Kuras kontaktlēcas – cietās vai mīkstās?

Nevar apgalvot, ka vienas kontaktlēcas ir labākas, citas – sliktākas. Katrām ir savas priekšrocības. Kad pacients atnāk pie manis pirmo reizi, izvērtēju, kuras lēcas viņam būs vispiemērotākās. Ja dienā ierodas desmit pacienti, katram ir savs labākais variants.  

Visā pasaulē biežāk izvēlas mīkstās kontaktlēcas, ar kurām ir lielāks sākotnējais komforts. Cietās lēcas izmanto tikai apmēram 10 procenti pacientu. Taču principā pieradušas acis nejūt kā vienas, tā otras lēcas.

Ja tev ir bijušas lēcas iepriekšējā gadsimtā un esi no tām atteikusies, aizmirsti tās sajūtas! Tolaik lēcu materiāli bija citādāki, gāzu necaurlaidīgi, tāpēc radīja diskomfortu un citas problēmas. Tagad valkāt lēcas ir daudz ērtāk – tās ir daudz precīzākas formas, plānākas, mīkstākas un gaisa caurlaidīgākas.  

Citi lasa

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Marta Kalniņa

Drukātā prese

Jubilejas svinībās paziņo, ka jubilārs ir miris… Skumja ziņa «Rīgas Laiks» lasītājiem

Katrīna Jaunslaviete-Ķipure

Māja

Vai drīkst vākt malku valsts mežā?

Varbūt nekad neesi ielikusi lēcas, tāpēc tev rodas jautājums – vai spēšu pierast? Mana ārsta pieredze liecina, ka pilnīgi visi, kuri labi neredz ar brillēm, pie lēcām pierod, jo tā ir spēcīga motivācija.

Kā bija agrāk

Latvijā pirmās kontaktlēcas izgatavoja 1958. gadā P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kontaktlēcu laboratorijā, kur ar tām sāka nodarboties mans tēvs Remo Skrickis. Latvija Padomju Savienībā šajā ziņā bija līderos. Vēl kontaktlēcas varēja dabūt tikai Maskavā. Par tehnoloģisko revolūciju var uzskatīt mīksto lēcu parādīšanos pagājušā gadsimta 60. gados.

Kaut gan reizēm joprojām mēdz runāt, ka mīkstās lēcas ir neveselīgas acīm, tas ir pārspīlēti. Agrāk patiešām labāku skābekļa apgādi acīm nodrošināja cietās lēcas. Kaut arī šīs lēcas bija gaisa necaurlaidīgas, tās nenosedza visu radzeni, un līdz ar to tai labāk piekļuva skābeklis. Turklāt, tā kā mīkstās lēcas bija lielāks deficīts, tās nereti valkāja daudz ilgāk par noteikto termiņu.

Kad pirms 25 gadiem sāku strādāt par acu ārstu, katram otrajam pacientam, kas mīkstās lēcas valkāja ilgāk, radzenē bija saauguši asinsvadi, taču tie ar laiku pazuda, un mūsdienās nevienam tādas problēmas neredzu. Mūsdienās gan cietās, gan mīkstās lēcas gatavo no gāzu caurlaidīgiem, ar radzeni biosaderīgiem materiāliem.

Pareizi lietojot, gan vienas, gan otras kontaktlēcas ir absolūti nekaitīgas acīm.

Ar ko parasti sāk

Kā jau sacīju, ja vien nav ļoti slikta redze un sarežģītas redzes problēmas, parasti izmanto mīkstās lēcas. Taču ir ļoti daudz faktoru, kas ietekmē to izvēli. Nepietiek tikai zināt dioptrijas un nopirkt lēcas internetā.

Acu ārsta vai optometrista izrakstītā lēcu recepte attiecas tikai un vienīgi uz konkrētā ražotāja konkrētā modeļa lēcām.

Stiprums var būt vienāds, taču lēcas pilnīgi dažādas.

