Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Par multiplo jeb izkaisīto sklerozi stāsta neirologi Guntis Karelis un Lana Vanšteine.
Kas īsti ir multiplā skleroze?
Vislielākais bieds multiplās sklerozes stāstā ir tieši neatgriezeniski centrālās nervu sistēmas bojājumi, kuru dēļ var iestāties invaliditāte. Starp citu, pēc pasaules statistikas datiem, multiplā skleroze ir otrais biežākais invaliditātes iemesls uzreiz pēc autokatastrofām, tāpēc bažas saņemt šo kaiti mantojumā ir saprotamas.
Multiplā skleroze ir autoimūna slimība, kad imūnsistēma vēršas pret pašu organismu. Šajā gadījumā imūnsistēma uzbrūk mielīna apvalkam, kas ieskauj un sargā nervu šūnas galvas un muguras smadzenēs. Mielīns ir īpašs taukains materiāls, kas aptver nervus un ļauj tiem ātri pārraidīt impulsus, savukārt mielīna apvalciņa defekti samazina nervu iespēju pārvadīt elektriskos impulsus uz smadzenēm un no tām. Ko tas nozīmē? Dažādās galvas un muguras smadzeņu vietās, kuras zaudējušas mielīnu, rodas rētas, līdz ar to attīstās kustību, redzes un koordinācijas traucējumi, ar ko saistīti arī galvenie multiplās sklerozes simptomi.
Multiplās sklerozes 3 formas
- Recidivējoši remitējoša. Visbiežāk sastopamā. Raksturīgi pēkšņi uzliesmojumi, kuru starplaikos ir stabils veselības stāvoklis. Tiesa, pēc katra nākamā uzliesmojuma jeb recidīva tas var pasliktināties.
- Sekundāri progresējoša. Parasti atklāj, ja recidivējoši remitējošā forma netiek ārstēta. Arī raksturīga veselības stāvokļa pasliktināšanās.
- Primāri progresējoša. Nav recidīvu jeb uzliesmojumu, tomēr slimības izpausmes regulāri un stabili pastiprinās. Kopējais veselības stāvoklis pasliktinās straujāk, nekā slimojot ar citu multiplās sklerozes formu. Visbiežāk tā izpaužas cilvēkiem pēc 40 gadiem.
Kāpēc rodas?
Slimības cēloņi nav skaidri zināmi. Kuru iemeslu dēļ imūnsistēma pēkšņi sāk darboties ačgārni un vērsties pret pašu organismu – tas ārstiem un medicīnai joprojām ir neatbildēts jautājums. Taču var secināt vairākas sakritības, kas, iespējams, provocē multiplās sklerozes parādīšanos…
- Pārslimotas infekcijas, piemēram, herpesvīruss, Epstaina–Bāras vīruss.
- D vitamīna trūkums, jo tik tiešām multiplā skleroze biežāk sastopama valstīs, kur maz saulītes un vairāk apmācies laiks. Arī Latvijā D vitamīna deficīts tiek uzskatīts par galveno iemeslu, kāpēc slimība attīstās.
- Dzīvesveids – stress, smēķēšana un citi apkārtējie faktori, kas kopumā novājina organismu.
Pieņēmumu ir daudz, taču neviens no tiem zinātniskajos pētījumos nav apstiprinājies simtprocentīgi, un, visticamāk, slimības attīstību veicina vairāku šo faktoru kopums. Iedzimtība? Ģenētikai varētu būt nozīme, taču – neliela.
Ja multiplā skleroze ir vienam no vecākiem, tad risks, ka slimība attīstīsies arī bērnam, ir apmēram pieci procenti.
Ja ar multiplo sklerozi slimo abi vecāki – risks ir desmit procenti. Tātad – ļoti mazs! Tāpēc, ja kāda multiplās sklerozes paciente nolemj laist pasaulē bērniņu, mēs viņu pilnībā atbalstām, jo ir ļoti lielas izredzes, ka mazulis piedzims pilnīgi vesels. Vēl vairāk – slimojot ar šo kaiti, bērniņu ne tikai var, bet pat vajag plānot, un tam ir vismaz divi iemesli. Pirmkārt, grūtniecības laikā hormonu izmaiņu ietekmē sieviete parasti ir pasargāta no slimības saasinājumiem, un, otrkārt, kaitei progresējot, ar laiku fiziski iznēsāt un dzemdēt bērniņu var kļūt grūtāk vai pat neiespējami.
