Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
2
-
0
-
Satiekoties ar Kasparu Vendeli, vienu no biohakinga aizsācējiem Latvijā, pirmajā mirklī šķiet, ka viņam baltajās iPhone austiņās skan mūzika. Tomēr ne, viņš klausās podkāstus. «Pēdējos gadus, klausoties podkāstus, šķiet, būšu ieguvis vismaz divas augstākās izglītības,» nosaka Kaspars. Podkāsti ierindojami kaut kur starp radioraidījumiem un audioblogiem – cilvēki tajos apspriež konkrētas tēmas, runājot gan par savu pieredzi, gan jaunākajiem pētījumiem un atklājumiem.
«Kāds lasa Delfus, cits – Facebook, vēl kāds informāciju iegūst žurnālos vai grāmatās. Es sāku klausīties podkāstus. Tā ir vesela pasaule, kurā smelties jaunu informāciju. Piemēram, ja tevi interesē makšķerēšana, bet tikai ziemā, visticamāk, šī šaurā niša interesē vēl kādu un par to kaut kur atrodams arī podkāsts.» Kāpēc mēs tagad runājam par podkāstiem? Varētu teikt, ka termins biohakings, par ko būs atlikušais materiāls, Latvijā ienācis tieši ar podkāstiem – klausoties tos, Kaspars pamanīja, ka cilvēki piemin vārdu biohakings. Sākot pētīt dziļāk, viņš aizrāvās.
Biohakings ir vārds, kas pats par sevi īsti neko nenozīmē. Tas ir termins vai virziens, kas ietver sevī milzum daudz metožu, kuras vērstas uz sevis uzlabošanu un efektīvāku ķermeņa darbību.
Tā ir sevis uzlabošana sistēmiski, izmantojot zinātni, tehnoloģiju un dabu. Biohakingā izmanto datora terminoloģiju – to hack angļu valodā nozīmē uzlauzt. Tā arī biohakings nedaudz uzlauž mūsu sistēmu, lai darītu mūs labākus.
Joga, vegānisms, meditācijas – no biohakinga skatupunkta šie ir tikai rīki. Katra par sevi šīs aktivitātes palīdzēs vienai lietai vai nelielam kompleksam. Biohakings vairāk koncentrējas uz to, kā uzlabot sevi kā sistēmu kopumā, sistemātiski attīstot sevi vairākos virzienos. Biohakingā ietilpst temati par miegu, uzturu, nervu sistēmu, elpošanu, rūdīšanos, produktivitāti. Biohakings būtībā nav kaut kas viens, ko darām paralēli savām ikdienas gaitām, bet gan ikdiena.
Gavēšana uzlabo prāta asumu
Man bija jāuzstājas konferencē, un sanāca, ka dienu pirms konferences un arī pasākuma dienā neko neēdu. Pasākums ilga līdz pat pusnaktij, un, kamēr tiku mājās, jau bija pustrīs naktī. Pēc divām ar pusi stundām vajadzēja celties, lai brauktu uz nākamo pasākumu, kur jākāpj uz skatuves un jābūt formā. Bažījos, ka nebūšu izgulējies, un, aizejot gulēt, bija pagājušas jau vairāk nekā 30 stundas bez pārtikas.
Interesanti, ka brīdī, kad pēc pāris gulētām stundām zvanīja modinātājs, es jutos izgulējies.
Izrādās, vairāk miega man nemaz nevajadzēja, jo ķermenis visas šīs dienas nebija tērējis enerģiju pārtikas pārstrādei. Tagad tā ir mana biohakinga metode: ja nepieciešams būt perfektā fokusā, bet zinu, ka nesanāks pietiekami izgulēties, – gavēju, jo zinu, ka tas palīdzēs manam prātam palikt asam.
Protams, miegs vienmēr būs prioritāte, bet tagad zinu, kā atsevišķās situācijās, kad miegs izpaliek, apiet savu sistēmu. Zinu, ka ir cilvēki, kam šī metode neder, bet pēc pieredzes varu teikt, ka lielākajai daļai populācijas efekts būtu tāds pats kā man.
Biohakeris ir apzīmējums cilvēkam, kurš apzināti kaut ko dara, lai sevi pilnveidotu. Piemēram, ja izmanto dziļu elpošanu, lai stresa situācijās nomierinātos, arī tas ir biohakings. Tu esi atklājis, ka dziļa elpošana palīdz saglabāt mieru, un apzināti to lieto, lai situāciju padarītu ciešamu.
Biohakings sākas brīdī, kad šīs darbības apzinies kā rīkus, nevis intuitīvas reakcijas, un zini, kurās situācijās tos izmantot.
