- Lielāki vai mazāki stiklveida ķermeņa apduļķojumi, ko kāds sauc par mušiņām, cits par zirneklīšiem vai ķiņķēziņiem, ir gandrīz visiem cilvēkiem. Vairāk tos pamana, skatoties uz gaišu fonu – griestiem vai sniegu gaišā laikā.
Ja laiks apmācies, tad varam tos arī nemanīt.
Reizēm, pamirkšķinot acis, apduļķojumi aizpeld un vairs netraucē. Bieži vien gravitācijas ietekmē tie nolaižas zemāk un tad arī vairs nav redzami.
- Nereti mušiņas parādās, ja bijusi fiziska slodze, kā arī pēc kāda trieciena, sitiena, pieliekšanās, smagu priekšmetu stumdīšanas, tuvredzīgiem cilvēkiem izmainītas acs formas dēļ. Parasti ar gadiem mušiņu kļūst vairāk.
- Apduļķojumi, kas saistīti ar vielmaiņu, no vienas puses, ir nekaitīgi un var būt ikvienam, bet, ja tie pēkšņi parādījušies no jauna un pirms tam ir bijusi zibeņošana un aizkara sajūta, tad gan steidzami jākonsultējas ar acu ārstu un jāpārbauda, vai tīklenē nav izplīsis caurums un zem tās nevar pakļūt stiklveida ķermeņa šķidrums. Ja būs nepieciešams, tad tiks veikta lāzera procedūra tīklenei – tīklenes fotokoagulācija –, norobežojot un nostiprinot stiklveida ķermeņa savienojuma vietu ar tīkleni.
- Tas gan nav nekāds mierinājums, bet, pasliktinoties redzei un izveidojoties kataraktai, mušiņas vairs tik daudz nemanīsiet.
- Ja mušiņas rādās jau ilgāku laiku, neko īpašu darīt nevar. Ja tās tikko parādījušās, ārsti mēdz izrakstīt kālija jodīda vai nesteroīdos pretsāpju un pretiekaisuma pilienus – ar cerību, ka apduļķojums varētu mazliet uzsūkties, taču tas ne vienmēr notiek. Reizēm lielus apduļķojumus mēģina sašķidrināt ar lāzeru, bet arī tad efekts ne vienmēr ir labs.
- Ja mušiņas ļoti traucē, varat staigāt ar saulesbrillēm. Tad uz gaišā fona punktiņi nebūs tik ļoti manāmi.