– Kādi ir biežākie apdegumu iemesli? Principā mēs taču neviens negribam speciāli apdedzināties. Izņēmums vienīgi, kad ejam saulītē…
– … un arī tad visi domā: es jau nu gan neapdegšu! Desmit gadus sauļojos, nekas nav bijis, un pēkšņi, jā, trāpās apdegums. Vai nu aizsapņojas, vai aizmieg, kas bieži gadās.
Es vispār uzskatu, ka astoņdesmit pieci procenti apdegumu vienkārši ir muļķība. Ir arī gadījumi, kad cits ir vainīgs pie tā, ka cilvēks apdeg. Nu traģiski! Tu vari dzīvot pravietisku dzīvi, pareizi ēst un dzert, sportot, bet, piemēram, asociāls kaimiņš uzspridzina gāzes balonu ar visu plīti un pusi mājas, un tu ciet, pilnīgi nevainīgs būdams.
Vai arī – vasarā šašliku sezonā… Viens lej grilā šķidrumu, tas trāpās caur liesmu, spontāni izveidojas liesmumetējs, un sievietei, kura vienkārši stāv blakus, nodeg drēbes. Liesmā vispār nedrīkst nekādu degmaisījumu liet!
Mums pašiem, strādājot Apdegumu centrā, ir jau izstrādājies reflekss: Līgo vakarā, kad kāds dedzina ugunskuru vai grilu, es turos tālāk no liesmas. Jo tiešām redzēti tik bēdīgi piemēri. Mums, dakteriem, sakrājušies visvisādi stāsti, sākot ar komiskiem un beidzot ar krimināliem…
Puisis brauca ar mašīnu, sasāpējās vēders, tualetes papīra nebija, bet – bija lielas, zaļas lapas. Latvānis! Attiecīgi uz dibena un rokas pamatīgi apdegumi.
– Tas ir reāli?
– Reāli. Cilvēki, uz akmeņiem auguši, diemžēl nepazīst augus.
– Kā rīkoties, ja sanāk apdedzināties ar latvāni?
– Apdedzinoties ar latvāni, pats galvenais ir liet uz brūces ūdeni, lai no ādas noskalotu latvāņa sulu. Skalošana jāturpina 15–20 minūtes. Pēc tam uz ādas var uzlikt cinka ziedi un pārsiet brūci ar marles pārsēju. Cinka ziede labi sausina ādu, kas pie latvāņa apdeguma ir būtiski. To var lietot arī nākamās dienas.
– Kā ir ar sadzīviskiem apdegumiem mājās?
Ģimenēs diemžēl notiek vardarbība, un tad zupas līst sejā un karsti zupu katli tiek maukti galvā. Atceros, bija gadījums, kad vīrs sievu aplēja ar benzīnu un aizdedzināja.
Veci cilvēki apdedzinās uz gāzes liesmas. It īpaši ziemā. Tantuks, satuntulējies lakatos un jakā ar platām piedurknēm, darbojas gar gāzes plīti un nemana, ka apģērbs sāk degt.
Ir gadījums, kad notika otrādi: sievai bija piegriezies, ka vīrs nemitīgi lieto alkoholu un skandalē. Tā reiz viņš atkal pārnācis mājās pamatīgā štīmē, pacēlis roku pret sievu un tad apmierināts aizmidzis. Viņa viņu aplēja ar benzīnu un arī aizdedzināja. Beidzās traģiski gan vienam, gan otram – vīrietis zaudēja dzīvību, sievietei krimināllieta.
– No kā pēc saviem novērojumiem jūs ieteiktu vairāk uzmanīties ārā?
Nodaļā ārstējās paciente, kurai kapos aizdegās drēbes: gara sintētiska kleita, pagriezās, tuvumā dega svece… Smagi apdegumi, ārstējās stacionārā. Kūlas dedzinātāji… Arī visbiežāk cieš vecie cilvēki. Piededzina, vējš pēkšņi iegriežas citādi, sāk degt uz viņa pusi, un cilvēks vienkārši nepaspēj aizmukt no uguns. Otra kategorija ir ļaudis alkohola reibumā.
