Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Kovids nekur nav bijis pazudis, un pašreizējā epidemioloģiskā situācija atbilst sezonālajām īpatnībām – novērojam mērenu kovidinfekcijas pieaugumu – atbilstoši rudens apstākļiem,» saka epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Un piebilst, ka aktuālas ir arī citas akūti respiratorās slimības.
Labā ziņa – kovida infekcijas smagums lielākajai daļai cilvēku vairs nav veselību tik ļoti apdraudošs.
Infekciozitāte ir joprojām, bet tā arvien vairāk tuvinās sezonālai. «Pozitīvo paraugu skaits pieaudzis par apmēram 25 procentiem, bet visaptverošai testēšanai šobrīd nav nozīmes,» uzsver epidemiologs. «Laboratoriskas pārbaudes notiek slimnīcās, un tās rāda, ka apmēram katrs ceturtais, kas nokļuvis slimnīcā ar elpceļu slimībām, ir slims ar kovidu. Kopš pavasara testēšanas algoritms ir mainīts, jo pati infekcija pēc būtības ir mainījusies.
Plaša testēšana bija nepieciešama tad, kad iedzīvotājiem bija mazāka imunitāte, vēl nebija vakcīnu, apritē bija citi, daudz smagāki infekcijas varianti.
Tagad kovida izplatība kopumā vairs neatbilst ārkārtējai situācijai, tāpēc vairs nav nepieciešamības maksimāli atklāt inficētos cilvēkus, noteikt kontaktpersonas un izolācijas pasākumus.
-
Kādi infekcijas varianti patlaban cirkulē?
Joprojām cirkulē dažādi omikrona varianti, tie iedalāmi vēl vairākās apakšgrupās jeb apakšlīnijās. Parasti kāda no šīm vīrusa apakšlīnijām ir stiprāka par citām, jo labāk pielāgojusies cilvēku iepriekš iegūtajai imunitātei (gan pārslimojušajiem, gan vakcinētajiem). Tāpēc tad tiek inficēts lielāks cilvēku daudzums, un šis apakšveids kļūst par dominējošo. Aizvadītās sezonas laikā gan Latvijā, gan citās valstīs saslimšanas pacēlumi parasti saistīti ar kāda šāda jauna apakšvarianta izplatīšanos.
Jāuzsver, ka šie jaunie omikrona apakšvarianti nekļūst klīniski smagāki – jā, cilvēki saslimst, uz kādu laiku tas izraisa saslimstības pieaugumu, tad tas rimst. No iepriekšējās sezonas zinām, ka šie pacēlumi un apakšvarianti mainās ik pēc apmēram 2–3 mēnešiem. Tātad kopumā šis vīrusa variants nav sabiedrībai tik bīstams kā tas, kas bija pašā sākumā, kad izplatījās visgraujošākais – delta – variants. - Kuras cilvēku grupas pašreizējais vīruss apdraud visvairāk?
Kaut arī šobrīd tiek slimots kopumā vieglāk, joprojām smagāk slimo gados vecāki cilvēki, kuriem ir dažādas hroniskas slimības. Viņiem sliktāk veidojas imunitāte, tā ātrāk izzūd, un, arī inficējoties ar šīs sezonas vīrusa apakšvariantiem, slimības gaita nereti ir smaga, un pacientam jāārstējas slimnīcā.
- Vai šobrīd nopērkamie paštesti uzrāda aktuālos vīrusa apakštipus?
Testi ir pietiekami efektīvi un uzrāda – ir kovids vai nav. Cits jautājums – vai vispār vērts pirkt testu, ja cilvēkam slimība noris kā viegla gripa vai smagāka saaukstēšanās. Citādi ir tad, ja saslimušais vai kāds viņa ģimenē ir riska grupā un slimo ar smagu hronisku kaiti – tad gan tests vajadzīgs.
- Vai par saslimšanu noteikti jāinformē ģimenes ārsts?