Pat tas, ka pie sienas pieliec darba grafikus vai telefona numurus, ir sava veida biohaks, jo katru reizi, kad vajag šo informāciju, tā nav jāmeklē e-pastos, bet ir turpat acu priekšā.
Cilvēks (un daba) vai nu apstājas un neattīstās, tātad mirst, vai nu kustas un attīstās – tātad dzīvo. Biohakings ietver sevī ideju par progresu – nemitīgu sevis uzlabošanu. Problēma sākas tad, kad pārāk dziļi pievēršam uzmanību tikai kaut kam vienam. Protams, forši izkopt vienu lietu līdz pilnībai, bet nevajag aizmirst citu. Tu vari būt izcils pirtnieks, bet tāpēc nevajag aizmirst par kustību un ēšanu.
Ja pēdējos dzīves gadus gribas nevis gultā mocīties, bet gan dzīvot, ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar īsāko ceļu meklēšanu.
Miegs ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem labai veselībai, bet tieši to mēs ikdienā mēdzam upurēt visbiežāk. Otrs ir ēšana, ar kuru grēkojam vēl biežāk. Piemēram, pašam nav laika gatavot, tāpēc ātri norij veikala trīsstūrmaizi. Izvēlēties īsākos ceļus, lai ieekonomētu laiku, nav slikti, bet tas ir jādara tā, lai sev darītu labu, nevis apdalītu. Vietu, kur cilvēki mēdz izvēlēties īsāko ceļu, apdalot sevi, mūsdienās sanāk jau pārāk daudz, tāpēc apkārt ir tik daudz slimu un vārgu cilvēku.
Darbības, kurās sev nodarām pāri, mēs veicam ne jau tāpēc, lai sev kaitētu, bet gan tāpēc, ka esam tā radīti.
Cilvēks ir radīts apstākļiem, kad visa ir maz. Problēma ir tajā, ka mūsdienās visa ir daudz. Par piemēru var minēt ogļhidrātus. Sendienās šai vitāli nepieciešamajai uztura grupai bija limitēta piekļuve, tāpēc organisms lika to meklēt un atrašanas gadījumā ēst, cik uziet, lai veidotos tauku rezerves atlikušajam gadam. Pārsvarā tas notika vasarā un rudenī, kad apkārt bija augļi, ogas un zaļumi.
Mūsdienās ogļhidrāti ir sastopami ik kumosā – tos vairs nav nepieciešams uzkrāt. Tomēr mēs to turpinām darīt, jo ogļhidrāti izraisa atkarību, paceļot insulīna līmeni. Brīdī, kad insulīns krītas, rodas apetīte. Pastiepjam roku un uzēdam vēl.
Samazinot ogļhidrātu daudzumu ēdienkartē, arī atkarība un apetīte iet mazumā.
Siekalas nesaskrien mutē, ejot gar baltmaizi vai saldumiem. Saprotot šo mehānismu un to pieņemot, kļūst vieglāk sevi kontrolēt un ēst mazāk.
20% ieguldījumam vajadzētu sniegt 80% rezultātu
Cilvēki nereti vairākas lietas uztver kā vienlīdz svarīgas, tāpēc nedara to, kas ir tiešām svarīgs, bet to, kas ir degošs vai apsolīts. Iemācoties atteikt un darot to, kas pašam tiešām šķiet interesants, noderīgs un labumu nesošs, investēsi sevī un savā attīstībā. Darot to, ko īsti nevēlies, bet esi apsolījis izdarīt, tu dari to uz tiešām lietderīgu lietu rēķina.
Biohakings izceļ pamatlietas, kuras vērts sakārtot vispirms, tikai pēc tam ķeroties klāt pārējām:
- Miegs
Kad ārā ir gaišs, ķermenis izstrādā vairākus hormonus, viens no tiem ir kortizols, kas sniedz mums enerģiju. Kad kļūst tumšs, acis vairs tik daudz nesaņem zilo gaismu un ķermenis sāk izstrādāt hormonu melatonīnu, kas cilvēkus padara miegainus un gurdenus. Teorētiski šis arī būtu tas brīdis, kad jāsāk domāt par gulētiešanu.
Tas nozīmē, ka vasarā varam tikt galā ar mazliet mazāku miega daudzumu, bet ziemā nepieciešams vairāk.
Realitāte gan ir tāda, ka katram no mums ir cits dzīves temps un vajadzības, tāpēc arī laiks, kad iet gulēt, katram būs cits. Ir daudz rīku miega uzlabošanai, tomēr viens no efektīvākajiem – iet gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā. Starp citu, arī telefons ir zilās gaismas izstarotājs, tāpēc pirms miega skrollēt telefonu ir slikts ieradums – tas samazina miega kvalitāti.
- Aukstas ūdens dušas.
