Leģenda stāsta, ka pirmie dzērvenes sākuši lietot indiāņi. Viņi tās izmantojuši uzturā, ārstēšanā un arī kā miera simbolu. Nav gan zināms, vai tās bijušas lielogu dzērvenes vai līdzīgākas mūsu, latviešu, pierastajām purva ogām, taču – labas ir abas. Pamanāmākā atšķirība starp tām ir miziņas biezums. Amerikas lielogu dzērvenēm tā ir plānāka, tāpēc ogas ātrāk zaudē mitrumu un sažūst, turpretī purva dzērvenēm miziņa ir biezāka, un līdz ar to ogās esošās aktīvās vielas ir noturīgākas.
Otra būtiskākā atšķirība ir pektīnvielu un cukuru daudzums. Amerikānietēs to būs vairāk, tāpēc no tām gatavotā želeja izdodas varen laba. Toties mūsu pašu purva dzērvenes ir bagātākas ar askorbīnskābi jeb vērtīgo C vitamīnu, kas palīdz ogām izdzīvot aukstā laikā. Ne velti dzērvenes purvā atrodamas arī pavasarī, tikai nedaudz mīkstākas, taču tikpat gardas un veselīgas.
Pigments un skābums
Jāteic, tieši organisko skābju daudzveidība abu veidu dzērvenes padara tik īpašas citu ogu vidū. Fenolkarbonskābes (benzoskābe, hinīnskābe) un organiskās skābes (citronskābe, ābolskābe), arī virkne citu, kas atrodamas dzērveņu sastāvā, palīdz mums būt veselām. Specifiskākā un nozīmīgākā ir benzoskābe. Tas ir dabiskais konservants, kas atvaira baktērijas, kuras uzglūn ogām.
Arī mūsu organismā, kad apēdam dzērvenes, benzoskābe darbojas kā antibakteriāls līdzeklis, neļaujot infekcijai attīstīties un veikt savus posta darbus.
Nedrīkst novārtā atstāt arī šo ogu sarkanos pigmentus – antociānus, kas ir spēcīgi antioksidanti un roku rokā ar askorbīnskābi palīdz mums uzveikt gan iesnas, gan sāpošu kaklu, gan citas kaites. Tieši antociāni neļauj baktērijām pieķerties urīnceļu gļotādas sieniņām. Ogu sastāvā esošie flavonoīdi tiek uzskatīti arī par spēcīgiem vēža šūnu ienaidniekiem.
Kā uzglabāt?
Noteikti vēsumā, jo istabā uz galda ogas ātrāk zaudēs mitrumu un sažūs. Joprojām par labu esam tiek atzīta sentēvu metode – dzērvenes saber burkā, pārlej ar novārītu un atdzesētu vai nevārītu avota ūdeni un traukam uzliek vāku. Ogas burkā var uzglabāt arī bez ūdens, tikai uzliekot vāku, lai neiztvaiko mitrums.
Pirmajā gadījumā būs drošāk, ka dzērvenes līdz pavasarim tiešām nesažūs, taču jāatceras, ka, par spīti skābumam, dzērvenēs ir arī cukuri, tāpēc ar laiku pārlietā ūdens virsmu mēdz klāt pelējuma sēne, gļotas. To visu vienkārši noņem, un ogas vari droši lietot, nekas slikts tev nenotiks. Vismaz ēdamkaroti ogu dienā!
Diemžēl cilvēka daba tā iekārtota, ka par veselību parasti sākam domāt tad, kad saslimstam. Protams, dzērvenes arī tad nebūs uz mums apvainojušās un nāks talkā arī šādos brīžos, taču tavs organisms sacīs lielāku paldies, ja palīdzēsi tam būt stipram arī ikdienā.
Apēdot ēdamkaroti dzērveņu dienā, tev nebūs jādomā, kurā aptiekā kādu vitamīnu bundžiņu pirkt, turklāt šādi stiprināsi ne tikai imunitāti.
Abu veidu dzērvenes palīdz normalizēt holesterīna līmeni asinīs, regulēt paaugstinātu asinsspiedienu, aizkavēt ādas novecošanas procesus, un, protams, kā jau sacīju, urīnceļu iekaisuma gadījumā tieši dzērvenes ir vienas no pirmajām, kuras ņemt talkā. Ēdot dzērvenes, organisms labāk uzņem dzelzi, jo organiskās skābes un askorbīnskābe, kas ir šo ogu sastāvā, veicina dzelzs labāku uzsūkšanos.
Ar dzērvenēm UZMANĪGI, ja tev ir:
- kuņģa čūla vai kāda cita kuņģa kaite;
- paaugstināta kuņģa skābe, dedzināšana kaklā;
- aknas nav īsti veselas;
- nopietnas nieru problēmas, jo skābes rada papildu slodzi tām;
- pārtikas alerģija.