«Vienpadsmit gadus slimoju ar veģetatīvo distoniju – tā secināja iepriekšējie ārsti. Mani piemeklē lēkmes – sākas ap pusnakti un ilgst četras, reizēm astoņas stundas. Ir vemšana, caureja, bezsamaņa – nokrītu nejūtot, nav spēka pat piecelties, ja esmu nokritusi zemē. Tā arī palieku, līdz lēkme beidzas. Spēks parādās tikai pēc dažām dienām. Meklēju palīdzību pie neirologa – ārsts secināja, ka man ir epilepsija ar retām, īpašām krampju lēkmēm vakaros un naktīs. Izrakstīja zāles Depakine. Elektroencefalogrammā (EEG) nereģistrējas epi aktivitāte, bet iezīmējas encefalopātijas elementi. EEG nevar izslēgt fokālas izmaiņas labajā smadzeņu puslodē frontotemporāli un arī kreiso deniņu struktūrās. Vai tiešām tā ir epilepsija? Ģimenes ārste netic. Kur man vērsties? Vai man pienākas grupa?» jautā mūsu lasītāja Eva.
Atbild daktere Santa Ašmane: Eva, protams, izlasot tavu vēstuli bez papildu jautājumiem un izmeklējumu rezultātiem, atbilde būs tikai spriedelējums. Šādas lēkmes – negaidītas nakts vemšanas – visbiežāk ir sastopamas zīdaiņiem un bērniem vecumā no 8 mēnešiem līdz 5 gadiem. Oficiālā diagnoze – ketotiska hipoglikēmija. Lēkme parasti sākas nakts vidū un uz rīta pusi. Biežākais iemesls – samazināts cukura daudzums asinīs. Visbiežāk tam pie vainas bijuši pārāk gari laika intervāli starp ēdienreizēm (vairāk nekā 8 stundas), intensīvs stress, ogļhidrātu nepietiekamība, nepareizi izrakstīti medikamenti. Naktī miega laikā organismā notiek aktīvi procesi, tiek patērētas glikozes rezerves asinīs, un izteiktāk tas notiek bērna augšanas periodā vai bērniem, kas neēd pusdienas vai ēd nepietiekamas porcijas. Risinājums – periodi starp ēdienreizēm nedrīkst būt ilgāki par 8–10 stundām un uzturam jābūt sabalansētam. Bezsamaņu un nespēku, visticamāk, provocē arī mikroelementu zudums, kas rodas no vemšanas un caurejas.
Šādu lēkmju iemesli visbiežāk ir ģenētiski, pārmantoti ģimenē.
Vai aprakstītie simptomi atbilst epilepsijai?
Savu vecumu tu neesi norādījusi, tomēr gandrīz pārliecinoši maz ticams, ka tev lēkmju iemesls ir epilepsija. Tava gadījuma apraksts vairāk atbilst cikliskās vemšanas sindromam, kas biežāk rodas tieši jaunām sievietēm, – neizskaidrojamas epizodes ar vemšanu, šķidrāku vēdera izeju un letarģiju (patoloģisks miegam līdzīgs stāvoklis), kas var ilgt vairākas dienas. Šīs epizodes visbiežāk provocē emocionāli traucējumi, infekcijas, miega deficīts, badošanās, fiziska pārslodze, alerģijas, konkrēti ēdieni, alkohols, menstruācijas. Parasti šīs epizodes var pavadīt sāpes, kuņģa un zarnu trakta kairinājuma simptomi, reti arī samaņas zudums. Šiem pacientiem biežāk tiek novērota trauksme, depresīvi, panikas tipa traucējumi. Ir uzskats, ka šie traucējumi var būt kā migrēnas paveids, jo līdzīgi simptomi tiek novēroti pacientiem ar vēdera migrēnu.
Neatkarīgi no ārstēšanas metodes svarīgi rūpēties par sevi, labi izguļoties un sabalansēti ēdot.
Kādi var būt šādu lēkmju iemesli?
Iemesls visbiežāk ir ģenētisks jeb pozitīva ģimenes anamnēze – tātad kādam radiniekam tā jau ir bijis. Izmeklējumi vairāk ir tendēti uz citu iespējamu, piemēram, gastroenteroloģisku vai infekciozu, iemeslu izslēgšanu, jo specifisku izmeklējumu, kā atklāt cikliskās vemšanas sindromu, nav. EEG var novērot paroksizmālas izmaiņas vai sliktāk organizētu aktivitāti, kas tavā gadījumā tika nodēvēta par encefalopātiju. Kā viens no ārstēšanas veidiem šim sindromam, starp citu, ir pretepileptiska terapija. Tāpēc tavā gadījumā izrakstītais Depakine nav pilnībā nepareiza ārstēšanas taktika, lai gan reproduktīvā vecuma sievietēm ne tā labākā izvēle. Es tev iesaku tomēr vēlreiz konsultēties ar neirologu par labāku terapijas taktiku un, ja esi pamanījusi lēkmi provocējošus faktorus, – izvairīties no tiem. Palīdzēt var arī Q10 un L-karnitīns.