Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Sāpes krūškurvja rajonā cilvēki bieži vien paši nodēvē par starpribu nervu iekaisumu, taču patiesībā īstā starpribu neiralģija, kurai raksturīgas asas sāpes starpribu nervos, kas atrodas katrā ribstarpā, gadās daudz retāk. Kā tā izpaužas? Visādi – sāp gan vienā krūškurvja pusē, gan abās.
Sāpes var būt dažādas intensitātes – no vieglām līdz ļoti stiprām.
Var būt pastāvīgas, var būt īslaicīgas. Šaujošas, durošas, dedzinošas. Var būt skudriņu skraidīšanas sajūta. Sāpes aiz lāpstiņas vai priekšpusē… Tās var būt nepārejošas – kā spiediena sajūta krūškurvī. Sāpes provocē un pastiprina kustības, īpaši pagriešanās un noliekšanās, klepošana un šķaudīšana, kas palielina spiedienu krūškurvī un vēdera dobumā. Citreiz pietiek ievilkt krūtīs vairāk gaisa, lai jau sāpētu. Var šķist, ka kādā zonā starp ribām pazūd jušana vai – gluži otrādi – ir pastiprināta jutība. Tas viss raksturīgi starpribu neiralģijai.
Kas par iemeslu?
Lūk, šeit jau sākas sarežģītākā uzdevuma daļa! Jo iespēju, no kurām izvēlēties pareizo atbildi, ir gluži vai okeāns.
- Visbiežāk – es teiktu, ka 70 procentos gadījumu – starpribu neiralģija piemeklē tos, kuru vājā vieta ir mugurkauls. Daudziem šis Ahilleja papēdis izrādās deformējošā spondiloze. Apmēram pēc trīsdesmit gadu vecuma tā lielākā vai mazākā mērā sākas gandrīz visiem.
Amortizējošie starpskriemeļu diski kļūst neelastīgi, un atvere starp mugurkaula skriemeļiem – šaurāka.
Pa šīm atverēm krūškurvja līmenī iznāk krūšu nervu saknītes, kas tālāk turpinās kā starpribu jeb ribstarpu nervs zem katras ribas. Ieelpā, ribai paceļoties, saknīte iestiepjas, un rodas asas sāpes pa nerva gaitu.
- Līdzīgs starpribu neiralģijas mehānisms ir arī pie spondiloartrozes, kad locītavas virsma vairs nav gluda un rodas tās kustības traucējumi, vai pie starpskriemeļu disku slimībām – trūces vai protrūzijas. Tāpat vainīgs var būt saišu bojājums vai sabiezējums.
Reti, bet gadās, ka mugurkaulā vai diskos sākas arī iekaisīgi procesi – spondilīti un spondilodiscīti.
- Ja sāp krūškurvis, tu nedrīksti aizmirst par osteoporozi, jo arī tad samazinās augstums starp krūšu skriemeļiem un tiek saspiestas nervu saknītes.
- Vēl viens starpribu neiralģijas iemesls ir traumas. Ribu lūzumi, ko var nepamanīt. Tādi reizēm gadās arī no ļoti sirsnīga apskāviena, it īpaši, ja to veicis varens vīrieša cilvēks, kurš savu spēku adekvāti nenovērtē. Tikai pēc tam, kad apskautajai radiniecei dakteris konstatējis ribu lūzumu, viņš nelaimīgi nosaka: «Es taču tikai stingrāk samīļoju…»
Tāpat var būt skriemeļu lūzums osteoporozes gadījumā.
Un atkal – rezultātā samazinās attālums starp skriemeļiem, tie spiež uz nerviem, un sāpes izplatās pa nervu gaitu, rodas starpribu nervu neiralģija.
- Cilvēki paši visbiežāk uzskata, ka viņiem starpribu nervi iekaisuši pēc saaukstēšanās, uzturēšanās caurvējā vai gaisa kondicionētāja tuvumā. Daļa taisnības viņiem ir. Kāpēc? Skaidrs, ka kādas ķermeņa zonas sildīšana vai atdzesēšana izraisa reflektoru organisma atbildi: siltums palielina asins pieplūdi, savukārt aukstums sašaurina asinsvadus, un tādā veidā samazinās arī asins plūsma.
Ja ir kāds iekaisums akūtā fāzē, tas nozīmē, ka sāk veidoties audu tūska, un tad šo vietu sildīt nedrīkst, jo tūska nervu nospiedīs vēl vairāk.
Jāliek vēsums! Taču, sirgstot ar hronisku vainu, piemēram, ar to pašu spondilozi, kad jau vairākkārt bijis iekaisums, aukstums vairs nenāks par labu. Cilvēkam, kuram, uzturoties caurvējā vai kondicioniera tuvumā, muguru viegli sapūš, vēlams sevi saudzēt un apmest ap pleciem lakatu, šalli vai jaku.
Auksta gaisa plūsma var veicināt hroniska nervu iekaisuma saasināšanos arī tāpēc, ka aukstums paaugstina muskuļu tonusu, savilkumu, un tas kavē apasiņošanu.
