Ko darīt, ja holesterīna cipari neiekļaujas normā? Jāsāk lietot zāles?
Ja cilvēkam ir izteikta artēriju ateroskleroze, ja ir jau bijusi vajadzība ar stentiem paplašināt artērijas vai tās operētas, holesterīnu pazeminošās zāles jālieto. Un mērķis, kas jāsasniedz, ir – ZBL holesterīns mazāks par 1,4 milimoliem litrā. Tā ir vienīgā iespēja pasargāt cilvēku no insulta un infarkta nākotnē. Otra pacientu grupa ir tie, kam holesterīns ir nedaudz paaugstināts, piemēram, ZBLH ir 3,7 vai 4,3 milimoli litrā, un ir daži riska faktori. Šajā gadījumā jautājums, kad uzsākt statīnu lietošanu, nav viennozīmīgi atbildams. Ja cilvēks godīgi saka, ka savus ieradumus nemainīs, iespējams, holesterīnu pazeminošo medikamentu lietošana jāuzsāk ātrāk. Jo ZBL holesterīns ir aterosklerozes izraisītājs, tam piemīt uzkrājošs efekts (jo ilgāku laiku cilvēks dzīvo ar augstāku holesterīnu, jo sliktāk), un visbeidzot – tiem, kuri lieto zāles ilgāku laiku, ir labāks sirds un asinsvadu slimību riska samazinājums nekā tiem, kas šīs pašas zāles lieto īsāku laiku. Savukārt, ja cilvēks noskaņojies situāciju mainīt ar dzīvesveidu, lai notiek – lai pamēģina trīs vai sešus mēnešus un tad nosaka holesterīna radītājus vēlreiz.
Kā rīkoties, ja cilvēks jau lieto zāles un tik un tā ir augsts holesterīna līmenis asinīs?
Pirmkārt, tiek nozīmēti medikamenti, kas samazina holesterīna ražošanu aknās, tos sauc par statīniem. Ja ar statīniem ir par maz, terapiju papildina ar medikamentu, kas mazina holesterīna uzsūkšanos zarnās. Un, ja ar to vēl ir par maz, ir pacientu grupa, kam pēc noteiktiem medikamentu kompensācijas kritērijiem piedāvā injicējamas zāles, kas jāievada vienu vai divas reizes mēnesī vēdera zemādā. Šīs zāles darbojas precīzāk, palīdz saglabāt funkcionālus holesterīna receptorus uz aknu šūnām, kas holesterīnu ievelk aknu šūnā un izvada no organisma ar žulti.
Vai, lietojot statīnus, jābaidās par aknu veselību?
Patiešām diviem vai trim pacientiem no simta, uzsākot lietot statīnus lielās devās, var nedaudz paaugstināties aknu fermentu daudzums – ALAT un ASAT. Iemesls tam ir paaugstināta aknu šūnu apvalku caurlaidība, un līdz trīskārtīgam ALAT paaugstinājumam virs normas nav īpaši jāsatraucas. Jākonsultējas ar ārstu, bet, visticamāk, droši varēs turpināt lietot zāles un būs jāpārbauda ALAT pēc 4–6 nedēļām. Toties, ja cilvēkam, kurš lieto statīnus, parādās muskuļu sāpes, par to noteikti vajag ārstam pateikt, jo tad var piedāvāt arī citas holesterīnu samazinošas zāles. Var padomāt arī par koenzīma Q10 lietošanu.
Dzirdēts, ka statīni veicina insulīna rezistences pieaugumu, tā sekmējot cukura diabēta attīstību. Vai tā ir taisnība?
Statīnu terapijas ieguvumi pavisam droši atsver dažās pētījumu analīzēs parādīto niecīgo cukura diabēta risku. Turklāt šāds risks bija metabolā sindroma pacientiem, kam visdrīzāk jau bija prediabēts, respektīvi, stāvoklis, no kura bez dzīvesveida maiņas nebūs iespējams izkustēties veselības virzienā. Līdz ar to atbilde slēpjas statīnu terapijas kombinācijā ar pozitīvām dzīvesveida izmaiņām.
Kā jālieto statīni? No rīta, vakarā? Kā tie sadarbojas ar citiem medikamentiem?
Modernajiem statīniem lietošanas laiks nav tik ļoti būtisks kā asinsspiediena zālēm. Tomēr labāk statīnus uzņemt vakarā, jo uzskata, ka izteiktāka holesterīna veidošanās notiek tukšā dūšā. Mājaslapā www.drugs.com var noskaidrotu medikamentu savstarpējo mijiedarbību. Ievadot lietoto zāļu nosaukumus, nospiež taustiņu, un pretī katram medikamentam parādās krāsa: zaļā nozīmē – lieto droši, oranžā – ievēro piesardzību, bet sarkanā – konsultējies ar ārstu par medikamentu savietojamību un devām. Noskaidrot un zināt medikamentu mijiedarbību ir svarīgi, jo var būt tādas zāles, kas konkrētā statīna iedarbību pastiprina. Respektīvi, var gadīties, ka tiek nozīmēts statīns 10 mg dienā, bet mijiedarbības dēļ efekts var būt tāds, kā ieņemot 20 mg aktīvās vielas. Vairums statīnu ir neitrāli attiecībā uz mijiedarbību, piemēram, ar zālēm pret paaugstinātu asinsspiedienu. Pašlaik pacientu ērtības labad pieejama arī statīna un spiedienu pazeminošā medikamenta kombinācija vienā tabletē. Savukārt dažus statīnus nevajadzētu lietot kopā ar greipfrūtu sulu, jo tajā esošās vielas var paaugstināt statīnu aktīvās vielas koncentrāciju asinīs.
