Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ar vārdu demence mēs saprotam kognitīvo spēju pasliktināšanos, kas neatbilst normālai novecošanai. Proti, tas ir stāvoklis, kad cilvēks atmiņas, domāšanas un uzvedības traucējumu dēļ nespēj turpināt savu ierasto dzīvi un smagākos gadījumos ir pilnībā aprūpējams.
Savukārt ergoterapija ir veselības aprūpes profesija, kuras speciālistu galvenais uzdevums ir veicināt cilvēka dalību ikdienas nodarbēs. Tātad – ergoterapeits palīdz sakārtot ikdienas aktivitātes un sadzīvi, kas skar ne tikai tuviniekus ar demenci, bet arī mūs pašas.
Paša, aprūpēt sevi – teju vitāli svarīgi
Ikviena cilvēka ikdiena sastāv no pašaprūpes aktivitātēm, brīvā laika un miega. Pašaprūpe ir spēja pašam nomazgāties, apģērbties, paēst, padzerties, aiziet uz veikalu. Protams, grūti stāstīt par lietām, kuras mēs darām automātiski, piemēram, dodamies uz virtuvi pēc kafijas krūzes, bet cilvekam ar demenci pat tas var radīt grūtības.
- Te būtu svarīgi ieviest dienas plānu, lai katra diena būtu strukturēta. Saviem pacientiem kādreiz uz papīra lapas uzzīmēju dienas sadalījumu: rīts, pēcpusdiena un vakars, atsevišķās ailītēs uzrakstot darāmos darbus.
Piemēram, no rīta – iztīrīt zobus, brokastot, iedzert zāles, skatīties pa logu.
Ja gribi, lai tava mamma (vai ome, vai tētis, vectēvs) tajā visā iesaistās, dienas kārtību vajag vairākas reizes pārrunāt. Pastāsti, kad jāiet pie ārsta, un ieraksti to viņai blociņā. Ja mamma ome saka: «Tu man neteici!» – parādi, kur rakstīts, ka jābūt pie daktera, un atgādini, ka tas ir norunāts.
- Ēšana un ēdiena pagatavošana ir jāplāno. Varbūt varat sarunāt, ka viņa no rīta uzvāra tēju un uztaisa desmaizi, kas ir vienkārši, bet, kad tu atbrauksi, uzvārīsi zupu vai pagatavosi sarežģītāku ēdienu. Viss veicamais jāsadala pa soļiem. Piemēram, nofotografē maizi, sviestu, desu un saliec bildes tādā secībā, kā jādara.
- Tualetes telpā vajadzētu atbalsta rokturus, lai būtu, pie kā pieturēties. Ja nepieciešams, jāizmanto poda paaugstinātājs. Cilvēkiem gados ir vieglāk piecelties no augstākas virsmas.
- Iesaku labāk mazgāties dušā, izmantojot dušas krēslu, jo vannā ir apgrūtināta iekāpšana un izkāpšana, tas nav ērtākais variants.
- Apģērbu un apavus ieteicams lietot tādus, kam pielāgotas vienkāršotas aizdares, piemēram ar lipeklīšiem. Biksēm jābūt ērti, viegli un ātri aiztaisāmām, it īpaši, ja tiek lietotas autiņbiksītes.
- Mājās jābūt norādēm ar lieliem, viegli salasāmiem burtiem, kur atrodas cukurs, kur sāls, kur mazgāšanas līdzekļi. Cilvēkiem ar atmiņas un garīgās attīstības traucējumiem tās ļoti palīdz.Viņi tā saprot, kur ko meklēt, piemēram, skapī atrast konkrētu lietu.
- Pēc iespējas vairāk iesaisti mammu (vai omi) ikdienas dzīvē, lai paplašinātu viņas intereses un veicinātu pašnovērtējumu. Neaizmirsti paslavēt: «Re, cik labi tev sanāca!»
Es arī darbā pacientus ļoti bieži slavēju, lai būtu pozitīvs pamudinājums.
Sākumā viņi saka: «Es nemāku, nevaru…» – bet aicinu pamēģināt. Tas nekas, ka viens kartupelis tiek mizots divdesmit minūtes, bet beigās darbiņš ir paveikts un uzlabojas pašvērtējums. Svarīgi, lai rastos arī atgriezeniskā saite, piemēram, man lielākā dāvana ir pacienta paldies pēc nodarbības.
- Jāpievērš uzmanība tam, kā mamma vai ome tiek galā ar medikamentu lietošanu. Bieži vien demences pacients attaisa atvilktni, kur vienkārši samestas zāļu kastītes.
Viņš saka: «Es visu zinu, tu nejaucies,» – jo baidās, ka kaut ko paņemšu, bet, kad lūdzu, lai saliek zāles, kas, piemēram, jādzer no rīta, ne visi to spēj, un tādos gadījumos tuviniekiem vajadzīgie medikamenti būtu viņam jāizsniedz.
- Nereti gadās, ka mudinu pacientu kaut ko darīt, bet viņš negrib. Tad var sacīt: «Nu, labi, bet palīdzi man, parādi, kā jādara!» Tādas mazas lomu spēlītes, viltībiņas var palīdzēt iesaistīt viņu ikdienas aktivitātēs.
Raksts sagatavots, apmeklējot Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra rīkoto semināru ciklu «Drosmīgi par demenci».
