Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Lauzts kauls var saaugt pats, tāpēc doties pie ārsta nav obligāti. Vismaz – ne uzreiz.
Protams, lauzts kauls, īpaši pēdas un plaukstas daļā, var saaugt pats, taču ne visi kauli tā uzvedas. Jautājums arī, kā tie savā nodabā saaug, jo kauls var saaugt pareizi un nepareizi un radīt vēl lielākas problēmas.
Piemēram, ja kauli saaugt ar izliekumu, var veidoties tulzna, kas traucē nēsāt apavus.
Turklāt mums katram ir no dabas dots indikators – sāpes. Ja gadījies kāju kaut tikai pamežģīt, bet sāpes ir stipras, parādās arī zilums un tūska, nav, ko gaidīt, jādodas pie ārsta uzreiz! Ārsts nozīmēs rentgenu, kas ir pirmais, vienkāršākais un lētākais diagnostikas veids, turklāt pieejams teju katrā medicīnas iestādē. Bet, kā jau minēju, tā kā rentgens reizēm lūzumu var neuzrādīt (visbiežāk, ja lauzti, sīkie pēdas vai plaukstas kauli), nereti jāveic arī datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse.
Ja lūzums ir stobrkaulā, pirmkārt, roka vai kāja vizuāli deformējas – cilvēks redz, ka kāja vai roka ir izgriezusies otrādi, turklāt to nevar savaldīt, tā neklausa. Otrkārt, sāpes ir tik nežēlīgas, ka cilvēks, daudz nedomādams, pats uzreiz steidzas pie ārsta.
Citādi ir tad, ja sāpes nav lielas, – tā mēdz būt, ja ir ārējās potītes, pēdas kaula vai pirksta lūzums.
Vizuāla deformācija nav redzama, un cilvēks domā, ka ir vienkāršs sasitums, tāpēc nolemj kādu laiku nogaidīt – gan jau sāpes pāries. Reizēm lauztā vieta jau pirmajā naktī sāk sāpēt tik ļoti, ka jāsauc neatliekamā palīdzība vai no rīta steigšus jādodas pie ārsta. Ja lūzums ir neliels, piemēram, salūzis rokas mazais pirkstiņš, var gadīties, ka cilvēks par to uzzina tikai post factum.
Noteikti pie ārsta nekavējoties jānogādā gados vecāks cilvēks, ja ir aizdomas par gūžas kaula lūzumu.
To nereti gūst, pat vienkārši paklūpot vai izkrītot no gultas. Šādu lūzumu var pamanīt, noliekot omi vai opi guļus. Tad var redzēt, ka viena kāja ir īsāka un rotē – krīt uz āru, to neizdodas noturēt taisni. Ja lauzts gūžas kauls, nepieciešama operācija!
- Ja draugs guvis rokas vai kājas lūzumu, pie ārsta var neiet, bet mēģināt ielikt kaulu vietā pašu spēkiem!
Nē, ja vien nerunājam par ekstrēmām situācijām, kad salauzt kaulu gadās meža vidū, kad vienīgā izeja ir mēģināt palīdzēt – kaut kā ievilkt, piemēram, roku atpakaļ. Bet citās reizēs tā gan nav laba doma. Jo apkārt kauliem ir lieli asinsvadi, un, ja ar kaula šķembām tos traumē, var sanākt patiešām lielas nepatikšanas.
Tāpēc rīkoties uz savu galvu nevajag, bet jādomā, kā nogādāt radinieku vai draugu pie ārsta.
Ja radušās aizdomas par rokas vai kājas lūzumu, tas, ko drauga labā var darīt, ir – nofiksēt lauzto vietu tā, lai nekustas. Proti, roku vai kāju ar jebko, kas dabūjams – auklu vai noplēstu krekla piedurkni –, piesien pie cietas un nekustīgas pamatnes – koka gabala vai dēļa. Un tad gaida ātro palīdzību vai liek cietušo mašīnā un ved uz slimnīcu.
- Ja reiz gūts lūzums, ar ģipsi jādzīvo nedēļām ilgi.
Medicīnā nepastāv vidējais gadījums, tāpēc precīzi pateikt, kad lūzuma dēļ būs nepieciešama operācija un kad tikai uzliks ģipsi, nevar. Katrs gadījums ir individuāls, taču gan operācijas, gan ģipša uzlikšanas mērķis ir atjaunot ekstremitātes funkciju pilnā mērā. Ja lūzumu ārstē ķirurģiski, lauzto vietu nofiksē tā, lai cilvēks jau nākamajā dienā var kustināt blakus esošās locītavas. Tas ir būtiski, lai veicinātu asinsriti, tā arī veicinot lūzuma saaugšanu.
Jebkurš lūzums saaug aptuveni 8–12 nedēļās.
