Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
23
-
0
-
1
-
2
-
0
-
2
-
0
-
Kaka jeb, kā dakteris teiktu, fēces var atklāt daudz noslēpumu par to, kas notiek tavā gremošanas sistēmā un organismā kopumā. Tā ir kā organisma atskaite. Smalkajā procesā, no gremošanas atlikumiem veidojot kaku, ir iesaistīti daudzi orgāni, fermenti, miljardiem šūnu un baktēriju.
Ja tev šķiet, ka ar vēdera izeju kaut kas nav kārtībā, pirms konsultējies ar dakteri gūgli, atceries, ka internetā atrodama vispārēja informācija, kas ne vienmēr attiecas tieši uz tevi, tāpēc labāk tomēr uzticēties dakterim. Daži pacienti fēces nofotografē un rāda attēlus. Ļoti labi, nav ko kautrēties. Citi atzīst, ka kakas nepēta, tomēr vismaz kādreiz podā vajadzētu ieskatīties, it īpaši –
plānojot vizīti pie ārsta.
Cik bieži un daudz?
Laiks, kādā formējas fēces, atkarīgs no uzņemtā uztura daudzuma, gremošanas sistēmas veselības un zarnu peristaltikas jeb saraušanās, stumjot barības masu pa zarnām uz priekšu.
Citi lasa
Ēdot trīsreiz dienā, fēces veidojas vidēji 10–14 stundu laikā.
Taču dažiem zarnas darbojas ļoti ātri, citiem – gausi, tāpēc lielās darīšanas no 2–3 reizēm dienā līdz 3 reizēm nedēļā ir pilnīgi OK.
Normāli diennaktī veidojas ap 100–200 gramu izkārnījumu, kas galvenokārt atkarīgs no apēstā ēdiena daudzuma. Lielāko daļu masas veido ūdens, ap 75 procentu, kas nodrošina, lai kakiņa būtu pietiekami mīksta un izvadītu vielmaiņas atkritumvielas. Pārējais ir nesagremotā barība, šķiedrvielu un epitēlijšūnu atlikums, holesterols, celuloze un citas vielas, no kurām organisms grib atbrīvoties.
Jo uzturs bagātāks ar šķiedrvielām, jo kaka lielāka. Pietiekami daudz šķiedrvielu uzturā palīdz vēderam iziet regulārāk, jo tās uzsūc ūdeni, tāpēc fēces kļūst mīkstākas un arī lielākas.
Korķis priekšā!
Par aizcietējumu var runāt, ja vēders iziet retāk nekā trīs reizes nedēļā. Pacienti bieži stāsta: «Agrāk vēders izgāja kā pulkstenis, katru rītu ap sešiem, tagad – vien katru otro dienu.» Ne vienmēr par to jāuztraucas, jo arī vēdera izeja trīs reizes nedēļā uzskatāma par normālu. Varbūt iemesls ir pārmaiņas ēdienkartē, vai arī dzīvesveids ir kļuvis mazkustīgāks nekā agrāk.
Taču pavisam bez ievērības šo faktu arī nedrīkst atstāt, jo patiešām aizcietējums var liecināt arī par gremošanas trakta problēmām.
Ja moka aizcietējumi, pirmais ieteikums ir uzņemt vairāk šķiedrvielu, bet – kopā ar šķidrumu!
Bez ūdens šķiedrvielas var radīt tieši pretēju efektu – absolūtu STOP. Un trešais noteikums – fiziskās aktivitātes. Pat vienkārša pastaiga veicina zarnu kustības un bīda uz izeju to, kam laiks organismu pamest.
Par aizcietējumiem un vēdera pūšanos bieži vien sūdzas jaunas sievietes. Viņas nereti izvēlas ļoti ierobežotu diētu. Piekrītu, ka dārzeņi un graudi ir mūsu labākie draugi, taču ļoti stingrai diētai ir sava cena. Gremošanas trakts ne vienmēr tiek galā ar tik liela šķiedrvielu daudzuma sagremošanu, un var būt aizcietējumi vai caureja. T
urpretim vīriešiem, kuri notiesā prāvas ēdiena porcijas, bagātīgi uzdzerot, bieži ir mīksts vēders, pat caureja.
