Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1. Kā darbojas mūsu dzirde?
Lai cilvēks dzirdētu labi, vispirms jābūt brīvai auss ejai, kur skaņai nonākt, – tā izplatās viļņu veidā. Jābūt veselai un kustīgai bungplēvītei, lai tā spētu no skaņas viļņa iesvārstīties. Otrpus bungplēvītei jābūt trim dzirdes kauliņiem – āmuriņam, laktiņai un kāpslītim, kas savā starpā funkcionējoši savienoti, un pēdējam jānonāk pie ieejas iekšējā ausī.
Tur atrodas Kortija orgāns, kas izklāts ar īpašiem receptoriem – matainām šūnām – un pēc kura līdzības uzkonstruēta mikrofona galviņa. Proti, iekšējā ausī mehāniskās skaņas svārstības pārvēršas elektriskā impulsā, kurš pa dzirdes nervu tālāk tiek aizvadīts uz smadzenēm. Tātad arī Kortija orgānam jābūt veselam, un galvas smadzenēm jābūt spējīgām apstrādāt saņemto informāciju. Jebkurā no šiem līmeņiem var būt bojājumi.
2. Daudzi piedzīvojuši, ka ausī izveidojas sēra korķi vai arī tās aizkrīt lidojot…
Par šādu sliktu dzirdēšanu saka, ka tie ir konduktīvi skaņas traucējumi. Tātad notiek slikta skaņas pārvade līdz mikrofona galviņai, līdz iekšējai ausij. Iemesli var būt arī bungplēvītes liels defekts vai sarētošanās, šķidrums otrpus bungplēvītei, dzirdes kauliņu ķēdes pārrāvums, piemēram, pēc traumas vai slimības dēļ. Vēl ir tāda slimība otoskleroze, kad nezināmu iemeslu dēļ pārkaulojas pēdējā dzirdes kauliņa kāpslīša locītava pie ieejas iekšējā ausī – tas vienkārši kļūst nekustīgs.
Tie visi ir konduktīvi dzirdes traucējumi. Bet – līdzīgi kā sēra korķi no auss var izņemt, arī pārējos defektus, kuri pasliktina skaņas pārvadi, var mēģināt ārstēt, kādas detaļas uzlabojot, kaut ko savienojot, samontējot. Tātad – ķirurģiski. Vai arī, ja tas ir vidusauss iekaisums un otrpus bungplēvītei izveidojušās strutas, tad ar zālēm.
Dzirdei patīk
- Klusums. Dzirde ir maņa, ko nevar izslēgt, – tā darbojas dienu un nakti. Tāpēc tai vajag atpūtu.
- Miegs vismaz 6–8 stundas, guļot uz ne pārāk augsta spilvena.
- Fiziskās aktivitātes, kas tonizē asinsvadus (sevišķi svarīgi tiem, kam zems asinsspiediens, jo viņiem dzirdes problēmas var izpausties ātrāk).
- Perifēro asinsriti uzlabojoši preparāti, kas vienlaikus veicina arī asins mikrocirkulāciju iekšējā ausī.
- B grupas vitamīni, kas uzlabo nervu darbību.
- Antioksidanti: A, C, E vitamīni.
3. Kad dzirdes traucējumus vairs nav iespējams novērst?
Ja ir bojāta mikorofona galviņa – jutīgās matšūniņas un tālāk pats dzirdes nervs –, tie jau ir sensori neirāli dzirdes traucējumi, kurus diemžēl lielākoties nevar likvidēt. Bet – šādu dzirdes zudumu iespējams kompensēt. Līdzīgi kā cilvēks nēsā brilles, ja slikti redz, var lietot dzirdes aparātu. Arī konduktīvos dzirdes traucējumus līdz zināmai robežai kompensē ar dzirdes aparātu.
