• Magnētiskā rezonanse – 10 aktuāli jautājumi

    Slimības
    Aija Vīksna
    26. augusts, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    «Dakter, mugura sāp… Vai nosūtīsiet mani uz magnētu?» Šāds lūgums ārstu kabinetos atskan itin bieži. Jo tik ļoti gribas ticēt, ka tad, ja muguru izmeklēs ar magnētisko rezonansi, tā pārstās sāpēt. Uz aktuāliem jautājumiem par šo izmeklējumu atbild neiroradioloģe, magnētiskās rezonanses un datortomogrāfijas speciāliste Edīte Kreitāle.
    • Vai magnētiskā rezonanse tiešām ir vislabākā, lai izmeklētu mugurkaulu? Kādās situācijās to var aizstāt ar citu, lētāku izmeklēšanas metodi?

    Magnētiskā rezonanse (MR) ir pamata izmeklēšanas metode neiroradioloģijā un informatīvāka nekā datortomogrāfijas vai rentgena izmeklējums – disku, saišu, durālā maisa, muguras smadzeņu, nervu, kaulu smadzeņu un muskuļu izvērtēšanā.

    Magnētisko rezonansi bieži veic, lai izvērtētu disku trūces, to ietekmi uz nervu saknītēm.

    Katrai izmeklēšanas metodei ir savas priekšrocības un indikācijas. MR var precīzi vērtēt skriemeļu kaulu smadzeņu tūsku, piemēram, ja ir traumatiska tūska, var precīzāk izteikties par traumas vecumu. Izmeklējums ir nozīmīgs neskaidros gadījumos – ja pacientam ir mugurkaulāja trauma, bet rentgena vai datortomogrāfijas izmeklējums pārliecinoši lūzumus neuzrāda.

    Tā ir arī visinformatīvākā skriemeļu, muguras smadzeņu, nervu audzēju, kā arī iekaisumu, piemēram, abscesu, diagnostikā.

    Datortomogrāfijas izmeklējumu parasti veic, ja ir akūta slimība, piemēram, akūtas sāpes mugurā, trauma, skriemeļu lūzumi. Arī tad, ja magnētiskās rezonanses izmeklējums nav pieejams vai ir kontrindicēts – kad noteiktu iemeslu dēļ to nedrīkst veikt.

    Savukārt ultrasonogrāfijas izmeklējumā iegūtā informācija būs ļoti limitēta: mēs varam izmeklēt tikai virspusējos ķermeņa mīkstos audus – ādu, zemādu, muskuļus, diagnosticējam virspusējos mīksto audu veidojumus, muskuļu traumas, šķidruma kolekcijas.

    Savukārt mugurkaulāja patoloģiju – kaulaudus un dziļākas struktūras – nav iespējams izmeklēt.

    Tāpēc ārstējošais ārsts kopā ar radiologu izlemj, kāda metode konkrētā situācijā būtu jāizmanto.

    • Kā magnētiskā rezonanse darbojas?

    Magnētiskajā laukā, iedarbojoties ar radioviļņiem, tiek iegūts signāls no cilvēka dažādu audu ūdeņraža protoniem. Pacientu ievieto MR aparātā – gentrijā, kas rada magnētisko lauku un sastāv no dažādām spolēm, kuras rada radioviļņus.

    Papildus pacientam tiek uzliktas atsevišķas spoles, kas uztver radioviļņus.

    Katrai ķermeņa daļai izmanto noteiktas spoles – galvai, kaklam, vēderam utt.

    Aparāts ir savienots ar datoru, kur notiek izstaroto radioviļņu apstrāde, un mēs iegūstam digitālu izmeklējamās zonas attēlu. Jāatceras arī tas, ka dažādi metāli ķermenī rada magnētiskās rezonanses attēlu artefaktus jeb kropļojumus, un tad iegūto attēlu interpretācija ir apgrūtinoša vai pat neiespējama. Attēla kropļojumu rada arī plaši tetovējumi, jo krāsviela satur smagos metālus.

    • Vai izmeklējuma laikā tiešām nemaz nedrīkst kustēties?