Ja slimības gaita ir viegla un nav nepieciešama darba nespējas lapa, bez tā var iztikt. Ja pacients pieder riska grupai, tad gan jāvēršas pie ģimenes ārsta. Saslimušajiem, protams, jāpaliek mājās, nav jāiet ne uz darbu, ne skolu vai bērnudārzu, jāpabrīdina radi, draugi, paziņas, lai nenāk viesos. Ja tomēr ar visiem slimības simptomiem ir nepieciešamība doties ārā, piemēram, uz aptieku, jāizmanto respirators FFP2 vai pareizi uzvilkta medicīniskā sejas maska, lai pasargātu apkārējos.
- Cik ilgi saslimušajam jāpaliek mājās?
Kamēr ir slimības simptomi. Nav gan gluži tā, ka tūlīt pēc simptomu izzušanas cilvēks vairs nav infekciozs, tomēr varbūtība kādu citu inficēt ir krietni mazāka. Lai pasargātu citus no inficēšanās, var lietot sejas masku. Agrāk bija rekomendācijas par konkrētu dienu skaitu, tagad tādu oficiāli apstiprinātu rekomendāciju vairs nav. Ja simptomu nav, bet kovidtests ir pozitīvs, būtu ieteicams palikt mājās vismaz trīs dienas vai, ja ir tāda iespēja, pēc tam vēl dažas dienas.
- Par vakcīnām – daudzi cilvēki saņēma pirmās trīs vakcīnas. Vai tās joprojām nodrošina kaut nelielu aizsardzību pret inficēšanos ar kovidu?
Jebkurš aizsargefekts ar laiku pakāpeniski samazinās. Saslimt, protams, var arī tie, kas saņēmuši trīs vakcīnas, īpaši, ja pēdējā balstvakcināja bijusi sen. Svarīgākais ir tas, ka imunitāte pēc vakcinācijas jebkurā gadījumā ir daudz labāka nekā pēc dabiskas inficēšanās, jo antivielu daudzums ir lielāks. Vakcinētie retāk slimo smagi. To pierāda arī dati. Pagājušajā rudenī rekomendējām veikt balstvakcināciju gan pret kovidu, gan gripu, īpaši riska grupām vecumā 65+.
Izpētot datus par tiem, kuri saņēma un kuri nesaņēma šo sezonālo balstvakcīnu, secināts – tie, kas vakcīnu saņēmuši, pēc medicīniskas palīdzības vērsušies trīs reizes retāk. Zināms efekts bija saglabājies arī tiem, kuri balstvakcīnu saņēmuši, tomēr tas nebija tik izteiks kā sezonālo balstvakcīnu saņēmušajiem. Pārbaudījām arī datus par stacionāros nokļuvušajiem senioriem – tie, kuri bija saņēmuši sezonālo balstvakcīnu, slimnīcās nokļuvuši sešas reizes retāk nekā tie, kuri vispār nebija vakcinēti. Un senioriem ar balstvakcīnu mirstība bija piecas reizes zemāka nekā nemaz nevakcinētajiem.
Tātad vakcīnas, lai gan nebija devušas tik lielu aizsardzību pret vieglām slimības formām, toties diezgan labu aizsargāja no smagajām formām, un to noteikti vajadzētu ņemt vērā.
- Vai šoruden pieejamās vakcīnas ir pielāgotas aktuālajiem vīrusa apakštipiem?
Jā, jau ir saņemta pielāgota vakcīna, kas atbilst līdz šim cirkulējošajam variantam. Pierādīts, ka tai ir pietiekami laba aizsardzība arī pret jauno apakšvariantu Eris, kas izplatās pašlaik. Vakcinēties vēlams visiem, bet tā stingri ieteicama veselības riska grupām – senioriem 65+, personām ar hroniskām slimībām un grūtniecēm. Vēl vakcinēties noteikti vajadzētu medicīnas darbiniekiem. Vakcīna ir pieejama arī visiem citiem, tā ir valsts apmaksāta jebkuram, kurš to grib saņemt, bet tas ir katra paša lēmums – vakcinēties vai ne, līdzīgi kā ar gripu.