4. Zināms, ka akūts vidusauss iekaisums ir sākums daudzām dzirdes problēmām…
Vidusauss iekaisums nozīmē, ka otrpus bungādiņai uzkrājas šķidrums, un skaidrs, ka tad normāli dzirdēt nevar. Starp citu, pēc tā arī iespējams noteikt, vai pulsējošās sāpes ausī tik tiešām ir vidusauss iekaisums – tad vienmēr ir arī lielāki vai mazāki dzirdes traucējumi. Ja auss vienkārši sāp, bet dzirde saglabājas normāla, tad tas ir jebkas cits – augonis, sēnīšu infekcijas, žokļa locītavas vai trīszaru nerva iekaisums –, tikai ne vidusauss iekaisums. Nu, lūk!
Bet strutaina vidusauss iekaisuma dēļ toksīni, kas atrodas bungdobumā esošajās strutās, var toksiski un neatgriezeniski bojāt arī iekšējo ausi. Piemēram, ja gripa komplicējas ar vidusauss iekaisumu. Cilvēks visu laiku dzirdēja kā caur sienu un pēkšņi vairs nedzird neko! Tad gan jāreaģē, cik vien ātri iespējams, – jāskrien pie ārsta, un tad ir vēl cerības, ka pirmajās stundās vai pirmajās dienās pēc pēkšņā dzirdes zuduma izdosies ar zālēm apturēt dzirdes nerva bojājumu un dzirde atjaunosies.
ŽIGLI pie ausu daktera, ja auss sāpēm pievienojas:
- reibonis, slikta dūša, vemšana;
- paaugstinās temperatūra virs 38 grādiem;
- parādās nepatika pret gaismu, pret skaņām;
- spalgs troksnis ausīs;
- sejas stīvums sāpošās auss pusē.
Tie visi ir draudošie signāli, kas var liecināt par dažādu veidu sarežģījumiem.
5. Kāpēc vecumā cilvēks sāk sliktāk dzirdēt, pārklausīties?
Uz vecumu vārdus ar līdzskaņiem s, č, š, z izdodas saklausīt sliktāk, jo tiem ir visaugstākā skaņas frekvence. Vecumā vispār raksturīgi, ka cilvēks vispirms nesadzird spalgas, augstas frekvences skaņas. Piemēram, sieviešu un bērnu balsis, kam ir 220 hercu un vairāk. Tāpēc būtu labi, ja radio vai TV raidījumus, kurus klausās seniori, vadītu vīrieši, jo viņu balsis sadzird labāk, tās ir zemākas frekvences, aptuveni 120–130 herci.
Vecuma vājdzirdība var iestāties piecdesmit gados un var neiestāties astoņdesmit.
Tas atkarīgs no tā, kādas slimības esam pārcietuši, cik skaļā vidē esam dzīvojuši, bet kopumā daba mums devusi iespēju labi dzirdēt līdz četrdesmit piecdesmit gadiem, un pēc tam dzirdei piemīt tendence pasliktināties. Vienkārši iekšējās auss matšūniņas ar laiku skaņas mehāniskās iedarbības ietekmē nolietojas, nodauzās, tās kļūst īsākas un nejutīgākas. Tāpat dzirde mūža otrajā pusē mēdz ātrāk pasliktināties aterosklerozes un cukura diabēta slimniekiem, kad nereti rodas asinsvadu iekaisums, kas traucē iekšējās auss apasiņošanu. Arī mugurkaula problēmas, it sevišķi kakla daļā, ierobežo asins piegādi iekšējai ausij.
Cik ātri jāreaģē, ja cilvēks jūt – viņa dzirde pasliktinās?
Vajadzētu pietiekami ātri – ne dienas, bet dažu gadu laikā – izlemt, vai viņš vēlas vai nevēlas savu dzirdes zudumu kompensēt. Ja viņš nodzīvos klusumā daudzus gadus, pēc tam dzirdes kompensācija vairs neizdosies. Ir pierādīts: ja cilvēks dzird sliktāk, pamazām dzirdes nervs regresē, atrofējas. Nervu šūnas un attiecīgā smadzeņu zona netiek pietiekami stimulētas, un ķermenis to sāk uzskatīt par nefunkcionējošu daļu, tāpēc prioritātes tiek pārvietotas uz citurieni.