Līdzīga citām
Sākumā izkaisītā skleroze visbiežāk ietekmē vispārējo pašsajūtu – var būt spēku izsīkums, nogurums, ko bieži vien noraksta, tā teikt, uz pārstrādāšanos, lielu slodzi darbā. Ar laiku pievienojas citas pazīmes. Piemēram, notirpums kādā ķermeņa daļā, reiboņi, redzes traucējumi – dubultošanās, miglošanās, zibšņi acīs…
Sākumā simptomi lielā daļā situāciju patiesībā ir līdzīgi mūsdienās bieži piesauktajai veģetatīvajai distonijai – sareibst galva, notirpst rokas.
Taču jāteic, ar šādu sajūtu norakstīšanu tikai uz nervu pamata jāuzmanās, jo prakse rāda, ka vienam no desmit pacientiem, kam ir šādas sūdzības, patiešām izrādījusies multiplā skleroze. Tāpēc mums katra cilvēka stāsts jāapskata un jāizanalizē individuāli! Tā kā pazīmes sākumā nav ļoti izteiktas, cilvēki bieži vien tām nepievērš uzmanību un dzīvo tālāk, bet pēc padoma nolemj vērsties tikai tad, kad simptomi jau ir daudz nopietnāki, piemēram, nespēks rokā, kas nepāriet ilgāku laiku, galvas reiboņi.
Protams, panikot arī ir nevietā! Notirpusi kāja, kad ilgi sēdēts nekustīgā pozā, vai naktī nogulēta roka nav multiplās sklerozes pazīme, tā reizēm gadās mums katram. Lai varētu domāt par multiplo sklerozi, tādiem simptomiem jābūt ilgstošiem, piemēram, tirpums saglabājas vismaz diennakti un ilgāk.
Multiplajai sklerozei tipiski, ka simptomi var paši no sevis arī pāriet un tad atkal parādīties no jauna.
Kāpēc? Sajūtu parādīšanās brīdī centrālajā nervu sistēmā ir izveidojies perēklis, kas iekaist un liek par sevi manīt, taču ar laiku iekaisums pats no sevis, tā teikt, sadzīst, nervu apvalciņā izveidojas rēta, tādēļ arī simptomi pazūd. Multiplajai sklerozei vispār raksturīgi recidīvi jeb atkārtoti paasinājumi, kuri parādās kopā ar jauniem simptomiem vai arī ar spēcīgākām jau esošo simptomu izpausmēm. Parasti paasinājumi attīstās dažu dienu laikā, ilgst 3–4 nedēļas un aptuveni mēneša laikā izzūd.
Vēl kas – multiplā skleroze biežāk skar jaunus cilvēkus, vidēji simptomi parādās vecumā no 20 līdz 40 gadiem. Pārsvarā – sievietēm.
Pazīmes, kas var liecināt par multiplo sklerozi
- Izteikts nogurums.
- Redzes traucējumi – miglošanās, dubultošanās, krāsu izmaiņas, īpaši zaļās un sarkanās krāsas blāvāka uztveršana.
- Koordinācijas traucējumi – reiboņi.
- Tirpums rokās un kājās, muskuļu vājums.
- Čurāšanas traucējumi – urīna aizture vai nesaturēšana.
- Slimībai progresējot, arī atmiņas un domāšanas traucējumi.
Ko pārbaudīt?
Patiesību sakot, ja jūti, ka kaut kas no tagad mūsu izstāstītā varētu attiekties uz tevi, visprātīgākais būtu pierakstīties plānveida vizītē pie neirologa kādā no medicīnas centriem, kur ārsti specializējas multiplās sklerozes atklāšanā un ārstēšanā, jo ierindas neirologi ar to nenodarbojas. Turklāt diagnozes apstiprināšana un ārstēšana nekad nenotiek vienpersoniski, bet konsīlijā, tātad – apspriežoties vairākiem speciālistiem.
