Indieši tic, ka hurma spēj piesaistīt mīlestību un kaisli. Bet ne tikai! Hurmā ir daudz vērtīgo antioksidantu bēta karotīnu, kas nepieciešami imūnsistēmas pilnvērtīgai darbībai – tātad, jo vairāk antioksidantu uzņemsim, jo stiprāki būsim.
Hurmā ir arī C vitamīns, kalcijs, dzelzs, un tas viss palīdz izvairīties no saaukstēšanās, normalizēt sirdsdarbību.
Turklāt bioloģiski aktīvo vielu dēļ hurma īpaši ieteicama smēķētājiem (protams, vēl labāk būtu smēķēšanu atmest).
Hurmai piemīt arī asinsspiedienu pazeminošas īpašības, kas, protams, ir ļoti labi, taču vienlaikus nozīmē arī to, ka pārlieku aizrauties ar šā augļa ēšanu nevajadzētu tiem, kam asinsspiediens ikdienā ir zems.
Vai hurmas var būt par daudz? Izrādās, jā. Hurma satur tanīnus. Jo ne hurma, jo vairāk tajā ir tanīnu, to mēs par varam sajust, augli ēdot, – pēc sūrās, savelkošās garšas. Tanīni kuņģī reaģē ar kuņģa sulu un veido lipīgu masu, kas savieno auga nesagremojamās daļas – šķiedrvielas, miziņas, sēkliņas – vienā pikā un var aizsprostot gremošanas sistēmu.
Par radušos problēmu var liecināt sāpes vēdera rajonā, slikta dūša, vemšana.
Ja vien neesi apēdis milzu daudzumu, pirmā palīdzība gremošanas traucējumu gadījumā var būt parastā kokakola, kas palīdzēs sašķelt radušos aizsprostu. Ja tas nelīdz, diemžēl palīdzēt varēs tikai mediķi.
Taču viena, divas pēc iespējas gatavākas hurmas dienā, rūpīgi sakošļātas un lēnu gru notiesātas, sniegs gan baudu garšas kārpiņām, gan veselīguma devu organismam.