Katru dienu ejot aukstā dušā vai peldoties aukstā ūdenī, tiek stimulēta nervu sistēma, kas ikdienā ļauj būt emocionāli mierīgākam un nosvērtākam. Ejot aukstā ūdenī, galvenais ir neaizturēt elpu, bet gan elpot dziļi un mierīgi – tas nomierinās ķermeni un nervus, parādot ķermenim, ka šis aukstums patiesībā ir labs, tas nenogalina. Ejot dziļāk tieši šajā atzarā, var pieminēt meditāciju, jo arī tā māca dziļu elpošanu un palīdz rast mieru saspringtā ikdienā.
- Ēšana.
Ja, apēdot produktu, vēders nedaudz uzpūšas, skaidrs – šis produkts nav īsti piemērots. Arī tad, ja, apēdot produktu, palielinās pulss, tas nozīmē, ka ķermenī šis produkts izraisa stresu un no tā labāk izvairīties. Diemžēl šos signālus lielākoties izvēlamies ignorēt, jo tā ir vieglāk.
- Fiziskas aktivitātes.
Ar mīšanos uz darbu nepietiks – ir nepieciešama regulāra slodze, kas uzlabo gan sirdi, gan muskuļus, gan palielina kaulu blīvumu, kas īpaši samazinās, tuvojoties vecumam. Šeit kā vienu no instrumentiem var minēt arī jogu, kas palīdz ne vien fiziski, bet arī mentāli.
- Atrašanās dabā.
Daba nomierina un uzlādē. Zemei ir enerģiskais lādiņš – to var izmērīt, tāpēc vērts šad tad pastaigāt basām kājām. Zinātniski tas ir pētīts mazāk, un nevar precīzi izmērīt, kādi ieguvumi cilvēka veselībai no tā ir ilgtermiņā. Tomēr to, ka, pastaigājot plikām kājām pa zemi, kļūst labāk, var apstiprināt daudzi no mums.
- Sociālās saites.
Cilvēkiem ir vitāli nepieciešams komunicēt un draudzēties vismaz ar nelielu skaitu cilvēku. Mans mērķis ir nodzīvot līdz 120 gadiem. Nevis izvilkt, bet tiešām dzīvot. Lai cilvēks izdzīvotu tik ilgi, vienas no galvenajām ir attiecības ar citiem cilvēkiem.
Tu vari attīstīt savu ķermeni un smadzenes līdz bezgalībai, bet, ja cilvēks ir vientuļš, tam nav nekādas jēgas.
Ne velti viens no mirstošākajiem posmiem cilvēkiem ir tieši pensionēšanās vecums, kad pēkšņi pārtrūkst daudzas (vai pat visas) sociālās saites, pārņem sajūta, ka tu vairs neesi vajadzīgs un zūd mērķi. Tāpēc arī biohakings tiek veidots kā komūna, lai savā starpā dalītos ar metodēm, ko paši esam izmēģinājusi, cits citu motivējot pētīt sevi tālāk.
Kā kļūt par biohakeri?
Artūrs Bernovskis, Biohacking.lv līdzdibinātājs
Marks Tvens ir teicis, ka cilvēkam ir divas nozīmīgākās dienas dzīvē. Viena ir tā, kad viņš piedzima. Otra – kad viņš saprata, kāpēc. Varu teikt, ka esmu piedzīvojis abas.
- Lai kļūtu par biohakeri, pirmām kārtām ir jāaizdomājas par to, kādā stāvoklī esi un kādā vēlētos būt. Ir jāapzinās savas problēmas, jo tikai tad būs iespējams sākt meklēt ceļus, lai tās risinātu.
- Otrais solis – sākt darboties, meklējot sirdij tuvākos veidus un instrumentus, kas palīdzēs kļūt tādam, kāds vēlies būt. Lūk, biohakings jeb bioloģiskās sistēmas uzlaušana sevī ietver simtiem – gan fizisku, gan emocionālu – veidu, kā to paveikt.
- Mērķis – justies pozitīvi uzlādētam, enerģiskam un veselam, atrodot tos instrumentus, kas katram der vislabāk. Vienam tā var būt gavēšana, citam – izvairīšanās no konkrētiem pārtikas produktiem, vēl kādam – skriešana vai joga. Tas viss pieder pie biohakinga instrumentiem.
Svarīgs nosacījums biohakingā ir līdzsvars starp visām dzīves jomām. Lielākais atklājums man pašam bija apzināties miega lielo nozīmi. Miega problēmas rada sarežģījumus visās jomās – gan darbā, gan psihē, pat svara problēmas.
Biohakeri ir sava veida komūna, un pašreiz mēs pulcējamies Facebook lapā Biohacking.lv, kur dalāmies pieredzē par to, ko katrs izmēģinājis, kas strādā un kas – ne.