Lielākā daļa mīksto lēcu ir masu produkcija, taču atšķiras pēc formas: sfēriskās kalpo tuvredzības, bet asfēriskās –tālredzības korekcijai. Sarežģītākas ir toriskās lēcas, kuras izmanto astigmatisma gadījumos, un multifokālās lēcas vecuma tālredzības korekcijai, kuras izgatavo individuāli. Vēl ir arī kombinētās – toriski multifokālās lēcas. Kā liecina mana pieredze, speciālas multifokālās lēcas var labi izmantot tuvredzības progresa apturēšanai.  

Mīkstās lēcas izgatavo no hidrogela un silikona hidrogela, kam ir visaugstākā gaisa caurlaidība. Tiesa, uz silikona hidrogela lēcām ir visvairāk dažādu nosēdumu, piemēram, lipīdi un proteīni. Tie veido tādu kā bioplēvīti, tāpēc acis mazāk izjūt lēcas kā svešķermeni, taču ar laiku olbaltumi denaturējas, lipīdi maina struktūru un sāk traucēt redzei. Tāpēc arī katrām lēcām ir savs lietošanas laiks, un tās ir jākopj.

Pēc lietošanas laika var izvēlēties vienas dienas, divu nedēļu, mēneša vai pusgada lēcas, no kurām pēdējās pārsvarā izgatavo individuāli. Lēcas, kas paredzētas ilgstošai valkāšanai, izmanto arvien mazāk.  

Laba izvēle ir vienas dienas lēcas, kuras vakarā izmet, tāpēc nevajag iegādāties kopšanas līdzekļus. Tās iesaku, ja paredzēta liela fiziska slodze, jo tad vairāk svīstam un acīs rodas daudz vairāk izdalījumu, turklāt varbūt apkārt ir arī putekļi. Lēcas, kas paredzētas vienas dienas lietošanai, pārsvarā tiek izgatavotas no hidrogela. Taču vienas dienas lēcām lielākoties ir viens izmērs un ne katrs var atrast sev piemērotu variantu.

Īpašiem gadījumiem, kad ir vēlēšanās acu krāsu pieskaņot tērpa krāsai, var iegādāties krāsainās kontaktlēcas. Tās īsti nav piemērotas valkāšanai ikdienā, jo nedaudz maina redzes asumu un var radīt miglošanos, tāpēc jāuzmanās, vadot automašīnu. Arī šīm lēcām ir šaurāks piedāvājuma diapazons, taču tās iespējams pasūtīt individuāli.

Cietās, bet – kādas?

Katram pacientam var piemeklēt dažādas cietās lēcas atkarībā no radzenes un refrakcijas īpatnībām. Pirms lēcu izvēles veic smalku izmeklējumu topogrāfiju, precīzi nomērot acs priekšējās virsmas – radzenes – izmērus un pēc tiem ar datora palīdzību nosakot nepieciešamos kontaktlēcas parametrus.

Cietās lēcas katram gatavo individuāli no polimēra, kompozītmateriāla. Atkarībā no izvēlētā veida tās kalpo no pusgada līdz diviem gadiem.

No optikas viedokļa cietās lēcas ir ideālas – ar tām var nodrošināt visasāko redzi, jo tām ir optiski pareiza forma, kas nedaudz atkārto radzenes formu.

Tiesa, ja ir tikai nelieli mīnusi, līdz mīnus 6–8 dioptrijām, starpība nebūs jūtama.

Sklerālās lēcas ir speciālas cietās lēcas, kuras atšķirībā no visbiežāk lietotajām korneālajām lēcām, kas atrodas tikai uz radzenes, pārklāj acs lielāko daļu. Šīs lēcas lieto, ja ir keratokonuss un sausas acs gadījumā, lai pasargātu acs priekšējo virsmu un noņemtu sāpju sindromu.

Ja ar mīkstajām lēcām nevar panākt pietiekamu redzi, bet cietās pietiekami nepieguļ acīm, izmanto hibrīdlēcas, kuru centrā lēca ir cieta, bet malās – mīksta.

