Lai demence neprogresētu
- Svarīgs ir sabalansēts dienas režīms, lai pašaprūpe, darbs, brīvais laiks un miegs būtu līdzsvarā. Uzmanība pievēršama arī uzturam, kurā noteikti iekļaujami graudaugi un dārzeņi. Jāņem vērā, kas cilvēkam garšo, un jāmēģina ieteikt veselīgāko.
- Pavadot brīvo laiku, jāņem vērā, kāds cilvēks bija iepriekš, kas viņam patika un interesēja, kā mēs varam viņu iedrošināt un uzmundrināt, lai viņš ikdienā būtu iespējami patstāvīgāks.
Ja tava mamma visu dzīvi bijusi aktīva un sportojusi, tad jāpiedāvā aktīvākas nodarbes.
Savukārt, ja nekad nav dejojusi, nevajag viņu vest uz tango kursiem. Tomēr vienlaikus jācenšas iesaistīt jaunās nodarbēs un aktivitātēs, kas varētu viņu ieinteresēt.
- Visiem iesaku fiziskās aktivitātes. Protams, cilvekam ar demenci, kam varbūt vēl ir kādas blakus slimības, neliksim skriet garas distances.
Kustības var būt dažādas, piemēram, rokas un plecu daļu var pavingrināt arī sēdus stāvoklī.
Ja cilvēks nekad agrāk nav nodarbojies ar fiziskajām aktivitātēm un viņam ir kognitīvie traucējumi, tad viņš uzreiz neuztvers, kas jādara, – tādam cilvekam vajag ilgāku laiku, lai informāciju apstrādātu.
- Sociālās aktivitātes atkarīgas no katra spēju robežām. Augu dienu pavadot mājās, mamma vismaz reizi nedēļā var iziet dārzā vai pagalmā un vēlāk varbūt to darīt biežāk.
Nevajag uzreiz sarakstīt plānu ar daudzām aktivitātēm, bet sākt ar dažām.
Varbūt mammai ir labas attiecības ar kaimiņieni un vari sarunāt, ka viņa ik pa laikam ienāk ciemos, lai aprunātos. Protams, vislielākās socializēšanās iespējas ir senioru dienas centros.
- Tā kā cilvekam ar demenci ir ierobežota atmiņa un koncentrēšanās spējas, ikdienā jāiekļauj atmiņas uzdevumi, kaut vai viselementārākie.
Piemēram, es ienāku telpā un saku: «Labrīt, Sarmīte! Kā mani sauc?»
Pamēģini šādas lomu spēles, bet tā, lai mammu neaizvainotu un viņa nesaprastu, ka tiek pārbaudīta. Svarīgi, kādā intonācijā tiek runāts, un būtiski uzturēt acu kontaktu, bet – nepārspīlējot.
- Cilvēkiem ar demenci nepieciešams trenēt domāšanu, tikai jāprot viņus motivēt. Piemēram, var spēlēt dažādas galda spēles, kaut vai cirku, kas ietver vairākas darbības – uzmest kauliņu, saskaitīt, cik uz tā ir punktiņu, un, ja ir vairāki spēlētāji, atcerēties, kurš ir kura kauliņš.
Labāk iegādāties vienkāršākas spēles, kas ir pa spēkam, un tikai pēc tam dot grūtākus uzdevumus.
Brīvā laika aktivitātes sasaista kopā atmiņu, koncentrēšanās spējas, sīko motoriku, jušanu, radot pozitīvas emocijas.
- Būtiska nozīme ir pilnvērtīgam un pietiekami ilgam miegam. Jāatceras, ka nav vēlams lietot kofeīnu saturošus dzērienus, alkoholu, nodarboties ar intensīvām fiziskām aktivitātēm, ilgi skatīties televizoru.
- Un visbeidzot atceries, ka līdzsvars ir svarīgs ne tikai cilvēkam ar demenci, bet arī mums visiem.
Pārmērīga tuvinieka aprūpe var novest pie tā, ka, palīdzot otram, mēs aizmirstam par sevi.
Parasti liekas, ka es izdarīšu labāk, bet jābūt arī citai atbalsta personai, kas var palīdzēt. Rūpējies par sevi un savu emocionālo pašsajūtu!