- Kur notiek vakcinācija?
Jāvēršas pie sava ģimenes ārsta vai jāskata iespējas vietnē manavakcina.lv. Piebildīšu, ka šogad arī pieejami jau trīs gripas vakcīnu veidi: jau zināmā vakcīna pret četriem gripas vīrusa tipiem (diviem A un diviem B), jaunums – tieši senioriem paredzēts stiprāks šīs vakcīnas veids, ko apmaksā valsts, un intranazālā vakcīna bērniem ar hroniskām slimībām 2–7 gadu vecumā, arī valsts apmaksāta. Ģimenes ārsti tās piedāvās saviem pacientiem.
- Simptomi saslimušajiem ir ļoti dažādi – dažiem tikai iesnas un apsāpējies kakls, bet citiem ir arī augsta temperatūra, lauž kaulus. Tie ir dažādi vīrusa apakštipi?
Tas var būt arī viens un tas pats apakštips, jo mēs visi esam dažādi, mūsu organismi nav identiski, atšķiras vecumi, iepriekšējo slimību vēsture, mūsu pieredze attiecībā tieši uz šo vīrusu – cik reizes un cik sen esam ar to slimojuši, esam vai neesam vakcinēti – no tā visa atkarīgs, kāda kuram ir saslimšanas aina – no gadījumiem, kad nejūt neko, līdz ļoti smagais slimības gaitai, kam pievienojas komplikācijas, piemēram, saasinās sirds un asinsvadu slimības, un cilvēks nokļūst slimnīcā. Tā ir ne tikai ar kovidu, bet arī citām saslimšanām – klīniskais smagums atkarīgs no ļoti dažādiem faktoriem.
- Šoruden kovida gaitai nav nekādu tādu īpašu iezīmju? Kā agrāk, kad pazuda oža, garša un tamlīdzīgi?
Starp citu, ožas un garšas zudums dažiem pacientiem ir arī tagad, bet kopumā jaunajiem paveidiem nav tādu īpašu pazīmju. Lai gan apakšpaveidu ir daudz, kovida izpausmes šoruden ir kā jebkurai respiratorai slimībai – paaugstinās temperatūra, ir galvassāpes, iesnas, klepus, un tas viss var notikt atšķirīgā intensitātē. Tās pašas kakla sāpes var būt vieglas un arī ļoti stipras. Tāpēc šobrīd kovidu bez laboratoriska testa ļoti grūti atšķirt no citām slimībām.
- Runā, ka basketbola fani no Indonēzijas galvaspilsētas Džakartas atveduši kādu īpašu kovida variantu, kas izpaudies smagāk.
Grūti atbildēt, ja nav bijis laboratoriska apstiprinājuma, ar ko tieši viņi slimojuši. Tas varēja būt kovids, bet varēja būt arī kaut kas cits.
- Kur palikuši tie iepriekšējie, vecie vīrusa celmi? Pilnībā izzuduši vai cirkulē minimāli?
Vīruss, baktērija vai izraisītājs var izplatīties tik tālu un tik ilgi, kamēr cilvēki pret to ir uzņēmīgi, un uzņēmīgi esam, ja mums nav antivielu un nav bijis iepriekšējas sastapšanās ar šo izraisītāju. Kad lielākajai iedzīvotāju daļai pret konkrētu izraisītāju veidojas specifiska imunitāte, tam ir divi ceļi – vai nu mainīties, pielāgoties šai imunitātei un izveidot tādas mutācijas, kas iepriekšējo imunitāti var apiet, vai arī izzust, kļūstot par tik retu slimību, kas parādās tikai tad, kad izaug paaudze, kurai nav pret to imunitātes. Tas raksturīgi vairākām akūti respiratorām slimībām.
- Var teikt, ka Latvijā nu jau katrs vismaz vienreiz vai divreiz ir izslimojis kovidu?
