Lasītājas vēstule:It kā daudzas ar šo problēmu sadzīvo, bet man ir grūti, jo vīrs katru nakti ļoti skaļi krāc. Agrāk tas mani tik ļoti netraucēja, bet ar gadiem miegs kļuvis trauslāks un mostos augšā no viņa skaļās krākšanas. Vai man tiešām jāguļ ar ausu aizbāžņiem?! Vai vīram degunā jāliek knaģis?! Esmu dzirdējusi, ka esot kaut kādi speciāli degunā liekami verķi. Ko vēl var darīt, lai krākšana mitētos? Sarmīte
Sarmīte, krākšana ir mehāniska vibrācija, ko izraisa nepareiza augšējo elpceļu anatomija. Būtībā tā ir ļoti sarežģīta diagnoze, jo katrā konkrētajā gadījumā krākšanai var būt dažādi iemesli. Knaģi degunā nevajag likt, tas problēmu neatrisinās!
Ja vīrs krāc katru nakti visās ķermeņa pozīcijās, nevis tikai vienreiz nedēļā pēc alus iedzeršanas, pievērsiet uzmanību, vai viņam miegā nav elpošanas paužu jeb apnojas, kas nozīmē elpošanas apstāšanos apmēram desmit sekundes, kam var sekot skābekļa deficīts organismā.
Tādā gadījumā krākšana ir ne tikai skaņa, kas traucē jums, – tā bojā krācēja veselību vai pat apdraud dzīvību.
Apnoja parasti progresē un mēdz ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu. Var sekot sirds ritma un vielmaiņas traucējumi, līdz ar to liekais svars, bieži attīstās cukura diabēts, atmiņas traucējumi, zūd koncentrēšanās spējas.
Ja elpošanas pauzes stundas laikā ir vairākas, noteikti vajadzētu veikt speciālu izmeklējumu miega laikā – poligrāfiju.
Tas nozīmē, ka miega ārsts iedos mazu aparātiņu, ar ko naktī būs jāguļ. Ierīce ierakstīs krākšanu, elpošanu, sirdsdarbību, skābekļa daudzumu, kurās pozās cilvēks krāc, un tas palīdzēs noskaidrot, vai krākšana nav bīstama veselībai.
Reizēm nepieciešams veikt padziļinātu izmeklēšanu – polisomnogrāfiju – stacionāra apstākļos, kad ar dažādu sensoru palīdzību reģistrē vairākas organisma funkcijas miegā visas nakts garumā.
Būtu jāpārbauda arī elpceļu anatomija, vai nav palielinātas mandeles un zemu novietotas mīkstās aukslējas, vai nav liela mēles sakne un nepareizs sakodiens, piemēram, maza apakšžokļa dēļ.
Ja vīram ir šīs vai citas anatomiskas problēmas, iespējams, palīdzēs operācija.
Deguna dilatatorus jeb verķus, kā jūs rakstāt, ir jēga lietot tikai dažos gadījumos. Vispirms jāveic deguna elpošanas mērījums – rinomanometrija, ar ko var objektīvi noskaidrot, vai pacients elpo caur degunu vai ne un kāds ir deguna elpošanas traucējumu iemesls – skeleta deformācija vai gļotādas reakcija. Izmeklējumā varēsim redzēt, vai ir izolēts deguna vārstuļa defekts un vai var palīdzēt dilatatori.
Neveicot izmeklējumu, dilatatoru iegāde var izrādīties tikai lieka naudas tērēšana.
Par krākšanu kā skaņu, kas nekaitē veselībai, varētu arī neuztraukties, ja vien tā netraucē blakusgulētājam. Tomēr ausu aizbāžņu lietošanu man gribas pielīdzināt problēmas noliegšanai. Jūs nedzirdēsiet krākšanu, bet jūsu vīram, iespējams, slimība saasināsies, sāksies komplikācijas, un tad būs grūtāk ārstēt. Ja ausu aizbāžņus lieto ikdienā, iesaku tos pasūtīt dzirdes centros.
Vēlams, lai tie būtu pagatavoti individuāli pēc auss formas, tad tie nenospiedīs auss eju un nekairinās ādu.
Un vēl! Ne vienmēr krākšanu var izārstēt, novēršot tās iemeslu. Tad lieto ierīci, kas naktī palīdz elpot – CPAP (continuous positive airway pressure – pozitīva spiediena terapijas iekārtu), lai slimība netraucē, neprogresē un nerada blaknes. Ja ir vidēji smagas vai smagas pakāpes apnojas forma, aparātu daļēji apmaksā valsts. Pacienta iemaksa ir 7,11 eiro un 20 procentu līdzmaksājums par aparātu 210–215 eiro.
Vēl dažkārt krācējam ir piemērotas dažādas mutes aparatūras jeb kapes, kas fiksē sakodienu, taču tās lieto tikai tad, ja ir normāla deguna elpošana. Kapi parasti pielāgo individuāli ortodonts.
Jāatceras, ka krākšanu veicina liekais svars un smēķēšana, alkohola un miega zāļu lietošana pirms gulētiešanas.
Visbeidzot gribu piebilst, ka mēģinājumi novērst krākšanu pašu spēkiem ir kā taustīšanās miglā. Bieži vien pacienti atmet ar roku, ka viņiem nekas nepalīdz, un viņi neko vairs negrib darīt. Tāpēc, kā jau sacīju, labāk noskaidrot krākšanas iemeslu un uzreiz rīkoties racionāli pēc noteikta plāna.