Rīga +15°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Veseliem cilvēkiem ieteicams turēties pie 600 starptautiskajām vienībām (SV) jeb 15 mikrogramiem dienā, nevis 600–2000 SV (10–50 mcg), kā ASV Endokrinoloģijas biedrība bija rekomendējusi iepriekš. Bet ir daži izņēmumi jeb riska grupas.
- Bērni no viena līdz 18 gadu vecumam, kam D vitamīns papildinātā devā palīdz ne tikai izvairīties no uztura ietekmēta rahīta, bet arī samazināt elpceļu infekciju risku.
- Seniori no 75 gadu vecuma, kam lielākas D vitamīna ikdienas devas var mazināt mirstības risku.
- Pacienti ar prediabētu, kam palielināta deva ļauj mazināt iespēju, ka vielmaiņas traucējumi attīstīsies par cukura diabētu.
- Grūtnieces, ko lielākas profilaktiskās devas pasargā no preeklampsijas, augļa bojāejas, priekšlaicīgām dzemdībām, gestācijas laikam neatbilstīga lieluma bērna dzimšanas un jaundzimušā mirstības.
Te var piebilst, ka šā gada sākumā Latvijā tika publiskots mūsu valstī veikts pētījums par D vitamīna līmeni grūtniecēm, un tas parādīja, ka vairāk nekā 35 procentiem topošo māmiņu tas ir pārāk zems. Līdztekus parastajai devai (800–2000 SV dienā) Latvijā endokrinologi grūtniecēm iesaka lietot vēl 800–1000 SV dienā, it sevišķi ziemas mēnešos.
D vitamīna devas profilaksei
No novembra līdz aprīlim 800–2000 SV (20–50 mcg) – veseliem pieaugušajiem.
Visu gadu 800–2000 SV (20–50 mcg):
- ja tev ir 65 vai vairāk gadu,
- ja uzturies slimnīcā vai sociālās aprūpes namā, pansionātā,
- ja plāno grūtniecību, esi gaidībās vai baro bērnu ar krūti,
- ja sirgsti ar osteoporozi,
- ja tev ir palielināts kritienu vai lūzumu risks.
Pēc D vitamīna deficīta ārstēšanas:
- 2–3 reizes lielākas devas – ieteicamas tiem, kam ir uzturvielu uzsūkšanās traucējumi, aptaukošanās (ķermeņa masas indekss vienāds vai lielāks par 30) vai ir tumša ādas pigmentācija.