Apdegumi ir cieši saistīti ar sezonalitāti. Tikko iestājas siltais laiks, šašliku cepēji sāk nākt pie mums uz Apdegumu centru.
– Kā vēl tradicionāli apdedzinās?
– Karstie ūdeņi virtuvē, trumuļi… Kādreiz, ciemos esot, skatos, ka cilvēks krūzīti ar karstu dzērienu noliek pie pašas galda malas. Nu nedari tā! It īpaši, ja mājās ir mazi bērni. Un arī paši var aizķerties, krūze apgāžas, šķidrums uzlīst virsū… Šāds apdegums varbūt nav dziļš, bet – ļoti sāpīgs. Āda ir nost, un, ja neārstē, tad ir iekaisums un problēmas var būt daudz lielākas.
Mums bija kāda paciente, kura kafejnīcā ēda pusdienas, garām gāja oficiante, paslīdēja, un šai sievietei uz galvas uzlija karsta soļanka.
Rezultātā cietušajai, kura pati nekādu darbību neveica – ne strauji cēlās, neko –, bija 2B pakāpes apdegums, un tas viss beidzās ar rētaudiem. Jauna sieviete, ofisa darbiniece.
Jebkura dzīves situācija mums piegādā pacientus. Pat spirta komprese var radīt apdegumu! Jā, tas nav dziļš, bet sāp. Tāpēc tautā saka: «Labāk uzliec šņabja kompresīti un vēl mazliet atšķaidi…» Bet daži gudrinieki pamanās apliekamajiem izmantot 96-grādīgo spirtu!
– Ar kādiem ķīmiskajiem apdegumiem pie jums visbiežāk vēršas?
Sadzīves ķīmija, tie paši kanalizācijas tīrāmie šķidrumi Kurmis un Tiret, kas satur dažādas aktīvās vielās, lai taukus šķīdinātu, tiem pat skābe pievienota. Bieži trāpa uz rokām, uz kājām, un dabū apdegumus līdz pat 2B pakāpei, tādu jau vajadzētu ārstēt slimnīcā. Jo ievainojums ir diezgan dziļš, dažkārt pat jāoperē, jāizņem mirušie audi.
Bet cilvēks sākumā nenovērtē situāciju. Ja viņš uzreiz kaut vai ar lielu daudzumu ūdens būtu ķīmiju no ādas noskalojis, ar’ jau būtu bijis labāk.
– Ķīmiskās vielas jānoskalo ar ūdeni?
– Ar lielu ūdens daudzumu. Bet – arī te ir nianses, kas jāzina… Ir pulverveida ķīmiskās vielas, piemēram, dzēstie kaļķi, kas reaģē ar ūdeni, un tieši tā var dabūt apdegumu. Tāpēc, ja trāpa uz rokas jebkāds pulveris, tad to maksimāli noslauki un tikai tad lej virsū ūdeni.
– Ko darīt, ja nav tekoša ūdens, ar ko apdegumu noskalot?
– Nav svarīgi – tekošs vai netekošs, galvenais – jābūt milzīgam ūdens daudzumam.
Pie termiskiem apdegumiem, kurus rada liesma, karsts ūdens, karsta eļļa, karsts priekšmets, pirmā palīdzība ir auksts ūdens, kas aptur termisko iedarbību uz audiem.
Ūdens nav panaceja – apdegums būs, bet ne tik dziļš kā tad, ja cietušo vietu neatdzesē. Savukārt pie ķīmiska apdeguma – vienalga kādu ūdeni, der pat silts, bet galvenais, lai ir daudz, lai var noskalot reaģentu. Ja ir tekošs un ļoti daudz ūdens – ideāli. Bet, ja nav tekoša, tad vienalga – kaut vai dīķī lec iekšā un skalo visu nost.
