Lasītājas vēstule: Psihiatrs Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā manai mammai (80 gadi, dzīvo lauku mājā viena) izrakstīja zāles «Coaxil» – pa tabletei divas reizes dienā. Jālieto mēnesi, un tad, kā dakteris sacījis, skatīšoties, kas un kā, varbūt būs jāturpina zāles lietot.
Mamma ārstu apmeklēja, jo nāca virsū raudāšanas lēkmes.
Arī ģimenes ārste ieteica apmeklēt psihiatru, jo mammai ne no šā, ne no tā uznāca reiboņi un uzlēca asinsspiediens, lai gan viņa dzer zāles pret paaugstinātu asinsspiedienu un ar sirdi viss ir kārtībā. Izmeklējumi ne par kādām novirzēm neliecina.
Kad vaicāju mammai, vai psihiatrs viņu pierakstīja uz nākamo konsultāciju (ja no jauna pierakstās, tad taču jāgaida trīs mēneši!), mamma teica, ka nekas tāds nav noticis.
Jautājums: kas mums jāzina par šīm zālēm? Kā mamma var un drīkst justies? Kurās situācijās ātrāk jāsazinās ar psihiatru? Kā to izdarīt, ja nav viņa telefona numura? Vai jāpierakstās uz vizīti? Dace
Dace, vispirms gribu uzslavēt gan ģimenes ārstu, gan mammu, gan jūs pašu – senioru garastāvoklis ir ļoti būtisks, taču depresija senioriem bieži netiek ārstēta, bet norakstīta uz vecumu.
Raudāšana, emocionālas svārstības un ilgstoša nelaimīguma sajūta vecam cilvēkam nav jāpieņem kā norma, bet jāvēršas pēc palīdzības.
Taču būtiski, ka 80 gadu vecumā un vēl jo vairāk satraukumā pie psihiatra noteikti var aizmirsties, ko dakteris ir teicis, tādēļ lūdzu kādu no ģimenes atrast laiku savai mīļajai mammai un pavadīt viņu pie ārsta. Ģimene jebkurā dzīves brīdī ir primārais atbalsts, ko neviens psihiatrs nevar aizstāt.
Zāles Coaxil ir antidepresants, kas darbojas multimodāli, tas neuzspiež spēcīgi uz vienas sistēmas – serotonīna, dopamīna vai noradrenalīna –, bet gan ir līdzsvarojošs: nestimulēs (neuzdzīs trauksmi un nemieru) un arī nesedēs (nebūs dziļš miegs, kas neļautu pa nakti aiziet uz labierīcībām).
Coaxil ir ļoti saudzējošs arī blakņu ziņā – nav jāuztraucas par tā ietekmi uz sirds un asinsvadu sistēmu, līdz ar to tas senioriem ir ļoti piemērots.
Un deva – divas tabletes dienā – ir optimāla. Uz jautājumu, kā justies, lietojot antidepresantus, ir vismaz simts atbildes, tas atkarīgs no individuāliem rādītājiem. Svarīgākais, ka šīs zāles sāk darboties vidēji pēc 14 dienām, kad lēnām atkāpjas mokošie depresijas simptomi.
Tālākie jautājumi attiecas uz pakalpojuma organizēšanu. Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC) sniedz valsts pilnībā apmaksātu aprūpi, un, lai pierakstītos, nav pat nepieciešams nosūtījums.
Tā patiesībā ir ļoti liela ekstra, ka jebkurš cilvēks var pakonsultēties ar sertificētu psihiatru.
Protams, pakalpojums ir pārslogots jeb, vienkāršiem vārdiem sakot, pieprasījums šobrīd apgāž valsts iespējas konsultāciju pie psihiatra nodrošināt pietiekamā apjomā, taču pie tā tiek strādāts veselības politikas līmenī. Nevienā valstī telefons psihiatra kabinetā nav klasiska situācija. Gluži vienkārši – kamēr notiek saruna ar pacientu, telefona zvani traucē, pacientam, kurš ir kabinetā, jāvelta visa uzmanība.
Un, nē, psihiatram nav brīvā laika, lai runātos pa telefonu.
Protams, ir kolēģi, kas telefoniski sazinās ar pacientu, bet tas jārunā ar konkrēto dakteri. Veselības ministrija un RPNC šai situācijai ir radusi risinājumu: katru darba dienu plkst. 8.00–16.00 varat zvanīt uz psihiatra dežūrtelefonu 25428561 un izrunāt visus neskaidros jautājumus.
Par pierakstu… RPNC pieraksts lielākoties tiek organizēts caur reģistratūru, un, kamēr nebūs vairāk psihiatru, rindas diemžēl īsākas nekļūs. Taču labā ziņa ir tā, ka depresijas epizodes pēc ārsta speciālista apmeklējuma droši var turpināt ārstēt pie ģimenes ārsta, un pie psihiatra jādodas plānveidā veikt kontroles izmeklējumus un terapijas maiņu.
Katra ārstniecības iestāde savās robežās cenšas nākt pretī pacientam, un bieži tas notiek uz ārstu ārpusdarba laika rēķina.
Iesaku nekavēties un pierakstīties pie psihiatra kaut vai pēc trim mēnešiem, ja nav iespējams ātrāk, bet līdz tam ārstēties pie ģimenes ārsta. Svarīgi: Sarežģītos gadījumos ģimenes ārsts var sazināties ar psihiatru un situāciju risināt pēc steidzamības pakāpes.