Izrādās, sēžas nervs ir lielākais nervs mūsu organismā, tāpēc, ja tas sadomās dumpoties, tu to noteikti jutīsi, jo sāp ļoooti briesmīgi. «Tautā par sēžas nerva iekaisumu sauc pavisam ko citu. Jauc išiasu ar radikulītu jeb nervu saknīšu iekaisumu, jo abos gadījumos sūdzības ir ļoti līdzīgas,» uzsver Inga Danilāne.
Kāpēc tā? Jo sēžas nervu veido pieminētās nervu saknītes, kas atrodas starp mugurkaula skriemeļiem un tālāk iestiepjas mazā iegurņa kaula lejasdaļā, kur starp sēžas muskuļiem savienojas un veido sēžas nervu. Tas tālāk izplešas pa visu kāju līdz pat pēdai, veicot daudz dažādu svarīgu funkciju – pateicoties išiasam, mūsu kāju āda ir jutīga, mums darbojas gan augšstilba, gan apakšstilba muskuļi, varam grozīt un liekt pēdu…
«Par sēžas nerva bojājumu jeb iekaisumu varam runāt tad, ja vaina diagnosticēta mazajā iegurnī vai nedaudz zemāk, taču bieži cilvēkiem ir problēmas ar mugurkaulu, kad skartas nervu saknītes, un to jau sauc par radikulītu. Kā jau runājām, simptomi ir ļoti līdzīgi – kā pie sēžas nerva iekaisuma,» norāda daktere.
Tā kā išiass ieslēpts starp sēžas muskuļiem, to savainot, par laimi, nav tik viegli.
Sēžas nerva bojājuma biežākais iemesls ir trauma pēc kāda nopietna negadījuma vai gūžas locītavas operācija, kad nervs tiek bojāts mehāniski.
«Ja jaunai meitenei pēc skriešanas ir sāpes dibena muskuļa vidusdaļā labajā pusē un kājas augšdaļa līdz pat celim, ļoti iespējams, ka tas ir tā sauktais bumbierveida muskuļa sindroms. Ko tas nozīmē? Ja pie slodzes (skriešanas, ilgstošas staigāšanas vai citas fiziskās aktivitātes) vai nepareizas statiskas pozas laikā (kad ilgstoši jāstāv), svars nav vienlīdzīgi sadalīts uz abām kājām, bet vairāk uz vienu pusi, muskulis saspringst, tā saites kļūst biezākas un piespiež nervu pie iegurņa kaula, kas arī rada šīs sāpes,» saka neiroloģe un norāda, ka problēmai par iemeslu var kalpot arī dažādas ginekoloģiskas saslimšanas vai audzēji, kas nospiež sēžas nervu, vai pat kādas infekcijas slimības laikā (gripa, Laimas slimība) radusies komplikācija, kad nerva apvalku bojā vīrusi: «Retos gadījumos sēžas nerva bojājumi rodas apasiņošanas traucējumu dēļ, kad cilvēkam ir problēmas ar kāju artērijām jeb kāju artēriju ateroskleroze. Vienkārši nokrītot zālītē vai uz kalna izkrītot no ragavām un sasitot dibenu, sēžas nervu var traumēt tikai tad, ja šis kritiens ir ļoti spēcīgs. Citādi gan, sasitot dibenu, nekam tādam nevajadzētu būt.»
Tiesa gan, išiasa bieds ir arī lieli zilumi jeb zemādas hematomas, kā arī iekaisums un bumbulīši, kas pa retam mēdz veidoties pēc injekcijām dibena muskulī. Tie nospiež sēžas nervu, radot pamatīgas sāpes. Ne velti injekcijas dupsī veic tikai muskuļa augšdaļā, nevis apakšā, kur mājvietu sev radis išiass.
Var sāpēt tikai pēda
Kā zināt, ka neciešamo sāpju vaininieks ir iekaisušais vai bojātais sēžas nervs? Galvenokārt – tās būs patiešām neciešamas sāpes. Tik briesmīgas, ka vienīgā doma būs piezvanīt ātrajai palīdzībai un mediķiem būsi gatava doties līdzi jebkur, kur vien būs cerība tikt vaļā no šīm sāpēm. «Tās tiešām ir vienas no spēcīgākajām sāpēm, kādas var būt, taču pateikt precīzi, ka ir sēžas nerva iekaisums, cilvēks pats nevarēs, jo to nosaka ar speciālu izmeklējumu,» norāda Inga Danilāne.