Reizēm pietiek pamainīt ēdienkarti, lai vēdera izeja sakārtotos.
Aizcietējums rodas arī tad, ja cilvēks neiet uz tualeti uzreiz, rodoties vajadzībai. Jo ilgāk fēces paliek zarnās, gaidot kā uzgaidāmajā telpā, līdz tiks laukā, jo koncentrētākas un cietākas fēces kļūst, tāpēc ka zarnu sieniņas sāk no tām uzsūkt atpakaļ šķidrumu.
Kāda forma un konsistence?
Smuka, veselīga kaka ir ne pārāk cieta, ne pārāk mīksta, viegli formēta desiņa. Tās konsistenci nosaka diennaktī uzņemtā šķidruma daudzums. Ne velti ir teiciens – lai sūds neputētu, jāēd zupa.
Nav labi, ja kaka ir mainīga: vienu dienu ir ļoti cieta, citu – pārāk mīksta. Mainīga vēdera izeja var liecināt par aizkuņģa dziedzera problēmām, sašaurinātu resnās zarnas lūmenu, kairinātu zarnu sindromu un pat resnās un taisnās zarnas vēzi. Šajā gadījumā vajadzētu veikt asins analīzes un pārliecināties, ka nenorit kāds iekaisums. Ja ir arī apetītes un svara zudums, vislabāk aiziet pie gastroenterologa un veikt kolonoskopiju vai citu izmeklējumu, ko nozīmēs dakteris.
Mums, ārstiem, īpaši nepatīk mazi cieti fēču gabaliņi – kā spiriņas. Tie var liecināt par izteiktām zarnu kontrakcijām vai resnās zarnas sašaurinājumu, kas varētu būt vienkārši saistīts ar lieliem iekšējiem hemoroidāliem mezgliem, bet var norādīt arī uz resnās un taisnās zarnas audzēju.
It īpaši jāuzmanās gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kuri ir kolorektālā vēža riska grupā, proti, kam resnās zarnas vēzis ir tuviem radiniekiem vai iepriekš diagnosticēti polipi, īpaši adenomas, ir iekaisīga resnās zarnas saslimšana vairāk nekā 10 gadus. Ja šādas izmaiņas sākušās pēkšņi un kļūst arvien izteiktākas, iespējams, ārsts nosūtīs veikt kolonoskopiju.
Brīdinājuma signāls ir arī putrveida kakas, kas nenoskalojas no poda malas.
Tas liecina, ka tajās ir tauki, jo aizkuņģa dziedzeris nespēj saražot pietiekami daudz fermentu, it īpaši amilāzi un lipāzi, uztura šķelšanai, piemēram pie hroniska pankreatīta. Vaina varētu būt arī žultspūšļa saslimšanas, žultsakmeņi, vai arī varbūt tievajā zarnā barības uzsūkšanās nenotiek, kā nākas, piemēram, celiakijas, Krona slimības un laktozes nepanesības gadījumā.
Fēces var pielipt pie poda arī tad, ja ir taukainais hepatīts. Tad ultrasonogrāfijā redzams, ka uz aknām parādījušies taukaini bumbuļi, un arī asins analīze liecina par to funkcijas pasliktināšanos.
Ja ir ļoti viegla kaka, peld podā pa ūdens virsu kā pludiņš un ilgi negrimst, arī tad pie vainas varētu būt žultspūslis vai aizkuņģa dziedzeris, kas pienācīgi netiek galā ar savu darbu.
Izteikti redzamas barības atliekas vēdera izejā nozīmē, ka ēdam pārāk strauji un ēdiens nav kārtīgi sagremots.
Vai arī – ka mūsu kuņģa fermenti nespēj sagremot līdz galam noteiktus produktus, piemēram, riekstus, kaut ko treknu vai ēdienus, kuros ir ļoti daudz šķiedrvielu. Var gadīties arī tā, ka zarnu peristaltika ir pārāk ātra, tā mēdz būt pie neiroloģiskām vai vairogdziedzera slimībām un kā blakus efekts dažām zālēm.