Tā gluži nevar teikt. Kopumā lielākā pasaules iedzīvotāju daļa (90–95 procenti) tā vai citādi ir sastapušies nevis ar izraisītāju, bet antigēnu – kā vakcinācijas faktu vai pārslimojot. Un daudziem ir arī izveidojusies hibrīda imunitāte, kas veidojas gan pēc vakcinācijas, gan pārslimošanas, un tā ir stiprākā imunitāte. Latvijā datubāzē redzam, ka tagad apmēram katrs otrais ir cilvēks, kas jau iepriekš bijis saslimis ar kovidu. Aptuveni 2–3 procentiem saslimušo tā ir jau trešā, ceturtā vai pat piektā saslimšanas epizode. Lai kāda cilvēkam būtu imunitāte (pēc vakcinācijas, izslimošanas vai hibrīdā tipa), tā ar laiku mazinās, un visai augsta varbūtība saslimt atkal ir jau pēc gada. Riska grupām šis periods varētu būt īsāks – jau pēc 6 mēnešiem.
- Kāds ir jūsu viedoklis – vai kovids savu ekskluzivitāti pasaulē ir zaudējis?
Pakāpeniski zaudē, tomēr, gada griezumā salīdzinot ar visiem citiem patogēniem, redzam, ka kopumā kovids joprojām dominē. Katru gadu ir dažas nedēļas, kad uzliesmo gripa, pagājušajā gadā dažas nedēļas dominējošais bija respiratori sincitiālais vīruss, bet kopumā diezgan vienmērīgi un stabili ir izplatīts koronavīruss, un tas joprojām ir pirmajā vietā pēc izraisītajiem saslimšanas gadījumiem, pēc hospitalizācijām un diemžēl arī nāves gadījumiem. Pakāpeniski tā stāvoklis izlīdzinās pārējo slimību vidū, tomēr kovids joprojām ir dominants – tas joprojām sēž tronī, un izskatās, ka zināmā mērā kovids paliks pastāvīgs patogēns cilvēku sabiedrībā arī turpmāk. Mēs regulāri ar to slimosim, tāpēc jādomā, kā ar to sadzīvot, un labākā sadzīvošana ir piesardzības pasākumi un vakcinācija.
- Pa šo laiku mēs katrs par sevi jau varētu būt sapratuši – kāda bijusi mana personīgā sastapšanās ar kovidu, kā reaģēja organisms –, tātad vairs nekādiem lieliem pārsteigumiem nevajadzētu būt?
Šķiet, ka jā. Un tomēr diemžēl joprojām ir stacionēšanas gadījumi, kad slimnīcā nonāk pacienti ar pamatdiagnozi kovids, – tādi gadījumi bija vasarā un ir arī tagad. Te atkal jārunā par riska grupām – ja cilvēks vienu reizi smagi pārslimojis kovidu, tas neizslēdz, ka viņš pēc, teiksim, diviem gadiem, atkal nesaslimst smagi.
Kopumā šoruden uztraukuma nav pamata, tomēr jābūt prātīgiem. Ja ir risks saslimt smagi, īpaši sevi jāsargā – gan lietojot masku vietās, kur ir liela iespēja inficēties, gan vakcinējoties. Saslimsim vai ne – te tiešām daudz kas atkarīgs no katra paša. Cilvēki šobrīd bieži vien aizmirst pat rokas nomazgāt, bet respiratorie vīrusi tieši tā nonāk organismā – caur muti, deguni, acu gļotādu. Arī tie paši divi metri distances ir laba lieta, ja tuvumā kāds ir slims un klepo, nelieto masku, bet arī par to tagad katram jārūpējas pašam. Drīz atkal sāksim kārtējo monitoringu, mums par katru nedēļu būs dati – par saslimstību, par situāciju kopumā –, un atkarībā arī no aktuālās informācijas varēsim pieņemt labākos lēmumus.
