-
Ir 1. tipa un 2. tipa cukura diabēts – ar ko tie atšķiras?
Ar 1. tipa cukura diabētu lielākoties saslimst bērnībā vai pusaudža gados, un tur nekādas nozīmes nav ne dzīvesveidam, ne liekajam svaram. Protams, slimības ārstēšana gan ir saistīta ar to, ko mēs ēdam un vai pareizi izrēķinām, cik ogļhidrātu katrs produkts satur.
Ir speciālas grāmatiņas, kas palīdz orientēties.
Savukārt 2. tipa diabēta attīstību veicina nepareizs uzturs un mazkustīgums, fizisko aktivitāšu trūkums, un, jā, šie cēloņi ir atkarīgi no paša cilvēka. Taču liela nozīme ir arī ģenētikai, un tad, kad cilvēks jau ir saslimis, būtu muļķīgi viņam ko pārmest.
-
Ko nozīmē kompensēts diabēts?
Ka ir panākts kopējais mērķis – noturēt cukura līmeni asinīs normas robežās. Tukšā dūšā tas būtu ap 6 mmol/l un divas stundas pēc ēšanas – ne vairāk kā 7,8 mmol/l. Sasniedzot šos mērķa rādītājus, apstājas procesi, kas veicina diabēta komplikāciju attīstību.
Tie ir mazo asinsvadu bojājumi acīs, kas ar gadiem var novest pie redzes zaudēšanas, nieru asinsvadu bojājumi, kas nekompensēta diabēta gadījumā draud ar nieru mazspēju.
Tie ir arī perifēro asinsvadu bojājumi, kas var novest pie gangrēnas, vai maģistrālo asinsvadu bojājumi, kam sekas var būt ateroskleroze un miokarda infarkts. Tas nozīmē, ka nekompensēta diabēta gadījumā līdz ar bojājumiem asinsvados cieš faktiski visi cilvēka orgāni.
-
Kāpēc diabēts tiek slikti kompensēts?
Iemesli ir dažādi, bet galvenais – pietrūkst cilvēka līdzestības savas slimības ārstēšanā: viņš neregulāri lieto medikamentus, neregulāri apmeklē ārstu, neveic slimības paškontroli un neregulāri pārbauda glikētā hemoglobīna līmeni asinīs.
Tāpat arī neviens diabēta pacientam psiholoģiskā ziņā profesionāli nepalīdz, taču tas būtu vajadzīgs, lai var padomāt, ko viņš vispār gribētu, kas viņam varbūt traucē šajā brīdī, un tas sekmētu vēlmi ārstēties.
Jebkura slimība cilvēku nostāda situācijā, ka izdzīvošana ir ļoti atkarīga no viņa personības.
Ir kāds stāstiņš, ko var attiecināt uz visiem pacientiem… Pirmā pieeja: dakteris cenšas izstāstīt, ko vajag darīt. Vajag mērīt cukura līmeni, vajag kontrolēt, vajag ēst pareizi, no uztura pilnīgi jāizslēdz tas, ko jūs ēdāt līdz šim. Pilnīgi viss jāmaina! Iedomājieties: cilvēks līdz šim ir ēdis kā ēdis, un nu ārsts pasaka: tas viss pilnīgi nekam neder, tagad viss mainīsies!
Vidēji intensīvas fiziskās aktivitātes 30 minūtes katru dienu. Tas nekas, ka jums ceļi sāp un ir liels svars!
Jums tagad kustības ir dzīvības un nāves jautājums un ir jāsporto… To visu izstāsta, bet cilvēks neņem galvā.
Otra pieeja: kāpēc ir svarīgi par sevi rūpēties. Kāpēc jāveic analīzes, kāpēc vajadzīga diēta, kāpēc vajadzīgas fiziskās aktivitātes. Kāpēc vajag darīt to un to, ka cukurs ietekmē visu organismu. Bet arī tas nestrādā! Cilvēks neko neņem galvā.
Trešā pieeja: atbalsts. Protams, ārsts paslavē cilvēku vairāk, ja viņš kaut ko savas veselības labā dara. Ārsts var katra apmeklējuma laikā pajautāt, kā cilvēkam veicies un kādas problēmas ar jauno dzīvesveidu radušāsm – izrādīt interesi.
Bet pat šis variants ne vienmēr strādā.
Ceturtā pieeja: apmācība. Latvijā ir vairāk nekā desmit diabēta pacientu apmācības kabineti, bet daudzi tos neizmanto. Cukura diabēta pacients būtu jāiedrošina apmeklēt apmācības, it īpaši, ja mainās ārstēšana, ja tai pievieno kādu citu medikamentu vai parādās kāda jauna diabēta komplikācija, cilvēkam jāsaprot, kā ar jauno situāciju tikt galā.
-
Kāda nozīme ir uzturam?
Diabēta gadījumā svarīgs ir uzņemto ogļhidrātu daudzums. Piemēram, nevar pateikt, ka šokolādes konfekte ir inde, bet, ja tu apēdīsi uzreiz 200 gramu šokolādes konfekšu, tad gan nekas labs nav gaidāms. Jāzina, kas ar ko kombinācijā krietni lēnāk paaugstina cukura līmeni asinīs.
Piemēram, saldums kopā ar taukiem uzsūcas lēnāk.
Tāpēc beztauku jogurti daudz straujāk paaugstina cukura līmeni asinīs nekā normāls jogurts. Arī jebkuru sēklu pievienošana, dažādu šķiedrvielu pievienošana palēnina uzsūkšanos, un ir lēzenāka cukura paaugstināšanās līkne. Ja banānu sakulsi šeikerī kopā ar pienu, tā ietekme uz cukura līmeni būs lēnāka. Bet – kas ir izšķirīgais? Daudzums! Un to visu uztura speciālists diabēta pacientam var iemācīt.
-
Vai cilvēks var justies ļoti labi, bet komplikācijas jau attīstās?
Tā ir. Tāpēc ir konkrēts analīžu un izmeklējumu saraksts, kas reizi gadā diabēta pacientiem noteikti jāveic. Piemēram, obligāti jāatrādās acu ārstam, jāpārbauda ne tikai redze, bet jāpaplašina zīlīte un jānovērtē acs dibens, mākula.
Jānosaka mikroalbuminūrija urīnā, kas ir svarīga diabētiskās nefropātijas savlaicīgai diagnostikai.
Jānosaka kreatinīna līmenis asinīs, glomerulārās filtrācijas ātrums, kas liecina, vai jau nav nieru bojājuma. Tiklīdz urīnā parādās olbaltums vai ir augsts kreatinīns, tiek novērtēts komplikāciju attīstības risks, vēlāk jākonsultējas ar nefrologu.