Kādā krāsā?
Parasti pacienti visvairāk uztraucas par izkārnījumu krāsu, kas patiešām daudz ko atklāj par gremošanas sistēmā notiekošo. Izkārnījumu dabiskā krāsa ir brūna, taču toni nosaka īpašs žults izdalīts pigments.
Arī krāsu daļēji nosaka uzturs, piemēram, veģetāriešiem fēces mēdz būt gaišākas nekā gaļēdājiem, kas saistīts ar bagātīgu šķiedrvielu uzņemšanu. Taču ne vienmēr tas tā ir. Pēc biešu ēšanas kaka var iekrāsoties sarkana, bet tumšāka mēdz kļūt, ja ēstas mellenes.
Bīstams simptoms var būt tumša, gandrīz melna kaka, kas liecina par sarecējušām asinīm un var atspoguļot asiņošanu gremošanas trakta augšējā daļā – barības vadā, kuņģī vai tievajā zarnā. Ja ir arī slikta pašsajūta, reiboņi un nespēks, vajadzētu veikt augšējo endoskopiju, lai pārliecinātos, vai nav kuņģa čūla.
Ja nav reibonis un citas asiņošanas pazīmes, par tumšu vēdera izeju ne vienmēr uzreiz jāuztraucas, drīzāk jāpadomā, vai netiek lietoti dzelzs preparāti un C vitamīns, kas mēdz padarīt fēces tumšas.
Spilgti sarkana krāsa liecina par svaigām asinīm, kas var būt hemoroīdu, polipu, anālā apvidus plaisu, resnās un taisnās zarnas audzēja gadījumā. Ne vienmēr asins stīdziņas liecina par ko bīstamu, taču nedrīkst arī zaudēt modrību, it īpaši, ja esi jau cienījamos gados un kolorektālā vēža riska grupā. Pavisam minimāls asins piejaukums fēcēm var būt, lietojot aspirīnu, ibuprofēnu vai citus pretsāpju līdzekļus, un tādā gadījumā tas nav bīstams. Taču, ja fēces ir arī gļotainas, tas liecina par iekaisumu.
Bāla, bēšīga un eļļaina kaka, visticamāk, liecina par aizkuņģa dziedzera vai žultspūšļa un žultsvadu problēmām. Žultij kopā ar aizkuņģa dziedzera fermentiem ir būtiska loma šķiedrvielu un tauku šķīdināšanā un sagremošanā, tātad normālas vēdera izejas nodrošināšanā. Bāla krāsa var liecināt arī par nosprostojumu starp aknām un žultspūsli, kas apgrūtina žults izvadi, kā arī par žultsakmeņiem.
Pelēka kaka liecina par aknu darbības problēmām, tā var būt B, C, vai A hepatīta pazīme. Tas ir saistīts ar to, ka aknas nestrādā, kā nākas, un neizdala žulti, kas ražo bilirubīnu.
Dzeltena krāsa nereti ir caurejas gadījumā, kas nozīmē, ka netiek uzsūktas noteiktas barības vielas, vai arī liecina par kādu no neskaitāmām infekcijām. Vēl gaiši dzelteni izkārnījumi var liecināt par Žilbēra sindromu, kad ir paaugstināts bilirubīna līmenis asinīs. Pastāstīšu, ko tas nozīmē. Pirms tūkstošiem gadu dažās ģimenēs notika ģenētiskas izmaiņas, kas cilvēkus tolaik aizsargāja pret īpašiem parazītiem un slimībām. Dažiem cilvēkiem šī gēnu modifikācija ir saglabājusies.
Tas nav nekas slikts, patiesībā jaunākā zinātniskā informācija liecina, ka paaugstināts bilirubīns var pat pasargāt no išēmiskās sirds slimības.
Zaļa krāsa parasti ir saistīta ar caureju un bakteriālu infekciju, piemēram, saindēšanos ar uzturu.