Sāpes var būt pēkšņas, ļoti asas un spēcīgas vai arī sākumā tikai nelielas ar diskomforta sajūtu dibena lejasdaļā, bet tad pakāpeniski pārtapt par ļoti spēcīgām sāpēm.
«Arī pašas sāpes var būt ļoti dažādas – dedzinošas, šaudošas, it kā skrietu skudriņas,» saka daktere.
Iekaisušais sēžas nervs parasti liek par sevi manīt ar sāpēm dupša lejasdaļā jeb tur, kur sākas kāja zem dibena. Tiesa gan, ne vienmēr sāpēs kāja vai dupsis. Kā jau runājām, sēžas nervs no mazā iegurņa kaula tālāk stiepjas pa visu kāju un iekaisuma gadījumā var sāpēt augšstilba aizmugurējā daļa, apakšstilba sāns ārpusē un/vai pēdas sānu virsma ārmalā. Mēdz būt tā, ka sāp tikai pēda, bet patiesībā vainīgs ir išiass.
«Ja ir radikulīts, sāpes vairāk saistītas ar kustībām, pie slodzes tās pastiprinās, savukārt sēžas nervs bieži vien sāp tieši naktī – sākas dedzinoša, nepatīkama sajūta un gribas celties, staigāt, jo šķiet, ka kustoties ir vieglāk,» norāda Inga Danilāne. Viņa uzsver, ka problēmu jācenšas risināt iespējami ātri, pretējā gadījumā diezgan strauji var attīstīties muskuļu vājums: «Tas var notikt jau pēc dažām nedēļām, bet vēl ilgākā laika posmā muskulis var kļūt arī mazāks apmēros, un tas jau ir neatgriezeniski.»
Piemēram, esi kādreiz redzējusi cilvēku, kurš it kā liek pēdu pie zemes ejot, taču tā it kā nekontrolējami krīt, nevis stalti pilda savu funkciju. Lūk, tā arī ir viena no muskuļa vājuma izpausmēm. Daktere gan norāda, ka smagas traumas gadījumā muskuļu vājums var būt uzreiz un ietekmē kustības. Parasti šis vājums vairāk attīstās augšstilba mugurpusē – uz augšu un uz priekšu pacelt kāju var, bet atpakaļ atliekt gan ne. Arī pēdu ar purngalu nevar pacelt uz augšu un ejot tā krīt…
«Vēl išiasam ir diezgan daudz veģetatīvo nervu šķiedru, kas atbild par ādas stāvokli, tāpēc problēmas gadījumā kājas ādai zūd jušanas spējas, ir tāds kā notirpums, āda sliktāk barojas, kā dēļ tā var kļūt apsārtusi vai pat zilgana, var veidoties čūliņas, izkrist matiņi,» uzskaita Inga Danilāne.
Izmeklējumi, ziedes…
Kad būsi nokļuvusi ārsta kabinetā, vispirms tev noteikti izrakstīs pretsāpju medikamentus, lai mazinātu ciešanas. Protams, vari jau iepriekš mājās izdzert kādu ibumetina tableti vai citu aptiekās nopērkamu pretsāpju medikamentu, taču tās nav ilgstoši lietojamas zāles. Nākamais kopīgi ar dakteri paveicamais darbiņš būs sāpju iemesla noskaidrošana, jo līdzīgas sāpes var radīt ne tikai pieminētais reimatisms, bet arī dažādas muguras problēmas.
Ļoti daudz dakteris spēs pateikt pēc vienkārša testa – gan refleksu pārbaudes, gan izkustinot un izlokot tavu ķermeni. Redzot, kādas kustības spēj veikt un kuras no tām ir sāpīgas, speciālists noteiks vietu, kur tieši radies nerva bojājums un to, vai pie vainas ir sēžas nervs vai tomēr sāpes saistītas ar kādu mugurā ieperinājušos likstu.
Protams, talkā tiek ņemtas arī mūsdienīgas tehnoloģijas. Parastajā rentgenogrammā redzams, vai mugurkaulā visi skriemelīši ir savās vietās, savukārt datortomogrāfija un magnētiskā rezonanse, ko veic mugurkaulam, parāda, kādā stāvoklī ir nervu saknītes.
