi, kas dzīvo ar cilvēka imūndeficīta vīrusu jeb HIV (Human Immunodeficiency Virus), bet paši par to pat nenojauš.
Daudzi arī nezina, ka HIV infekcija jau kādu laiku no biedējošas slimības kļuvusi par labi ārstējamu un kontrolējamu hronisku kaiti.
Arī Latvijā. Taču ar nosacījumu – ja tā atklāta laikus! Un laikus atklāt slimību iespējams, tikai regulāri veicot HIV testus.
Ikvienam, īpaši cilvēkiem seksuāli aktīvos gados, tests būtu jāveic vienreiz gadā, un, ja bijusi kāda nedroša intīmo attiecību epizode vai negadījums, piemēram, plīsis prezervatīvs, vēl biežāk.
Es iesaku par to runāt ar savu ģimenes ārstu vai ginekologu, urologu vai dermatologu un lūgt nosūtījumu.
Anti HIV1/2, HIV1/2 Ag analīzes apmaksā Nacionālais veselības dienests, bet, ja cilvēks tās grib nodot pats bez ārsta norīkojuma, tad analīzes cena ir aptuveni 10 eiro.
Testus iespējams veikt arī bez maksas, konfidenciāli un anonīmi HIV profilakses punktos, konkrēti – Bauskā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Kuldīgā, Liepājā, Limbažos, Ludzā, Olainē, Ogrē, Talsos, Tukumā, Valkā, Valmierā, Ventspilī un 11 vietās Rīgā. Tuvākā vieta jāmeklē Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā www.spkc.gov, un vizītei obligāti iepriekš jāpiesakās, zvanot pa tālruni 67298080.
Testēties ir ļoti svarīgi!
Proti, jo agrīnāk slimība tiek atklāta, jo mazāk tā skārusi cilvēka organismu, jo labāki ir sagaidāmie ārstēšanas rezultāti un dzīves kvalitāte. Kā zināms, HIV ietekmē cilvēka imūnsistēmu.
Piemēram, cilvēks, kuram HIV infekcijas atklāšanas brīdī imunitāte vēl nav pazemināta un kurš savlaicīgi uzsāk pretvīrusu terapiju,
dzīvos pilnvērtīgu dzīvi, un tās ilgums, visticamāk, būs tikai par kādiem trim gadiem mazāks nekā cilvēkam bez šīs slimības.
Savukārt tiem, kam novēlotas diagnostikas dēļ imunitāte ir būtiski pazemināta, risks, ka slimība gada laikā progresēs, parādīsies nopietnas un pat dzīvībai ļoti bīstamas blakusslimības (tajā skaitā onkoloģiskas), desmitkāršojas. Secinājums ir nepārprotams – agrīnāka diagnostika nozīmē labāku veselības iznākumu!
Proti, jau pirmajās akūtas infekcijas dienās inficēta cilvēka organismā sāk veidoties tā dēvētā vīrusa slodze, kuru vislabāk iespējams samazināt, iespējami laicīgi uzsākot terapiju.
Cilvēkam nesaņemot ārstēšanu, šī slodze pakāpeniski pieaug, tāpēc novēlots terapijas sākums nozīmē ilgāku un lēnāku atlabšanu – slimības gaita un ārstēšana šādos gadījumos ir sarežģītāka. Savukārt pilnībā neārstētam pacientam HIV infekcijas gala stadija jeb AIDS (Acquired Immunodeficiency Syndrome) attīstās vidēji 8–10 gadu laikā pēc inficēšanās.
Diemžēl Latvijā vēl aizvien būtiska daļa jaunatklāto HIV infekcijas gadījumu tiek diagnosticēti vēlīni – jau ar kādu no AIDS stadijas pazīmēm un mazu imūnšūnu skaitu.
Lai iedrošinātu testēties, man ir vēl kāds visai spēcīgs arguments… Proti, dzīves realitāte. Latvijā jau sen vairs nav tādu īpašu dominējošu HIV riska grupu – injicējamo narkotiku lietotāji, homoseksuāli vīrieši un seksuālo pakalpojumu sniedzēji… Šī infekcija skārusi visus sabiedrības slāņus un abus dzimumus, lielā mērā izplatoties tieši heteroseksuālo attiecību ceļā.
Mums ir gan HIV pozitīvas jaunās māmiņas, gan sievietes menopauzes vecumā, gan bērni.
Mans cienījamais kolēģis infektologs Pauls Aldiņš bieži mēdza uzsvērt, ka HIV testus nekad nav iespējams veikt par daudz – to var darīt tikai par maz. Un Latvijā mēs to darām daudz par maz! Tāpēc – HIV tests reizi gadā ir svarīgs ikvienam attiecībās esošam cilvēkam. Šaubu, aizdomu vai simptomu gadījumā – vēl biežāk.
Tas ir svarīgi vēl arī no cita aspekta – cilvēks, kurši ilgstoši dzīvo ar neārstētu HIV infekciju,
kļūst aizvien vairāk infekciozs, turklāt HIV infekcija nereti var noritēt slēpti pat gadus desmit un vairāk.
Šādi, ilgstoši nezinot par savu inficēšanos ar HIV, cilvēks, iespējams, ir mazāk piesardzīgs seksuālajās attiecībās un, pats to negribēdams, inficē savu partneri. Savlaicīgāk konstatējot šo slimību, risks tiek mazināts arī līdzcilvēkiem. Proti, ārstējot cilvēku, kurš dzīvo ar HIV, terapija darbojas arī kā profilakse.
Tāpēc, pat būdams HIV pozitīvs, cilvēks citus inficēt nevar –
ja vīruss tiek iznīcināts asinīs, tā nav arī citos cilvēka bioloģiskajos, tajā skaitā seksuālajos, šķidrumos.
Šādā situācijā HIV pozitīvs cilvēks nevar nodot HIV vīrusu partnerim arī tad, ja seksuālo attiecību laikā netiek lietots prezervatīvs – to pierāda pārliecinoši un ilgstoši klīniskie pētījumi.
