Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirmās aprīlī un maija sākumā uzzied parastās māllēpes, kuras sauc arī par lēpenēm, baltvēderēm, mālenēm. Dzeltenās, mazām saulītēm līdzīgās, bet gauži pieticīgās puķītes, kas savu nosaukumu ieguvušas, pateicoties augšanai mitrā un mālainā augsnē grāvmalās, tīrumos, pļavās, ūdenstilpju krastos un ceļmalās, tautas medicīnā tiek izmantotas kā elpceļu droga, atvieglojot astmu un bronhītu, arī kā atkrēpojošs un klepu mīkstinošs pretiekaisuma līdzeklis. To atklāj arī auga latīniskais nosaukums Tussilago farfara – tussis latīņu valodā nozīmē klepu.
Māllēpei piemīt spēja mazināt kairinājumu un sāpes kaklā.
Par to galvenokārt jāpateicas miecvielām un gļotvielām, kas sastopamas gan saulainajos ziedos, gan lapās, tāpēc izmantojams ir viss augs. Taču droši vien esi pamanījis, ka pavasarī ziedot māllēpei lapu nemaz nav, ir tikai kātiņš ar brūnganām plēkšņveida lapiņām. Tas tādēļ, ka lapas sāk augt tikai tad, kad puķīte jau noziedējusi, un drogām tās ievāc vasaras sākumā – jūnijā, jūlijā.
Augs satur arī ēteriskās eļļas, dažādas organiskās skābes, minerālvielas, fitosterīnus, kas palīdz regulēt sliktā jeb zema blīvuma holesterīna līmeni asinīs, mazinot sirds un asinsvadu slimību risku.
Māllēpes ir arī askorbīnskābes jeb imūnsistēmas draudziņa – C vitamīna – avots. Drogas sastāvā esošie saponīni veicina gļotu sekrēciju, ūdenī veido putas, absorbē un savāc netīrumus. Augs palīdzēs dziedēt dažādas vēdervainas, piemēram, kuņģa čūlu, gastrītu, mazināt grēmas. Un noderēs arī apetītes pamodināšanai!
Māllēpes lapās slēpjas dažādi mikroelementi – selēns, cinks, sudrabs, hroms.
Māllēpju lapas vari izmantot arī ārīgi – kompresēm, bet lapu sulu – kā žulti dzenošu un sviedrējošu pretdrudža līdzekli.
Paturi prātā!
- Māllēpes nelielā daudzumā satur pirolizidīna alkaloīdus – vielas, kas var samaitāt aknas, izraisot gan akūtus, gan hroniskus aknu bojājumus un pat cirozi. Tāpēc daudzās valstīs māllēpes ir aizliegts izmantot zāļu ražošanā un neiesaka lietot grūtniecēm, maziem bērniem un cilvēkiem ar slimām aknām. Tomēr skāde ir atkarīga arī no devas, un uztura bagātinātājos un tēju sastāvā māllēpes nav pasludinātas ārpus likuma.
- Ievācot dzeltenās māllēpes lapas, nesajauc tās ar neīstās tūsklapes (Petasites spurius) lakstiem – tiem ārstnieciskas īpašības nepiemīt!
Māllēpes sirdsveida lapas ir platas, ar tumši zaļu virspusi un labi saskatāmām dzīslām, kas pie lapas pamatnes ir violeti brūnganas. Šī krāsa redzama arī lapu kātos un jaunu lapu apmalītēs. Lapu apakšpuse ir balti pūkaina, samtaina.
Līdzīgas, zaļas un pūkainas, ir arī tūsklapes lapas, bet tās ir trīsstūrveida, lielākas, atgādina rabarbera ausis, un to dzīslojums ir zaļā krāsā. Orientēties var palīdzēt arī augšanas vieta – smilšainie jūras un upju krasti.
Ziedu uzlējums vēderam un elpceļiem
Divas ēdamkarotes māllēpes ziedu aplej ar glāzi jeb 200 ml verdoša ūdens, atstāj pusstundu ievilkties un dzer pa ēdamkarotei 6–8 reizes dienā. Šī dzira palīdzēs mīkstināt klepu un mazināt sakairināta kakla sāpes, pārklājot rīkles gļotādu ar aizsargājošu slānīti. Uzlējumu var lietot arī kakla skalošanai un tad, ja iekaisums ieperinājies kuņģī, zarnās vai urīnceļos.
Svaigas lapas kompresēm
Ja tev ir tūska, vēnu iekaisums, augoņi vai brūces, droši liec uz nomocītās ādas māllēpes lapas ar gludo, tumši zaļo pusi uz leju. Vēnu dziedēšanai vari izmantot arī sasmalcinātas lapas. Šādai kompresei ir atvēsinošs un nomierinošs efekts, un tas noderēs arī tad, ja esi pārkarsusi saulītē vai sāp un reibst galva – tad lapas piesaitē ar marles saiti vai kādu lakatiņu.
