Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka lielākā saslimstība ar gripu sākas janvāra vidū un ilgst aptuveni līdz martam, pēc tam pakāpeniski samazinoties. Pašlaik gripas aktivitāte Eiropā pieaug, plaši tā izplatās Albānijā, Izraēlā, Kazahstānā, Norvēģijā, Krievijā, Zviedrijā, Serbijā. Galvenokārt tiek apstiprināti A tipa gripas vīrusi. Vienlaikus statistikas dati arī liecina – kopš kovida pandēmijas sākuma gripas izplatība Latvijā ir ievērojami samazinājusies. 2019./2020. gada ziemas sezonā bija ap 300 gripas gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, bet pagājušajā ziemā tie bija ap 16 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.
Tiesa, saslimstība ar citām augšējo elpceļu infekcijām un cilvēku skaits, kas vēršas pie ģimenes ārsta šajā sezonā ir lielāks nekā pērn. Visvairāk slimo bērni līdz četru gadu vecumam, arī 5–14 gadus veci bērni, vairāk Liepājā, Jūrmalā un Rīgā. Arī saslimstība ar pneimoniju jeb plaušu karsoni šajā sezonā ir augstāka nekā pērn, un visvairāk slimo bērni.
Senioriem jābūt uzmanīgiem!
Kā atzīmē SPKC sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Tettere, gripas izplatības samazināšanās ir tikai loģiska, jo pēdējos divus gadus nēsājam maskas, mazgājam un dezinficējam rokas. Daudzi samazinājuši fiziskos kontaktus – retāk tiekas ar tuviniekiem un draugiem, daudzi strādā attālināti, mazāk iet uz sabiedriskām vietām vai retāk brauc ar sabiedrisko transportu, līdz ar to saslimšanas risks ir daudz mazāks. Tomēr pavisam pazudusi gripa nav – sevišķi no tās ieteicams izvairīties maziem bērniem un grūtniecēm, kā arī gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām – sirds un asinsvadu, plaušu un nieru slimībām, cukura diabētu –, onkoloģijas slimniekiem un citiem, kuriem ir novājināta imunitāte. Viņi ar gripu slimo vissmagāk. Arī gripas izraisītie nāves gadījumi visbiežāk sastopami senioriem vecumā virs 65 gadiem. Iepriekšējā gadā nav reģistrēts neviens gripas izraisīts nāves gadījums, bet 2019./2020. gada sezonā ziņots par 26 letāliem gadījumiem.
Gripa sākas pēkšņi
Gripas vīrusi, līdzīgi kā citu akūto augšējo elpceļu vīrusi, galvenokārt izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas, inficētam cilvēkam runājot, šķaudot vai klepojot. Vislielākais saslimšanas risks pastāv, atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo (īpaši attālumā līdz vienam metram), kā arī cieši kontaktējoties ar slimo personu, saskaroties ar rokām, muti. Gripu var saķert, arī pieskaroties dažādiem priekšmetiem, kurus pirms tam aizticis slimais cilvēks. Bieži tas notiek sabiedriskās vietās vai sabiedriskajā transportā, piemērām, satverot atbalsta stieņus vai sēdekļu rokturus, durvju rokturus, kāpņu margas, grozu un ratiņu rokturus veikalos, ūdens krānus.
Pirmās gripas pazīmes parasti parādās pēc 48 līdz 72 stundām no inficēšanās brīža, tomēr tās var uzrasties arī vēlāk – no 24 stundām līdz pat septiņām dienām. Slimnieks var inficēt citus uzreiz pēc simptomu parādīšanās un līdz 5–7 dienām no saslimšanas sākuma, kad turpina izdalīt vīrusus lielā daudzumā. Bērni gripas vīrusus parasti izdala ilgāk nekā pieaugušie.
Gripai raksturīga pēkšņa simptomu parādīšanās – sākas drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstinās virs 38 grādiem. Ir stipras galvassāpes, kaulu laušana, sauss klepus un rīkles iekaisums, sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula, izteikts bezspēks, apetītes zudums.
Gripa un kovids!?
Lai gan šur tur izskan viedoklis, ka sevišķi bīstami ir, ja cilvēks saslimst vienlaikus gan ar gripu, gan kovidu, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja profesore Dace Zavadska atzīst: «Mums nav šādas pieredzes, jo ne Latvijā, ne īsti arī citur pasaulē tādu gadījumu nav bijis. Pirmajā kovida sezonā cilvēki sēdēja mājās, absolūtā lokdaunā gan dienvidu, gan ziemeļu puslodē, tāpēc pirmajā sezonā bija pāris simti gripas gadījumu. Šogad visi gatavojas gripai, arī tik stingras izolācijas nav, bet kvalitatīvu zinātnisku un reālās dzīves datu par to, kā būtu, ja cilvēkam būtu gan gripa, gan kovids, mums nav. Spriežot pēc zināšanām un pieredzes, varam vienīgi secināt, ka labāk neriskēt un vakcinēties arī pret gripu. Joprojām cenšamies sargāties gan ar maskām, gan roku dezinfekciju un vakcīnām, un tas ir iemesls, kāpēc gripas izplatība, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir daudz mazāka. Taču, ja tuvākajā laikā atcelsim daudzus ierobežojošos pasākumus un kovidu būsim daudzmaz pieveikuši, un izveidojuši aizsardzību, tad gripa var būt aktuāla līdz maijam. Vai tā būs, vai nebūs un cik daudz – to gan pagaidām nevar pateikt.»