    Pacientu parasti iepriekš informē, ka izmeklēšana būs samērā ilga – vidēji
    15–45 minūtes – un skaļa. Izmeklējuma laikā rodas spēcīgas svilpjošas un rūcošas skaņas. To slāpēšanai piedāvā aizsargaustiņas. Izmeklēšana ir apgrūtināta nemierīgiem, nesaprātīgiem pacientiem, maziem bērniem un pacientiem ar izteiktu sāpju sindromu vai klaustrofobiju jeb bailēm no šaurām telpām.

    Ar pacientu jārunā, viņš jānomierina, tad izmeklējums ir veiksmīgāks.

    Šādiem pacientiem radīti arī speciāli atvērta tipa magnētiskās rezonanses aparāti, bet Latvijā tādu vēl nav. Visas kustības mazina attēla kvalitāti, un, iespējams, nevarēs saskatīt esošo patoloģiju. Tāpēc pacientam izmeklējuma laikā jāguļ ļoti mierīgi.

    Dažreiz pacients sāpju dēļ tiešām nespēj nogulēt…

    Tad jāmeklē cits risinājums: pirms izmeklējuma pacientam ievada pretsāpju medikamentu – parasti vēnā, vai izmeklējums jāveic ar anesteziologa palīdzību, pacientu īslaicīgi iemidzinot, bet tad tas notiek stacionārā.

    • Vai magnēts nekaitē veselībai?

    Uzskata, ka magnētiskā rezonanse ir nekaitīga izmeklēšanas metode, un tomēr to neiesaka grūtniecēm līdz 12. grūtniecības nedēļai, jo nav izpētīta, skaidri zināma metodes ietekme uz augļa attīstību. Ar magnētisko rezonansi var izmeklēt jebkuru orgānu, orgānu sistēmu.

    Maz informācijas ir par audiem, kas satur gaisu, piemēram, par plaušām, Latvijā tad vispirms veic rentgenogrāfijas datortomogrāfijas izmeklējumu.

    Atšķirībā no datortomogrāfijas MR netiek izmantoti rentgenstari, respektīvi, nav starojuma, tāpēc tā ir izvēles metode bērniem, pusaudžiem, jauniem cilvēkiem vai pacientiem, kuriem jāveic atkārtots izmeklējums.

    Ar magnētisko rezonansi nedrīkst izmeklēt pacientus ar kardiostimulatoriem, ja tos nevar uz laiku izslēgt, – tad izvēles metode būs datortomogrāfija. Nevaram arī izmeklēt pacientus, ja organismā ir metāla svešķermeņi, kas pārvietojas magnētiskajā laukā, un elektroniski darbināmas ierīces – neirostimulatori un kohleārie implanti.

    Sirds vārstuļu protēzes un asinsvadu spailes (klipi) mūsdienās ir amagnētiski – tie nepārvietojas magnētiskajā laukā, tādēļ pacientus, kuriem tie implantēti, drīkst izmeklēt.

    • Kādreiz izmeklējumā izmanto kontrastvielu. Kāpēc? Vai tad izmeklējums skaitās vēl labāks, vēl informatīvāks?

    Kontrastvielas lietošanai vienmēr ir iemesls, kā mediķi saka – indikācijas, un tās nosaka atrastā patoloģija. Piemēram, dažādi veidojumi; smadzeņu, nervu un saknīšu iekaisumi; situācija pēc audzēja vai nesenas disku trūces operācijas.

    Kontrastviela reti izraisa blaknes vai alerģiskas reakcijas (alerģiskiem pacientiem par savu slimību obligāti jāinformē personāls), bet, lietojot to atkārtoti, piemēram, hroniskiem nieru pacientiem var rasties nefrogēna sistēmiska fibroze.

    Zināms, ka kontrastviela arī mazos apjomos uzkrājas organisma audos, tāpēc tās izmantošanai jābūt stingri pamatotai.

    Ja paredzēts magnētiskās rezonanses izmeklējums ar kontrastvielu, pacientam iepriekš jāveic nieru funkcijas rādītāju izmeklējumi, proti, jānodod asinis analīzēm, lai noteiktu kreatinīna līmeni asinīs un glomerulu filtrācijas ātrumu (GFĀ), kas raksturo nieru funkcionālās spējas jeb nieru kopējo asins filtrācijas spēju.

