Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Rīgas farmaceitiskās fabrikas jeb RFF saknes, kā to ņem, ir un nav senas. Vispirms 1950. gads, Staļina laiks, – tā uzsāk savu darbību kā neliels zāļu līdzekļu fasēšanas iecirknis, bet Hruščova laikā, 1957. gadā, tas iegūst farmaceitiskās fabrikas statusu.
1963. gadā, kad modē nāca Žaklīnas Kenedijas žaketītes, fabrika pārceļas uz telpām Duntes ielā, kur tā atrodas arī šodien. Tikai toreiz ielai ir cits nosaukums – Ozolu iela. Savukārt 1997. gadā Valsts Rīgas farmaceitisko fabriku nodeva privatizācijai. Pēc privatizācijas uz Duntes ielu (Ozolu ielu) pārcēlās arī Drogu un acu pilienu iecirknis, un līdz šim brīdim Rīgas farmaceitiska fabrika, ja tā drīkst sacīt, pieder mums pašiem, vietējiem akcionāriem.
Divus gadus akciju sabiedrības valdes priekšsēdētāja ir Diāna Stepiņa-Gauja. Farmaceite, bet pēc tvēriena – uzņēmēja ar, kā tagad mēdz teikt, produktu vadības un mārketinga sapratni. Runājot ar Diānu par uzņēmuma šodienu, jaušama ļoti skaidra vīzija – pat mērķis.
Tas nebūt neatbilst pieticīgai izdzīvot politikai, bet gan – attīstīties, būt moderniem, inovatīviem. Un jāteic, viņiem patiesi izdodas.
Kā man vispār radās vēlme iepazīties ar šo ražotāju tuvāk? Pavisam triviāli – iegāju Drogās, lai nopirktu krēmu papēžiem, un, relaksēti tuvojoties attiecīgajam plauktam, pēkšņi pa acīm ieblieza agrāk neredzētas smukas kastītes. Sāku pētīt… Ko, mūsējie, Rīgas farmaceitiskā fabrika?!
Kaut kā manā apziņā šis nosaukums saistījās tikai ar manas bērnības (precīzāk, manas vecāsmātes) zāļu atvilktni, kur viņai glabājās mazas, pārsvarā brūnas stikla pudelītes ar uzrakstiem Kuņģa pilieni, Sirds pilieni, Korvalols, Zeļeņina pilieni, Vilkābeļu tinktūra, Rīcineļļa… Bet te – dizainisks elegantums plus vēsturiskas, pat leģendāras vērtības, jo kastītes, kuras man bija iekritušas acīs, bija Kliņģerīšu krēms un Cinka krēms, kas noder jebkurā mājsaimniecībā, jo lieliski dziedē iekaisušu ādu, un mans mīļais, senais Vazelīns biezajiem pēcvasaras baskāju papēžiem! Vakarā tik paturi savas pēdiņas siltā ūdenī, tad kārtīgi nosusini, iezied ar vazelīnu, pa nakti uzvelc vilnas zeķītes, un tā nedēļu, divas padarbojies, līdz papēži kļūst atkal maigi.
Todien nopirku visus trīs krēmus – dāvanām, un zvanīju Diānai, ka gribu iepazīties ar fabriku tuvāk.
Trīs vaļi
Šobrīd Rīgas farmaceitiskā fabrika ražo trīs zīmolu jeb līniju produktus.
Pirmā ir RFF, jau labi zināmie pilieni un ziedes, kas bijuši mūsu mājas aptieciņās jau gadus divdesmit un ilgāk – briljantzaļais, jods, baldriāna tinktūra, sirds pilieni, Višņevska ziede… Tomēr laiks skrien uz priekšu un mums veidojas jauni paradumi. Tāpēc tika nolemts, ka jāstrādā pie svaigu zīmolu attīstības, kas varētu cienījami nomainīt vecos.
Tā tagad ir rebrendots zīmols Dr. Pakalns Select – glītas tumši zaļas kastītes. «Šis ir mūsu lepnums,» saka Diāna. «Produkti pazīstami arī ārpus Latvijas – Polijā un Austrijā, noder visai ģimenei – bērniem, senioriem, pārējiem.
Jo viss, kas ir ar Dr. Pakalna zīmodziņu, maksimāli gatavots no dabīgām izejvielām un uz augu bāzes.
Sērijā var atrast daudz vērtīga, kas būtu lietojams saaukstēšanās sezonā. Liela bagātība ir mūsu sīrupi – tagad četri, bet nākamgad būs vēl divi. Tad varēs izvēlēties atkarībā no vajadzībām, vai ir sauss klepus vai atkrēpojošs, vai sīrupu vajag bērnam, vai pieaugušajam. Dr. Pakalna līnijā jaunums ir arī kakla spreji – pret aizsmakumu, ja ir sāpes, kņudina…
Savukārt otram mūsu jaunajam zīmolam NEO aprit tikai gadiņš, te uzsvars tiek likts uz jaunību. Ir vitamīnu komplekss jaunajām māmiņām, ir uztura bagātinātājs ar magniju – pret nogurumu, ir eļļiņa ādai, decembra beigas vai janvāra sākumā būs arī D vitamīna līdzeklis.»
Kur dabū drogas?
«Ārstniecības augus žāvētā formā mēs iepērkam. Un ļoti lietos daudzumos,» turpina Diāna. «Piemēram, ik gadu baldriāna patēriņš ir vairāk nekā divas tonnas, jo no tā ražojam gan sirds pilienus, gan baldriāna tinktūru, pievienojam arī citiem produktiem.
Ņemot vērā, ka Latvijā vasaras tomēr ir īsas un saulītes bieži vien ir par maz, vietējos augos aktīvo vielu komponents, ko pārbaudām laboratoriski, tomēr ne vienmēr ir pietiekams, it īpaši, ja gatavojamies šīs drogas izmantot zāļu ražošanai.
Arī drogu apjoms, ko Latvijā var saražot, diemžēl nav tik liels. Tāpēc nākas tās meklēt kur citur, un Polija ir viens no mūsu sadarbības partneriem. Arī Rumānija.
Vienīgi visu propolisu gan mēs iepērkam no Latvijas ražotājiem – no mūsu pašu biteniekiem.
Un dzērveņu sulu, ko izmantojam bronhu sīrupā.»
Divi secinājumi
Pēc sarunas ar Diānu esmu sapratusi, ka Rīgas farmaceitiskā fabrika ir kā labā krustmāte, kas daudz ko izdara manā vietā. Kaut vai tās pašas Dr. Pakalna zāļu tējiņas… Patiesībā es taču pati varu iebrist pļavā un tās salasīt. Bet… mēs vienkārši esam kļuvušas pārāk steidzīgas un nav mums vairs tam laika. Arī priežu pumpuru sīrupu pret klepu saviem bērniem vairs nevārām, jo to jau izdarījusi farmaceitiskā fabrika.
Vēl man patika kāda Diānas atziņa. Jo tā bija ļoti godīga: «Vispār esmu farmaceite pēc profesijas un jau pašā savas darbības sākumā esmu sapratusi, ka nav vajadzīgs dot lietot kaut ko, ja nav izteiktu veselības problēmu. Ja tev nav problēmu, nelieto! Ja tev ir D vitamīna trūkums, tad lieto D vitamīnu. Ja tev ir liels stress, palieto magniju. Bet, ja ar nervu sistēmu viss kārtībā, tad tev nevajag magniju dzert tikai tāpēc, ka tā tagad ir modes lieta. Šo principu es arī savā ģimenē cenšos piekopt. Neko lieku! Tikai to, ko patiešām vajag.»
