- Gaidot pierakstu pie ārsta, pa nakti vēlams izmantot plaukstas ortozi, kas neļaus rokai saliekties, līdz ar to nervs netiks kairināts. Vienīgi – ortozi nedrīkst uzlikt par stingru, lai neradītu papildu nospiedumu.
Var lietot pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu, kas mazinās iekaisumu.
Tā iespējams panākt labu sākotnējo efektu. Var izmantot arī jebkuru no aptiekā nopērkamajām pretiekaisuma ziedēm, taču svarīgāka ir ortozes lietošana.
- Ja karpālā kanāla sindroma iemesls ir cīpslu iekaisums, veic steroīdu injekcijas jeb, kā tautā saka, blokādes. Gribu piebilst, ka vārdu blokāde būtu pareizi lietot tikai tajā gadījumā, kad anestēzijas līdzekli ievada ap nervu un tas izslēdzas.
Klasiska blokāde, kad nervam nobloķē jušanu, ir, piemēram, anestēzija pie zobārsta.
Viss pārējais ir injekcijas – medikamentu ievadīšana ārstnieciskos nolūkos. Ja ir karpālā kanāla sindroms, injekciju veikšanu vēlams uzticēt neiroķirurgam vai traumatologam ortopēdam, bet vislabāk rokas ķirurgam, kas roku pārzina vislabāk un ar to nodarbojas katru dienu.
Steroīdu injekciju veic starp saliecējcīpslām tajā līmenī, kur nospiests nervs, un, samazinoties tūskai cīpslu apvalkos, tirpšana pāriet. Uzlabošanās notiek jau pēc pāris dienām, bet vidēji 7–10 dienu laikā pēc injekcijas.
Parasti efekts saglabājas pusgadu vai gadu, un tad simptomi pamazām atjaunojas.
Jo īsāku laiku ir uzlabojums, jo mazāka jēga veikt atkārtotas injekcijas. Tad drīzāk jāapsver ķirurģiskas ārstēšanas iespēja.
- Pēc injekcijas 4–6 nedēļas naktī ieteicams gulēt ar ortozi, lai nodrošinātu plaukstai mieru.
- Palīdzēs arī rehabilitologa vai fizioterapeita ierādīti stiepjoši vingrinājumi.
- Ja ir smagas formas nervu kompresija, tirpšana sāk atkārtoties arvien biežāk un medikamenti palīdz tikai uz īsu laiku, tiek pieņemts lēmums veikt ķirurģisku operāciju. Tātad ir neliels 2–2,5 centimetrus garš grieziens plaukstas pamatnē, atverot karpālo kanālu un atbrīvojot nospiesto nervu.
Var veikt arī endoskopisku operāciju, ievadot karpālajā kanālā miniatūru endoskopu, taču tai mēdz būt vairāk tehnisku komplikāciju.
Jārēķinās, ka sākumā rēta būs sarkana un cieta ar pietūkumu apkārt, tad pamazām kļūs mīkstāka un mainīs krāsu. Pilnībā ikdienas aktivitātes varēs atsākt pēc mēneša, taču paies vismaz pusgads, līdz rēta neradīs diskomfortu.