– Cik ilgi pēc termiska apdeguma aukstajā ūdenī cietusī vieta ir jātur? Jo ilgāk, jo labāk?
– Atkal jābūt uzmanīgiem. Pārcenšoties var dabūt hipotermiju, atdzesēt ķermeni līdz zemai temperatūrai. Mums bija kāds pacients, jauns vīrietis, kurš uzpildīja šķiltavas, gāzes baloniņš eksplodēja, un viņam aizdegās sintētiskais halāts. Vīrietis to norāva nost un iemetās aukstā dušā. Krāna ūdenim ir apmēram 15–17 grādi, tādā viņš nosēdēja četrdesmit minūtes. Uz slimnīcu viņu atveda ar hipotermiju un sešdesmit procentiem ķermeņa apdegumu. Bet, ja nebūtu bijis aukstā ūdens, nezinu, vai mēs viņu izglābtu, jo apdegums bija tiešām plašs. Taču virspusējs, dziļais bija tikai vietām, un mēs mēneša laikā vīrieti izārstējām.
Pantenola putas domātas, lai sniegtu pirmo palīdzību. Vēlāk tās lietot nav nozīmes!
– Auksts ūdens dara brīnumus!
– Jā, bet jāatceras, ka šai procedūrai nozīme ir tikai pirmās divdesmit minūtes pēc traumas. Ja šajā laikā cietušo vietu nepaspēj atdzesēt, tad vēlāk to darīt vairs nav jēgas. Ir arī atvēsinošie geli, kas satur mentolu un lidokaīnu, kas noņem sāpes. Aukstuma pakas lieto.
– Kas labāk – aukstuma paka vai ūdens?
– Es uzskatu, ka ūdens. Arī pieejamāks.
– Vai mūsdienās vēl notiek arī elektrotraumas?
Elektrotraumas arī notiek. Zālienu pļaujot ar elektrisko pļaujmašīnu, uzbrauc virsū elektrības vadam. Atkal tas pats – neuzmanība! Pērnvasar katamarāns brauca pa Hapaka grāvi Rīgā, ar četrpadsmit metru garā masta galu aizķēra augstsprieguma vadu un aizdegās. Trīs pusaudži un divi pieaugušie pēc tam ārstēja apdegumus un elektrotraumas intensīvās terapijas nodaļā.
Arī – laime nelaimē – pēc degvielas tvertnes uzliesmošanas visi privātās ballītes dalībnieki, arī bērni, no katamarāna ielēca ūdenī.
Vēsais ūdens dzesēja apdegumus, un principā tā bija pirmā vispareizākā palīdzība.
Gadās arī darba traumas tiem, kas strādā ar augstspriegumu. Pie mums ārstējās puisis, kurš ar izpletni ielēca augstsprieguma vados. Četrus vai piecus mēnešus pavadīja slimnīcā.
Tagad populāri ir selfiji, kas mani kaitina ar to, ka cilvēki vairs nedomā.
Dabū apdegumu, un – kāpēc? Latvijai pāri gāja vasaras tornādo, sarāva vadus, nolauza zarus, un viss beidzās. Bet ko dara cilvēks? Viņš izskrien ar plikām kājām ārā no mājas, lai ātri nofotografētos vai uzfilmētu sevi uz šīs postažas fona, un uzkāpj pirms minūtes norautam plikam elektrības vadam!
– Ko darīt, ja cilvēkam iesit ar elektrību?
– Ja trāpa augstspriegums, tad neko, zvans neatliekamajai palīdzībai. Pat, ja trāpa ar 220 voltu stipru strāvu un ir bijusi bezsamaņa, mēs parasti aicinām cilvēku vērsties stacionārā, lai pārbauda sirdi – lai veic kardiogrammu, jo var būt sirds ritma traucējumi.