Nakts jeb ortokeratoloģijas lēcas acīs liek pa nakti, lai izmainītu radzenes liekumu un cilvēks pa dienu varētu labi redzēt bez lēcām. Tās darbosies tikai tiem, kam tuvredzība nepārsniedz mīnus četras dioptrijas. Lai efekts saglabātos līdz vakaram, ar tām jāguļ vismaz 6–8 stundas. Tā kā miegā acis ir ciet un nekustas, kairinājumu tikpat kā nevar just. 

Speciālas toriskās lēcas izmanto astigmatisma gadījumā, bet multifokālās lēcas lieto vecuma tālredzības korekcijai. 

Gadījumi, kad der TIKAI cietās lēcas

• Ja ir keratokonuss – hroniska, progresējoša slimība, kas nozīmē, ka radzenei ir neregulāra forma –, vai arī ir radzenes neregularitāte citu iemeslu dēļ, piemēram, pēc traumām vai infekcijām.
• Pēc tuvredzības korekcijas lāzera operācijas, ja nav izdevies panākt labu redzi. Arī šajā gadījumā radzene ir neregulāra.
• Agrāk izmantoja afakijas – lēcas trūkuma – gadījumā pēc kataraktas operācijas. Mūsdienās tādi gadījumi ir reti, jo parasti tiek ievietota intraokulāra lēca.

Mīkstās lēcas

Plusi

• Plaša diapazona piedāvājums un dabūjamas uzreiz.
• Ātri var pierast un ir tik ērtas, ka var pat aizmirst – acīs ieliktas lēcas.

• Mīnusi

• Mīkstajām lēcām pēc vairākām tīrīšanas reizēm optiskās īpašības vairs nav tik ideālas kā sākumā, tāpēc tās var nenodrošināt tik labu redzi kā cietās lēcas, it īpaši stipras tuvredzības gadījumā.
• Izņemot no acīm, noteikti jāglabā speciālā kopšanas šķidrumā. Ja tas nav pie rokas, lēcas var uzreiz izmest, jo tās izžūs un vairs nebūs lietojamas.

Cietās lēcas

Plusi:

• Uz cietajām lēcām veidojas nedaudz mazāk nosēdumu nekā uz mīkstajām, jo tām nav tik poraina struktūra.
• Izņemot no acīm, nav nepieciešams uzreiz ielikt šķidrumā. Atšķirībā no mīkstajām lēcām tās sausumā bojā neies.

Mīnusi:

• Uz acs turas mazliet nestabilāk nekā mīkstās un var vieglāk izkrist.  
• Vajadzīgs ilgāks pierašanas laiks nekā mīkstajām lēcām, un tās nav piemērotas neregulārai lietošanai, piemēram, nevalkājot mēnesi, pie lēcām nāksies pierast no jauna.
• Jārēķinās ar aptuveni mēnesi ilgu izgatavošanas laiku. 

Īpašais jautājums

Vai ir gadījumi, kad lēcas nav vēlamas izmantot?

Lēcas nedrīkst valkāt, ja ir akūts vai hronisks acu iekaisums, ja vien tās nav speciālas lēcas, kas paredzētas šādiem gadījumiem. Vienmēr rezervē jābūt brillēm, izņemot situācijas, kad ar tām redzi nav iespējams koriģēt, piemēram, keratokonusa gadījumā. Un, protams, – lēcas uz kādu brīdi vajag izņemt, lai atpūtinātu acis, jo, lai arī cik ērtas, tās tomēr acīs ir svešķermenis. Teorētiski silikona hidrogela lēcas pieļaujams neizņemt arī pa nakti, tomēr guļot veidojas fizioloģiska radzenes tūska, ko lēcas pastiprina, un tā var būt kā ieejas vārti infekcijai. Guļot ar lēcām, infekcijas risks ir divreiz lielāks nekā valkājot dienas režīmā. Bet, staigājot ar lēcām pa dienu, šis risks ir tikai nedaudz palielināts, salīdzinot ar tiem, kas nevalkā lēcas.