- Nereti starpribu nervu sāpes parādās pēc operācijām krūškurvī, kad nepieciešams to atvērt, pārdalot krūšu kaulu. Piemēram, ja veic sirds vainagartēriju šuntēšanu.
- Kādreiz starpribu nervu sāpes parādās pie iekšējo orgānu slimībām – plaušu, nieru, žultspūšļa, kuņģa, sirds… Arī tad, ja ir audzēji mugurkaulājā vai krūškurvī. Tas viss ievērojami apgrūtina diagnozes noteikšanu.
- Pie neirologa ar spēcīgām sāpēm vēršas pacienti, kam neiralģiju izraisījusi herpesvīrusa infekcija – jostas roze, kas izpaužas nervu saknīšu zonā vai inervācijas zonās. Par to es gribu tev pastāstīt īpaši.
Jostas roze – ļoti nelāgi
Atceros, reiz pie manis uz poliklīniku atveda kādu citas valsts zvaigzni, kas viesojās Latvijā, šim cilvēkam bija ļoti izteiktas sāpes krūšu apvidū: «Braucu ar mašīnu, logs vaļā, un – produlo – mani sapūta…» Lūdzu pacientam izģērbties, lai izmeklētu, un, tiklīdz viņš novilka kreklu, uzreiz bija redzami mazi izsitumi. Tātad skaidrs, kāpēc tik neciešami sāp…
Principā jostas rozes var attīstīties jebkuram, kas kādreiz slimojis ar vējbakām.
Proti, varicella zoster vīruss ierosina vējbakas (varicella), un, kad tās izārstētas, vīruss dodas uz nervu šūnām un paliek tur miera stāvoklī, miega fāzē. Vēlāk, pēc gadiem, ja uzrodas kāds faktors, kas to pamodina un aktivē, cilvēks saslimst ar jostas rozi (herpes zoster). Kas šo vīrusu aktivē? Herpes zoster parasti parādās gados vecākiem cilvēkiem vai arī jauniešiem, kuriem ir pazemināta imunitāte.
Negribu nevienu biedēt, bet herpes zoster manifestējas tad, ja ir HIV infekcija vai kāda onkoloģiska slimība, par kuru cilvēks vēl nemaz nezina!
Tāpēc pret šādām izpausmēm jāizturas ļoti atbildīgi. Apmēram pusei pacientu, kas saslimst ar jostas rozi, ir vairāk par 60 gadiem. Lielāka iespēja saslimt ar jostas rozi ir pēc smagām traumām, spēcīgiem pārdzīvojumiem, stresiem. Arī pēc lielām operācijām, pēc orgānu transplantācijas, ķīmijterapijas, staru terapijas.
Zīmīgi, ka 2–5 dienas, kopš parādās ļoti izteiktas sāpes krūškurvī, izsitumu nav. Tie uzrodas tikai pēc tam – sīki caurspīdīgi pūslīši, kas pildīti ar ūdeņainu šķidrumu. Pūslīšu saturs pamazām kļūst dzeltenīgs vai asiņains, un, tiem plīstot, veidojas kreveles. Ādas izmaiņas pāriet dažu nedēļu laikā.
Taču tajās vietās, kur bija izsitumi, sāpes vēl turas, un to sauc par herpētisko neiralģiju.
Šīs sāpes var būt mēnešiem un gadiem, pastāvīgi vai lēkmju veidā.
Tāpēc ļoti svarīgi ir noķert slimību pirmajā fāzē. Tad jālieto pretvīrusa zāles, kas satur aciklovīru, kurš ļoti labi palīdz. Ja laikus sāk ārstēties, zāles samazina sāpes, bet galvenais, ka pēc tam neizveidojas herpētiskā neiralģija, kas ir reti riebīga slimība un ar kuru ļoti grūti tikt galā.
Ja herpētiskā neiralģija ir parādījusies, tas nozīmē, ka sāpes atsākas, ir ilgstošs nogurums, samazināta apetīte, traucēts miegs, un tas turpinās gadiem.
Šajā gadījumā pretsāpju medikamenti nepalīdz, ir vajadzīga pilnīgi cita specifiska terapija.
Tad ilgstoši jālieto pretepilepsijas grupas preparāti, kas noņem neiropātiskas sāpes, jālieto arī antidepresanti. Šādus pacientus es redzu regulāri – ne katru dienu, bet ir. Parasti viņi nožēlo, ka attiecīgajā brīdī nebija adekvāti noreaģējuši un uzreiz gājuši pie ārsta. Tāpēc es vienmēr visiem, kad vien varu, atgādinu: ja ir neiralģiskas sāpes krūšu rajonā, obligāti jāapskata savs ķermenis pie spoguļa vai arī – lai to izdara kāds cits!
Jāskatās, vai nav kādi herpētiski izsitumi.
Jāmeklē tur, kur ir ribu loki – izsitumi parādās joslu veidā no mugurkaula pa nervu gaitu apkārt ķermenim. Ja izsitumi ir, skaidrs – uzreiz steigšus pie ārsta! Turklāt ārstēšana ir tikai viena lieta – vajag arī padomāt, kāpēc herpes zoster tagad pēkšņi izpaužas.
Kā palīdzēt?