Staigāt ar ģipsi ilgāku laiku (līdz mēnesim) ir raksturīgs ieteikums visā pasaulē, ne tikai mums. Tā ir vesela zinātnes nozare, kā lūzumu izārstēt, izmantojot ģipsi. Tomēr ģipsis mūslaiku straujajā ikdienā cilvēku ierobežo un sagādā lielu diskomfortu. Tāpēc operācijai ir lielākas priekšrocības, jo pēc tās var ātrāk sākt kustināt rokas un kājas. Ja veikta operācija, ģipsi uzliek vien uz divām trīs dienām, taču arī tad mēdz būt situācijas, kad ģipsis jānēsā ilgāk. Mūsdienās tā vietā vismaz privātajās klīnikās izmanto stikla šķiedru, kas funkcionāli arī ir fiksators, tikai vieglāks, patīkamāks, aizsargāts pret mitrumu un – arī dārgāks.
- Lauzts kauls var saaugt nepareizi gan organisma īpatnību dēļ, gan tāpēc, ka ārsts to nav precīzi salicis. Tad to lauzīs vēlreiz vaļā, un būs sāpīgi!
Jā, tā var gadīties. Tomēr mūsdienās kaulu vēlreiz lauž samērā reti. Ja tas tomēr jādara, tā ir vēl viena trauma, kas ietekmē dzīves kvalitāti. Piemēram, cilvēks krietni ilgāk ir darba nespējīgs.
Kaulu vēlreiz lauž ne jau tieši tāpēc, ka nav pareizi saaudzis, bet gan tad, ja tas var ietekmēt arī blakus esošo locītavu funkciju.
Piemēram, nepareizi saaugusi vai salikta pēda var nozīmēt to, ka nodilst pēdas locītava un sākas problēmas ar celi, pēc tam ar gūžu. Ja cilvēks ar šķībi saaugušu kaulu var spēlēt futbolu un viņu tas apmierina, kauls nav jālauž. Taču, ja nepareizi saauguša kaula dēļ cilvēkam ir ierobežotas kustības kādā virzienā, to iespējams labot. Diez vai tas ir aktuāli kundzei 80 gados, kurai kreisās rokas pirksts ir saaudzis nepareizi, toties, ja 20 gadu vecai sievietei lūzis labās rokas pirksts, kas būs nepieciešams visu mūžu, to gan vajadzētu labot.
Mūsdienās kaulu pārzāģē anestēzijā, līdz ar to procedūra ir nesāpīga.
Tāpat svarīgi izvēlēties pareizu ārstēšanas taktiku un, ja nepieciešams, ievietot adekvātus implantus – skrūves, plāksnes, kas lauzto vietu nofiksē. Lūzumi mēdz būt ļoti sarežģīti: var būt iesaistītas arī locītavu virsmas, kauls var būt sadrupis sīkos gabaliņos. Tāpēc daudz atkarīgs arī no ārsta profesionalitātes.
- Lai kauli ātrāk saaugtu, jādzer konjaciņš.
Nepiekrītu. Nav neviena pētījuma, kas apliecinātu, ka konjaks palīdz kauliem ātrāk saaugt. Tāpat arī nav neviena ēdiena vai cita dzēriena, kas paātrinātu lūzuma saaugšanu, tāpēc cilvēks var turpināt ēst to, ko ēdis iepriekš.
Var arī pirkt daudzus dažādus uztura bagātinātājus, taču pierādījumu, ka tie palīdzētu ātrāk saaugt lūzumam, nav.
Protams, ja ārstējošais ārsts uzskatīs par vajadzīgu, viņš varbūt arī ieteiks kādu uztura bagātinātāju. Ja cilvēks tic tā labajai iedarbībai, lietot drīkst, sliktāk jau nekļūs.
- Pēc lūzuma nav ieteicams kustēties – jo mierīgāk dzīvos, jo labāk.
Tas nudien ir mīts! Pirmajā dienā miera režīms vēl ir ieteicams, bet pēc tam pakāpeniski jāsāk kustēties. Ja kāds kauls bijis lauzts, atlabšanas procesā kustības ir pats svarīgākais. Uzlabot asinsriti palīdz fizioterapija. Pat ar lauztu potīti gulēt gultā un gaidīt, kad kauli saaugs, nav pareizi. Saaugs gan, bet būs daudz grūtāk atsākt staigāt.
Ja cilvēks tikai gulējis un skatījies griestos, pirmo reizi pieceļoties kājās, viņš nevar pastaigāt, nejūt kāju, tā tirpst.
Daudz ātrāk atveseļojas tie, kas kāju sāk laikus trenēt, kustināt, pakāpeniski palielinot slodzi. Tas attiecas gan uz rokām un kājām, pat uz mugurkaulu.
Ortopēdija bez fizioterapijas nedarbojas, arī pēc operācijas ir svarīgi atsākt kustēties pareizi. Kā to darīt, kādus rehabilitācijas pasākumus apmeklēt – tas katrā gadījumā atkarībā no lūzuma vietas, smaguma un sarežģītības pakāpes tiek noteikts individuāli. Bet ārstam ar pacientu par to noteikti jāizrunājas.
Mūsdienās ir pilnīgi skaidrs – jebkura lūzuma saaugšanu stimulē slodze.
Ja slodzes nav, bieži sastopamies ar to, ko medicīnā sauca par Zudeka vai neirodistrofisko sindromu, kad kauls kļūst porotisks, kaļķis izskalojas, paliek tikai čaula, rodas tūska un sāpes, un tas ir ilgstoši. Atbilstoša slodze un fizioterapija ir pirmais solis uz atveseļošanos!