Ja pie vainas būs kādi veidojumi mazajā iegurnī, kas nospiež sēžas nervu, radot sāpes, speciālists tos noteikti pamanīs, veicot vēdera dobuma vai ginekoloģisko ultrasonogrāfiju.
Pašu sēžas nervu nevienā no minētajiem izmeklējumiem redzēt nevar, taču visprecīzākais izmeklējums, kas ļauj nekļūdīgi noteikt diagnozi – sēžas nerva iekaisums – ir elektromiogrāfija, ar kuras palīdzību pārbauda nervu vadāmību. Tas notiek tā: visa sēžas nerva garumā (tātad sākot no dupša un beidzot ar pēdu) tev piespraudīs mazus elektrodiņus, pa kuriem tiks palaisti nelieli elektriskie impulsi. Tie kairinās nervu un speciālists redzēs, kā un pēc cik ilga muskulis atbild kairinājumam. «Pēc tā var spriest, vai nervu šķiedras ir nepārtrauktas un darbojas pareizi vai tomēr kaut kur ir pārrāvums. Elektromiogrāfija ļauj ļoti precīzi pateikt, kur tieši ķermenī ir šis nerva bojājums,» stāsta neiroloģe.
Kad problēma konstatēta, nākamais posms ir tās novēršana. Ārstēšana galvenokārt notiek ar medikamentiem, taču, piemēram, ja sēžas nervu bojā asinsizplūdums vai kāds bumbulis, to mēdz izoperēt. Apasiņošanas traucējumu gadījumā vajadzēs lietot preparātus, kas uzlabo asinsriti, bet bumbierveida muskuļu saspringumu vislabāk izdakterēs ārstnieciskā vingrošana fizioterapeita uzraudzībā, jo galvenais uzdevums būs atslābināt šo muskuli un atbrīvot nervu no gūsta.
Noteikti nesildi sāpošo vietu, jo siltums palielina tūsku, un, ja nervs jau tā ir nospiests, tūska to spiedīs vēl stiprāk un sāpēs vairāk.
Piemērotas ir atvēsinošas ziedes un kompreses, ko uzliek vietā, kur beidzas dupsis un sākas kāja, jo tur sēžas nervs atrodas vistuvāk ādai. Var lietot Fastum gel, Olfen gel, Voltaren gel un citas ziedes, kas satur pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļus, tikai pievērs uzmanību tam, vai tā nav smēre ar sildošu efektu. Tādu nepērc! Lūko pēc neitrālas vai atvēsinošas ziedes ar pretiekaisuma un pretsāpju efektu.
Bet, atgriežoties pie Ingas jautājuma, daktere saka tā – šāda veida sāpes varētu būt saistītas gan ar radikulītu, gan ar problēmām gūžas locītavā vai tur, kur iegurņa kauls piestiprinās pie krusta kaula – arī šajā vietā ir locītava. Vainīgs var būt arī sēžas nervs, jo, kā jau runājām, sāpes ne vienmēr uzreiz ir mokošas, tās var izstaroties tikai vienā konkrētā punktā. Tāpēc labākais risinājums būs aiziet pie ārsta neirologa, kas nozīmēs atbilstošus izmeklējumus.
Pie daktera noteikti dodies arī tad, ja:
Laiku pa laikam iesāpas dibenā muskulī vai kājā un šīs sāpes atkārtojas, kaut vai reizi mēnesī vai reizi divos mēnešos. Citādi vienā jaukā dienā sāpes var arī nepāriet, bet ielaista vaina vienmēr ir grūtāk ārstējama.
Labie B grupas vitamīni
Gan pie radikulīta, gan jebkura cita nervu iekaisuma gadījumā ieteicams padzert B grupas vitamīnus, kas veicinās nervu atveseļošanos.
Risks saslimt ar išiasu ir…
- cilvēkiem ar cukura diabētu, jo šī kaite bojā perifēros nervus, pie kuriem pieder arī sēžas nervs.
- grūtniecēm, kad sēžas nervu nospiež dzemde, taču problēma atrisinās tūlīt pēc dzemdībām.
- .vecāka gadagājuma cilvēkiem, kurus moka hroniski aizcietējumi, – arī tad sēžas nervs var tikt nospiests.