Parasti, ja ir stipras sāpes, kā tas notiek arī pie starpribu neiralģijas, pietiek ar ģimenes ārsta apmeklējumu. Viņš tevi apskatīs. Uzspiežot uz mugurkaula, dakteris var konstatēt, vai sāpju sindroms izstarojas pa ribu gaitu. Būtu labi arī veikt analīzes un noteikt pilnu asinsainu, iekaisuma rādītājus, varbūt ārsts uzrakstīs nosūtījumu uz papildu izmeklējumiem.
Ja sāpes ir krūškurvja kreisajā pusē, nenāktu par ļaunu uztaisīt elektrokardiogrammu un ehokardiogrāfiju, lai pārliecinātos, ka nav kāda iedzimta sirdskaite.
Visticamāk, ģimenes ārsts arī izrakstīs nesteroīdās pretiekaisuma ziedes vai gelus. Tie jāsmērē nevis uz sāpošajām vietām krūškurvja priekšpusē, bet gan uz muguras blakus mugurkaulam, jo tieši tur atrodas sāpju iemesls – saspiesto vai iekaisušo starpribu nervu saknītes. Der arī sinepju plāksteri, kurus liek uz muguras blakus mugurkaulam. Ārsts izrakstīs nesteroīdās pretsāpju un pretiekaisuma tabletes, un, ja starpribu nervu neiralģija saistīta ar saaukstēšanos, tad, lietojot šos medikamentus, sāpēm divu nedēļu laikā vajadzētu rimties.
Ja sāpes turas ilgāk vai pastiprinās, tad jau var domāt par citu cēloni un vajadzīga detalizēta izmeklēšana.
Tātad jādodas pie neirologa. Varbūt viņš tevi nosūtīs uz magnētisko rezonansi, lai izmeklētu spinālo kanālu un skriemeļus, un atkarībā no pārbaudes rezultāta sapratīs, vai ārstēšanā jāiesaistās arī vertebrologam – mugurkaula speciālistam. Varbūt vajadzīga osteodensitometrija jeb kaulu blīvuma noteikšana, lai pārliecinātos, vai sāpju iemesls nav osteoporozes radītas pārmaiņas muguras krūšu daļā…
Ja ir problēmas ar muguru, noteikti jāsāk vingrot pēc fizioterapeita sastādītas vingrojumu programmas. Ar starpribu neiralģiju to ir grūti izdarīt, bet vajag.
Tā kā starpribu nervu saknītes starp mugurkaula skriemeļiem ir nospiestas, pēc kārtīgas izstiepšanās atverītes starp mugurkaula skriemeļiem kļūst plašākas, un sāpes var pāriet.
Jāvingro 4–5 reizes nedēļā, tad būs efekts. Īslaicīgi var palīdzēt manuālā terapija un masāža, arī teipošana. Pie mugurkaula deformācijas var palīdzēt arī fizikālā terapija: lāzers, elektroforēze, magnēts, ultraskaņa, arī elektriskā nervu stimulācija.
Kādreiz krūškurvja sāpēm nav nekāda fiziska, ķermeniska iemesla, bet tā ir psihosomatika. Tad vajadzētu nomierināties un saprast, kas ir kas. Un arī jāsāk sportot!
Varbūt vainīgs muskuļu saspringums?
Tas ir vēl viens variants.
Ja jau ir kādas problēmas mugurkaulā, tad ilgstoša vienveidīga poza, muskuļu pārslodze, psihoemocionālie faktori, piemēram, satraukums, bailes, var radīt trulas, smeldzīgas, ilgstošas, pat ļoti mokošas sāpes. Muskulī sāpošajā vietā izteikti pasliktinās asinsapgāde, rodas tūska un venozā stāze. Sāpes mēdz skart arī muskuļiem piegulošos saistaudus – saites, cīpslas un fascijas.
Kā palīdzēt? Vispirms vajadzīgs miers – nekādas fiziskas slodzes pirmās 48 līdz 72 stundas.
Ja savilkti muskuļi, pašsajūtu uzlabos viegla masāža, kas veicina asinsriti, palīdz atjaunot vielmaiņas procesus, normalizē muskuļu tonusu.
Akūta iekaisuma sākumstadijā labvēlīga būs auksta komprese, taču vēlāk vajadzīgs siltums. Saspringušie muskuļi atslābs siltā vannā, taču atkal, ja iekaisušas nervu saknītes, tūska palielināsies un tās tiks nospiestas vēl vairāk. Ja sāpes nevis atlaižas, bet kļūst stiprākas, siltuma iedarbība nekavējoties jāpārtrauc. Jāsmērē pretsāpju geli un var iedzert pretsāpju medikamentus, kas satur ibuprofēnu vai diklofenaku.
Muskuļu relaksantu lietošana samazina muskuļu spazmas, šīs zāles izraksta ārsts.
Viņš var ieteikt arī preparātus asinsrites uzlabošanai un B grupas vitamīnus, kas baro bojātos nervus.
Bet, lai izvairītos no turpmākām nepatikšanām nākotnē, pirms fiziskajām aktivitātēm muskuļi jāiesilda un – jāvingro!