Mediķi aicina vakcinēties
Tā kā iespējamais gripas pacēlums vēl tikai priekšā, epidemiologi aicina pret gripu vakcinēties. Dace Zavadska skaidro – tā kā iepriekšējās divas gripas sezonas nebija ar izteiktiem saslimšanas rādītājiem, daudziem cilvēkiem ir vājinājusies imūnā atmiņa par to, kas ir gripa, un sabiedrība kopumā pret šo slimību varētu būt uzņēmīgāka. Tāpēc arī tagad ieteicams vakcinēties pret gripu. Aizsardzība organismā izstrādājas aptuveni desmit dienas pēc vakcīnas. Gripas vakcīnu var saņemt arī kopā ar vakcīnu pret kovidu. Ja nepieciešama primārā vakcinācija vai balstvakcinācija pret Covid-19, intervāls starp abām vakcīnām nav nepieciešams.
Kā citus gadus, arī šogad valsts apmaksātas pretgripas vakcīnas var saņemt ārstniecības iestādēs, vakcinācijas kabinetos vai pie sava ģimenes ārsta visi, kas pieder noteiktām riska grupām, tajā skaitā seniori vecumā no 65 gadiem, pieaugušie un bērni, kuri slimo ar hroniskām slimībām.
Lai nesaslimtu ar gripu, SPKC speciālisti rekomendē:
- ģērbties piemēroti laika apstākļiem;
- pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku – pasākumus slēgtās telpās, braukt ar sabiedrisko transportu;
- vēdināt un mitrināt telpas, bieži uzkopt istabas, izmantojot sadzīvē lietojamos mazgāšanas līdzekļus;
- rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā, sevišķi slimošanas laikā, jo vīrusi un baktērijas intensīvi izplatās arī ar rokām. Vislabāk rokas mazgāt ar šķidrajām ziepēm, jo vīrusi un baktērijas saglabājas cietajos ziepju gabalos;
- rokas jāmazgā pirms ēšanas, dzeršanas, zāļu lietošanas, dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, rīcības ar kontaktlēcām, smēķēšanas, pirms ēdiena gatavošanas un pasniegšanas. Rokas jāmazgā arī pēc klepošanas vai deguna šņaukšanas, saskares ar asarām, siekalām, pēc tualetes izmantošanas, pieskaršanās naudai, publisko vietu apmeklēšanas;
- izvairīties no pieskaršanās acīm, degunam un mutei ar nemazgātām rokām;
- pārliecināties, ka arī bērni un mazbērni bieži un rūpīgi mazgā rokas;
- satiekoties ar draugiem vai paziņām, atturēties no sabučošanās vai ciešiem apskāvieniem;
- kabatlakata vietā izmantot vienreizlietojamas salvetes. Pēc lietošanas (deguna šņaukšanas, šķaudīšanas vai klepus) tās izmest un nomazgāt rokas;
- nelietot kopīgus traukus un galda piederumus (glāzes, karotes un citus);
- atgriežoties mājās, ieteicams izskalot rīkli un degunu ar kumelīšu, kliņģerīšu vai citu zāļu tēju vai sālsūdens šķīdumu, jo deguna un rīkles gļotāda ir gripas vīrusa ieejas vārti.
Kā rīkoties saslimšanas gadījumā?
- Ja parādās gripas simptomi – paaugstināta ķermeņa temperatūra, drebuļi, galvassāpes, sauss klepus, sāpes aiz krūšu kaula, kaulu laušanas sajūta –, jāpaliek mājās un jākonsultējas ar ģimenes ārstu.
- Jāievēro miers, jādzer daudz šķidruma un jālieto ģimenes ārsta rekomendētie medikamenti gripas simptomu mazināšanai. Ieteicams lietot arī dabiskus produktus imunitātes stiprināšanai, piemēram, ingveru, ķiplokus, upenes u. c.
- Saslimušo vēlams nodrošināt ar atsevišķiem vai vienreizlietojamiem traukiem.
- Parasti gripu ārstē mājās. Ja rodas aizdomas par komplikācijām vai smagu slimības gaitu, nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu vai ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālistiem. Biežākā gripas vīrusa izraisītā komplikācija ir pneimonija jeb plaušu karsonis. Pievienojoties bakteriālai infekcijai, var attīstīties citu orgānu bojājumi, piemērām, bronhīts, vidusauss iekaisums, miokardīts, nieru iekaisums.
- Gripai raksturīgs ilgs veseļošanās posms, turklāt tā pastiprina hronisko slimību norisi.
Kā atšķirt gripu no kovida?
Pēc pašsajūtas un slimības simptomiem atšķirt, vai sākusies gripa vai kovids, nevar. Gan gripa, gan kovids var sākties strauji – ar galvas un kakla sāpēm. Vienam var būt tikai aizlikts deguns, otram tikai kakls pakašājas. Tieši kura infekcijas slimība piemetusies, var noteikt, vienīgi veicot testu.