Kā tas ož?
Kakas aromātu rada miljardiem baktēriju, kuras mitinās zarnās un veido to mikrofloru. Ja ēdienkarte ir vienveidīga, zarnās būs vairāk kādas konkrētas baktērijas. Tāpēc spēcīga fēču smaka raksturīga disbakteriozes gadījumā, kad zudis baktēriju līdzsvars gremošanas traktā.
Lai novērstu pārāk nepatīkamu smaku, ēdienkartei vajadzētu būt sabalansētai un daudzveidīgai.
Ēdot daudz saldu vai treknu produktu, ko aizkuņģa dziedzeris pietiekami labi nesagremo, smaka varētu būt nepatīkamāka nekā parasti.
Pārbaudi reizi gadā!
Daudz par gremošanas sistēmas darbu var pastāstīt asins analīzes, tās var veikt, lai pārliecinātos, vai nav traucēta žultspūšļa darbība, vai nav pankreatīts, paaugstināti iekaisuma marķieri. Tomēr katram, kaut arī nav nekādu sūdzību, silti iesaku veikt fēču analīzi koprogrammu reizi gadā. Tā ir ļoti vienkārša procedūra, kas rada priekšstatu par gremošanas sistēmas darbu.
Reizēm, spriežot pēc asins analīzēm, viss ir kārtībā, taču fēcēs atklāj pārāk daudz tauku, kuriem tur nevajadzētu būt.
Tas nozīmē, ka aizkuņģa dziedzeris labi nesagremo barību vai arī tiek ēsts pārāk trekns ēdiens. Šajā gadījumā es vairāk ticu fēču analīzēm.
Tu jautā, ko ietver pilna fēču analīze – koprogramma? Tā sastāv no trim daļām. Makroskopijā vērtē fēču vizuālās pazīmes – izskatu, konsistenci, krāsu. Mikroskopijā pārbauda, vai nav šūnu, kurām tur nevajadzētu būt, – leikocītu, nevēlamu baktēriju, parazītu oliņu.
Mikroskopiskā analīze ir ļoti svarīga caurejas gadījumā. Un trešā ir bioķīmiskā sadaļa, kurā nosaka dažādus specifiskus marķierus, kas var liecināt par iekaisumu, piemēram, čūlaino kolītu vai Krona slimību.
Savukārt, ja ir aizdomas par aizkuņģa dziedzera slimību vai tas izdala pietiekami daudz fermentu, to var noskaidrot, veicot fēču elastāzes testu. Iespējams, uztraukumam nav pamata, tikai nevajadzētu ieturēt tik bagātīgas un treknas maltītes.
SvarīgiI
- Ja ģimenes ārsts skrīninga programmas ietvaros ir devis tev slēpto asiņu testu un esi to apzinīgi izpildījusi, tas nevar aizstāt pilno fēču analīzi. Testā nosaka tikai slēptās asinis.
- Ja fēces ir taukainas un pielīp pie poda, bet pēdējā laikā nekas trekns nav ēsts, vajadzētu pārbaudīt aizkuņģa dziedzeri.
- Ja izkārnījumu forma, konsistence un krāsa nav normāla jau nedēļu, iemesls varētu būt nevis uzņemtais uzturs, bet gremošanas orgānu darbības traucējumi. Pieraksties pie daktera!
Kurš kakiņu tips ir tavējais?
Reizēm cilvēks ar neveselīgu vēdera izeju to uzskata par normālu, jo citādu nemaz nav piedzīvojis. Lai pacientam būtu vieglāk raksturot savus izkārnījumus, gastroenterologi rāda starptautisko Bristoles izkārnījumu skalu, kurā fēces ir klasificētas septiņos tipos. Taču – tas ir tikai aptuvens orientieris.
Konkrētu problēmu vai slimību šādi nevar noteikt, jo tas ir atkarīgs no daudziem citiem apstākļiem, piemēram, cilvēka vecuma, dzimuma, vai ir citi simptomi un – cik ilgi. Tāpēc, ja ir aizdomas par problēmu – pie daktera!