Speciālistam jau no sarunas un vienkāršiem spēka un redzes testiem vien radīsies skaidrība, vai stāsts varētu būt par multiplo sklerozi.
Bet tas, protams, jāapstiprina vai jāizslēdz ar objektīvām pārbaudēm. Vienīgais izmeklējums, kas var izslēgt vai apstiprināt šo kaiti, ir magnētiskā rezonanse galvai vai mugurai – pēc tās attēliem var detalizēti izvērtēt centrālo nervu sistēmu, muguras un galvas smadzenes un noskaidrot: ir vai nav multiplās sklerozes perēkļi. Vienlaikus var noteikt arī nervu bojājumu pakāpi un konstatēt slimības formu. Izmeklējums jāveic, vadoties pēc simptomiem, – ja ir reiboņi, redzes miglošanās, magnētiskajā rezonansē jāizmeklē galva, ja sūdzības ir par kustībām – mugura. Neirologs atkarībā no situācijas var nosūtīt arī uz specifiskām analīzēm.
Kā noritēs ārstēšana?
Ja multiplā skleroze izmeklējumos ir apstiprināta, būtībā galvenais terapijas mērķis ir – mazināt slimības saasināšanās epizodes un maksimāli attālināt kustību traucējumu iestāšanos, jo pilnībā izārstējama šī kaite diemžēl nav. Tāpēc – jo ātrāk tiks sākta ārstēšana, jo labāks rezultāts sagaidāms. Atkarībā no tā, kāda slimības forma atklāta, lielākoties dzīve pēc diagnozes apstiprināšanas turpinās tāpat kā līdz tam.
Parasti, izņemot atsevišķas paasinājuma epizodes, ārstēšanās notiek ambulatori. Tātad nav jāguļ slimnīcā, bet tikai laiku pa laikam jāapmeklē ārsts un mājās jālieto zāles. Medikamentu mērķis ir mazināt slimības izpausmes.
Pārsvarā zāles, ko šādās situācijās lieto, ir injicējamas, tāpēc katrā medicīnas iestādē, kur ārstē multiplo sklerozi, ir medicīnas māsa, kas apmāca pacientus pašus to paveikt.
Pie atsevišķu zāļu lietošanas ik pēc trim mēnešiem jādodas uz kontroles vizītēm, bet dažkārt, kad situācija ar zālēm ir stabilizēta, laika posms starp vizītēm var būt pat pusgads. Paasinājuma laikā parasti nozīmē medikamentus, kuri satur lielas hormonu devas, kam piemīt pretiekaisuma darbība.
Labais šajā stāstā – ārstēšanos multiplās sklerozes gadījumā pilnībā apmaksā valsts.
Nākotnes prognoze
Slimības gaita pat ārstējoties lielā mērā atkarīga no paša cilvēka imūnsistēmas un slimības formas, bet galvenais, ko svarīgi saprast, – multiplā skleroze pati par sevi nekad nav nāves iemesls. No šīs slimības nemirst! Būtiskākās problēmas, ko tā rada, ir kustību traucējumi un invaliditāte, taču, ja slimības norise ir vidēji intensīva un bez tieksmes progresēt (ko konkrētajā situācijā var novērtēt tikai ārsts!), cilvēks var bez palīgierīcēm nodzīvot pat divdesmit un vairāk gadus.
Diemžēl mēdz būt arī gadījumi, kad nopietni kustību traucējumi iestājas jau pēc trim gadiem, tāpēc ārstiem katrs pacients tiešām jāvērtē individuāli.
Tā kā multiplās sklerozes pacientu vidējais vecums ir apmēram 33 gadi (tātad jauni, darbspējīgi cilvēki!), medicīnā tiek veikti arvien jauni pētījumi, atklātas jaunas zāles, lai cilvēks pēc iespējas pilnvērtīgāk varētu turpināt dzīvot.
Digitālajā žurnālā Santa+ lasi sarunu ar «Tautumeitu» līderi Asnati Rancāni, kam pavisam nesen apstiprināta diagnoze – multiplā skleroze!