    • Kā pēc tam kontrastvielu ātrāk dabūt laukā no organisma? Vai nav slikta dūša?

    Jādzer daudz šķidruma, jo kontrastviela no organisma izvadās ar urīnu. No šīm kontrastvielām slikta dūša ir ļoti reti – daudz retāk nekā datortomogrāfijā. Magnētiskās rezonanses izmeklējumā izmantotās kontrastvielas apjoms ir krietni mazāks – atkarībā no pacienta svara un atrastās patoloģijas līdz 20 mililitriem, bet, piemēram, datortomogrāfijā tie ir 80–100 mililitri. Turklāt kontrastvielu ievada tikai tad, kad tas nepieciešams.

    • Kā sagatavoties magnētiskās rezonanses izmeklējumam? Ko vilkt mugurā, un vai drīkst ēst?

    Nekāda speciāla sagatavošanās nav nepieciešama – drīkst gan ēst, gan dzert, gan lietot ikdienas zāles. Pacients pirms izmeklējuma izģērbjas līdz apakšveļai (sievietēm jānovelk arī krūšturis ar metāla stīpām), un jāuzvelk speciāls vienreizlietojams apģērbs, kas nesatur metāla detaļas. Jānoņem arī visi metāliskie priekšmeti – auskari, ķēdītes, pīrsings. Sievietēm ieteicams notīrīt skropstu tušu un acu ēnas, jo nereti šī kosmētika satur sīkas metāla daļiņas.

    • Kas jāņem līdzi uz magnētiskās rezonanses izmeklējumu?

    Visi iepriekš veikto izmeklējumu izraksti, kas attiecas uz orgānu vai patoloģiju, ko paredzēts izmeklēt. Piemēram, ir veikta ultrasonoskopija, datortomogrāfija, analīzes, pacientam bijušas ķirurģiskas operācijas vai manipulācijas. Šī informācija nepieciešama, lai radiologs, kurš izvērtēs magnētiskās rezonanses attēlus, varētu saprast, kas iepriekš darīts, un sniegtu pilnvērtīgu aprakstu.

    • Tagad daudzās medicīnas iestādēs ir magnētiskās rezonanses iekārtas. Vai ir labāka un sliktāka aparatūra? Vai teslu stiprumam ir nozīme?

    Izmeklēšanas iespējas nosaka gan magnētiskā lauka stiprums, gan programmu iespējas un nodrošinājums, sevišķi pacientiem ar neskaidrām, komplicētām diagnozēm.

    Lai attēls būtu kvalitatīvs, magnētiskajam laukam jābūt pietiekami stipram.

    Pašlaik Latvijā pieejami aparāti arī ar 3 teslu stiprumu, kas attēlam nodrošina ļoti augstu izšķirtspēju. Taču ikdienas praksē pacientiem ar disku patoloģijām, hroniskām muguras sāpēm, pietiekami informatīva ir arī izmeklēšana ar 1,5 teslu aparātu.

    • Kurš ārsts drīkst nosūtīt uz magnētiskās rezonanses izmeklējumu?

    Nosūtījumu valsts apmaksāta magnētiskās rezonanses izmeklējuma veikšanai tiesīgs izsniegt tikai ārsts speciālists, ne ģimenes ārsts. Galvenais nosacījums: speciālistam jābūt līgumattiecībās ar valsti – jābūt noslēgtam līgumam ar Nacionālo veselības dienestu.

    Ja magnētiskās rezonanses izmeklējums tiek veikts kā maksas pakalpojums, tad nosūtījums nav obligāti nepieciešams, taču veselības apdrošināšanas uzņēmumi to pieprasa.

    Turklāt, lai veiksmīgāk atrastu slimības cēloņus un veiksmīgi noritētu ārstēšana, vispirms nepieciešama vizīte pie muguras problēmu speciālista, un viņš arī pateiks, kādi izmeklējumi nepieciešami.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē