- Pēc maniem vērojumiem, biežākais cēlonis, kāpēc smako mute, ir šķidruma trūkums organismā, jo tad izžūst gļotāda un mainās mutes dobuma mikrobioms.
Bieži vien cilvēkam liekas, ka tiek dzerts diezgan daudz, lai gan, kad sāk rēķināt, nesanāk pat litrs šķidruma dienā.
Manuprāt, tiem, kas uzņem maz šķidruma, padoms dzert vairāk īsti nestrādā. Svarīgi ir noteikt konkrētas devas un atskaites punktu. Uz kilogramu ķermeņa svara būtu jāuzņem 30–35 ml šķidruma diennaktī – ūdeni, minerālūdeni bez gāzes, zāļu tējas… Šajā daudzumā var ieskaitīt zupu, taču ne kafiju un melno tēju, jo tās satur kofeīnu un veicina šķidruma izvadi. Lai sekotu līdzi uzņemtā šķidruma daudzumam, var izmantot atgādinājumu telefonā, speciālas lietotnes vai, strādājot birojā, uz galda turēt ūdens pudeli, kas dienas laikā jāiztukšo.
Nereti, sākot vairāk dzert, problēma atrisinās.
- Otrs biežākais sliktas elpas iemesls, ko novēroju savā praksē, ir atviļņa slimība, kas nozīmē, ka kuņģa skābais saturs nokļūst barības vadā un izmaina mutes dobuma vidi kopumā un ietekmē veselu mikrobiomu. Līdz ar to vairojas baktērijas, kas veicina gaistošu savienojumu veidošanos un izraisa nepatīkamu elpu. Nereti atvilnis ir saistīts ar konkrētu produktu ēšanu.
Nelabā elpa parasti izzūd, ievērojot atbilstošu diētu un nepieciešamības gadījumā lietojot pretskābes medikamentus.
- Lai gan zinātnisku pierādījumu tam nav, smaku no mutes var izraisīt arī helikobaktērijas infekcija. Novērojumi liecina, ka daļai pacientu šis simptoms pēc tās izārstēšanas pazūd.
- Retāk nelāgas elpas iemesls ir anatomiskas izmaiņas barības vadā – divertikuli jeb kabatiņas, kurās sakrājas barības paliekas, tur bojājas, un tāpēc ir slikta elpa.
- Mute smako arī ahalāzijas gadījumā. Tā ir slimība, kad neatslābst slēdzējmuskulis starp barības vadu un kuņģi, līdz ar to barības vads tiek pārpildīts un tajā sakrājas ēdiens, tāpēc rodas nepatīkama elpa. Daudz vairāk gan šiem slimniekiem traucēs rīšanas traucējumi un sāpes rīšanas laikā.
Ja cilvēks sūdzas par sliktu elpu, vispirms pārrunājam viņa ieradumus un uzņemtā šķidruma daudzumu. Jāatceras, ka ir produkti, kas var radīt nepatīkamu elpu, piemēram, vakarā ēsti ķiploku grauzdiņi. Pēc tam izvērtējam simptomus, un visbiežākais izmeklējums, kuru nepieciešams veikt, ir augšējā endoskopija jeb gastroskopija, ar ko pārbauda kuņģa gļotādu un barības vada stāvokli, pārliecinās, vai nav atviļņa slimības.
Gastroskopijas laikā ir iespēja paņemt kuņģa gļotādas paraugus un noteikt arī helikobaktērijas klātbūtni.
Sarežģītākos gadījumos atviļņa diagnosticēšanai papildus izmanto arī 24 stundu pH-metriju, kuras laikā veic kuņģa skābes monitoringu. Tas nozīmē, ka caur nāsi barības vadā un kuņģī ievada tievu zondīti, ar kuru jāstaigā diennakti. Zonde ikdienas aktivitātes neierobežo, tikai līdzi jāņem reģistrators un paralēli jāpieraksta, kad ir kādas nepatīkamas sajūtas.
Pirms došanās pie speciālista vienmēr iesaku pārskatīt savu ēdienkarti un padomāt, cik daudz šķidruma diennaktī tiek uzņemts. Šie mājasdarbi palīdzēs ātrāk tikt skaidrībā par nelāgas elpas iemeslu.