Vieniem apaļais vēders ir stingrs, it kā tur būtu kārtīgi muskuļi, varētu domāt – vienkārši izspiedušies uz āru. Tomēr tie nav nekādi muskuļi – cietajos vēderos ir vairāk viscerālo tauku, kas veido blīvāku struktūru.
Savukārt citiem liekais tauku slānis nokarājas kā ļumīga želeja, kas mēdz aizsegt vīrišķo godību kā miesām piediegta vīģes lapa.
Jā, ir kungi, kas prasa, vai operējot, teiksim, žultspūsli, pie reizes nevar nošņāpt arī traucējošo priekšautu.
Protams, var, bet tad ir jāiet pie plastikas ķirurga un operācija maksās vismaz 3000 eiro! Reizēm, ja liekais ādas un tauku priekšauts sarežģī vai traucē operēt, piemēram, trūci, un draud ar komplikācijām, par pliku paldies to nogriežam arī mēs, parastie ķirurģi. Lielākā skotele, ko esmu noņēmis, svēra aptuveni 35 kilogramus un nokarājās pacientam līdz ceļiem.
Cietajiem vēderiem plastiskā operācija nelīdzēs – ja grib ātru rezultātu, vajadzīga liposakcija jeb tauku atsūkšana, un tā arī prasa naudu – sākot no aptuveni 1500 eiro. Stingro bumbu īpašniekiem vājējot ir vieglāk tikt vaļā no tauku slāņa.
Tiem, kam vēders nokarājas, pie smukuma tikt grūtāk – nomet kaut visus liekos kilogramus, stērbele samazināsies, bet pavisam nepazudīs.
Ja jāsalīdzina, kura veida alus vēders ir uzskatāms par mazāku ļaunumu – cietais vai ļumīgais, atbilde ir viena: vēdera resnēšana nav laba nekādā izpildījumā!