Labāk nepārspīlēt

INDRA OZOLIŅA, IEVAS Veselības žurnāliste:

– Man ir apmēram 40 gadu ilga pieredze kontaktlēcu valkāšanā. Skolas laikā strauji progresēja tuvredzība, un acu ārste, lai apturētu nelāgo procesu, ieteica valkāt kontaktlēcas. Ļoti nopriecājos, arī tāpēc, ka tolaik nebija nopērkamas smukas brilles. Vienīgā bēda, ka tajos tālajos laikos lēcas varēja dabūt tikai Stradiņa slimnīcā pie daktera Remo Skricka pa blatu vai gadiem ilgi gaidot rindā.

Kad beidzot tiku pie lēcām, biju tik laimīga! Vienīgi tās bija šausmīgi cietas – kā stikls. Taču ar brillēm es vēl nekad nebiju redzējusi tik skaidri!

Par spīti diskomfortam un ilgajam pierašanas laikam, priecājos, ka beidzot lieliski redzu un esmu tikusi vaļā no nīstajām brillēm. Nezinu, vai pateicoties lēcām, bet tuvredzība vairs neprogresēja. Bija tikai viena problēma – tās diezgan viegli krita laukā no acīm un zemē bija grūti atrodamas.

Vēl tagad atceros, kā manu zālītē izkritušo lēcu meklēja gandrīz visi klasesbiedri.

Taču nez kādēļ pēc dažiem gadiem acis arvien biežāk sāka grauzt un asarot. Dakteris Skrickis piedāvāja mīkstās lēcas, taču uzsvēra, ka cietās ir acīm draudzīgākas. Tomēr diskomfortu negribēju ciest un sāku valkāt mīkstās. Neredzēju tik skaidri kā ar cietajām, taču kopumā jutos tik labi, ka reizēm pat aizmirsu –acīs ir lēcas. Atzīšos, ka arī grēkoju – aizmirsu vai neievēroju lēcu lietošanas termiņu un ārpus mājas reizēm gulēju ar lēcām, jo nebija līdzi trauciņš ar šķidrumu. Acīm tas ļoti nepatika, un no rīta jutos briesmīgi. Taču ar laiku acis arvien biežāk iekaisa – apsārta, asaroja un gar mašīnu lampām rādījās varavīksnes apļi. Lietošanas pamācībā bija rakstīts, ka tad tās steidzami jāņem laukā.

Agrāk mīkstās lēcas vajadzēja sterilizēt. Kad kāds ienāca un prasīja, kas katliņā vārās, smējos – olas! Izejot no virtuves, par lēcām mēdzu aizmirst un vairākkārt katliņā sadedzināju.

Kad dzirdēju stāstus, ka lēcas gluži kā porains sūklis uzsūc netīrumus un traucē acīm elpot, reizēm aizdomājos, vai man tās vajag, taču nespēju no tām atteikties. Kopumā lēcas uzskatu par brīnišķīgu izgudrojumu, kas briļļainajiem reizēm ļauj justies labāk un atvieglo dzīvi.

Ārsts, pārbaudot manas acis, sacīja, ka radzenē ir ieauguši asinsvadi, un sapratu, ka tas nav nekas labs. Pēc ilgāka laika daktere Liāna Čača mudināja mani atkal pamēģināt cietās kontaktlēcas, taču, kaut tās tagad ir daudz mīkstākas nekā agrāk, pie tām neizdevās pierast. Visticamāk, laikā, kad nopērkami stilīgi briļļu rāmji, nebija pietiekamas motivācijas. Tomēr joprojām paretam, kad uznāk vēlēšanās, ielieku mīkstās vienas dienas kontaktlēcas. Kādreiz tomēr gribas, lai uz deguna nekas nerēgotos.

Kaut arī mūsdienu lēcu materiālus slavē kā acīm draudzīgus, uzskatu, ka ar to ilgstošu valkāšanu nevajag pārspīlēt, jo tās tomēr ir svešķermenis acīs. Tām ik pa laikam ir nepieciešama atpūta.