Ja holesterīnu pazeminošās zāles pēkšņi beidzas, vai tas ir tikpat traki kā tad, ja pēkšņi beidzas asinsspiedienu pazeminošās?
Asinsspiediena zāļu devas izlaišana draud ar asinsspiediena celšanos. Pretholesterīna zāļu efekts ir noturīgāks – divas trīs dienas. Holesterīna paaugstināšanās notiks lēnāk.
Cik efektīvi ir preparāti ar Ķīnas sarkanā rauga rīsu ekstraktu, tie arī palīdz mazināt ZBLH?
Sarkanā rauga rīsu ekstraktu saturoši uztura bagātinātāji palīdz samazināt holesterīna līmeni, taču tie vairāk attiecas uz veselības uzturēšanu, nevis slimības ārstēšanu. Būtiska atšķirība no statīniem ir tā, ka satīnu gadījumā varam būt pārliecināti, ka, samazinot ZBL holesterīnu, arī novēršam miokarda infarkta, galvas smadzeņu insulta risku un aterosklerozes progresiju. Turklāt sarkanā rauga rīsu ekstrakta un uztura bagātinātāju gadījumā vispār svarīga ir to kvalitāte, tīrības pakāpe un devas.
ZBL holesterīns ir būtiskākais radītājs, bet ne vienīgais. Kā ir ar augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīnu ABLH?
Ar augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīnu ir divas problēmas. Pirmā: cilvēkiem, kuriem ģenētiski ir zemāks ZBL holesterīna līmenis, patiešām retāk sastop sirds un asinsvadu slimības. Savukārt, ja atlasām cilvēkus, kam ABL holesterīns ģenētiski ir ideālā līmenī, tad visiem šos kardiovaskulāros ieguvumus nevar konstatēt. Otra lieta… Visas zāles, kas samazina ZBL holesterīnu, ne tikai samazina infarkta un insulta risku, bet arī labdabīgi iedarbojas uz pašiem asinsvadiem, uzlabo to iekšējā slāņa jeb endotēlija funkcijas, samazina pangas apmērus. Toties tās zāles, kuras bija izgudrotas, lai paaugstinātu ABL holesterīnu, šādus efektus neuzrādīja, un tāpēc to izpētes programma tika pārtraukta. Statīni mazina ne tikai ZBLH, bet arī iekaisumu. Līdz ar to svarīgākais rādījums holesterīna analīzē ir un paliek ZBL holesterīna skaitlis. Ja analīzēs redzams, ka ir zems ABL holesterīna rādījums vai augsts triglicerīdu līmenis, kardiologs tam pievērš uzmanību un iesaka regulāras fiziskās aktivitātes un veselīgu uzturu. Tātad jāsamazina saldumu un citu ātro ogļhidrātu patēriņš. Vairāk jāēd dārzeņi, pilngraudu produkti, mazāk treknas gaļas un treknu piena produktu, turpretī treknas zivis ir pat ļoti vēlamas.
KAS ir KAS?
HOLESTERĪNS un TRIGLICERĪDI. Divi organisma tauki, kurus uzņemam ar uzturu, un tos ražo arī aknas neatkarīgi no tā, vai un ko ēdam. Triglicerīdi dod enerģiju, savukārt holesterīns paredzēts šūnu uzbūvei, jo katras organisma šūnas apvalciņš sastāv no holesterīna. Tas vajadzīgs arī tādēļ, lai sintezētu D vitamīnu, vairākus hormonus un taukskābes organisma dzīvības uzturēšanai.
LIPOPROTEĪNS. Holesterīns ūdenī nešķīst un viens pats ar asins plūsmu līdz orgāniem pārvietoties nespēj – tam vajadzīgs kāds transporta līdzeklis. Par tādu kalpo specifiski olbaltumi jeb proteīni. Tauki ir lipīdi, un olbaltums ir proteīns, tātad veidojas tauku un olbaltuma komplekts, ko sauc par lipoproteīnu.
ZEMA BLĪVUMA LIPOPROTEĪNA HOLESTERĪNS. Atkarībā no tā, no kurienes uz kurieni nesējs dodas un ved holesterīnu, tos var iedalīt divos veidos. Pirmā lielā grupa virzās no aknām uz perifēriju un ved holesterīnu uz visiem orgāniem, uz visām šūnām. Šajā transporta līdzeklī sēdošajam holesterīnam piemīt milzīga tendence pakļūt zem asinsvada sieniņas, izgulsnēties un izmainīt to – radīt aterosklerozi, ja ir labvēlīgi apstākļi. Ārsti šo holesterīnu sauc par aterogēno holesterīnu. Nosaukums cēlies no vārda ateroskleroze. Lielākā daļa aterogēnā holesterīna ir zema blīvuma lipoproteīna holesterīns, ko analīzēs apzīmē ar ZBLH, bet ir vēl arī citi – vidēji zema blīvuma, ļoti zema blīvuma holesterīns, hilomikroni. Kad ZBL holesterīns nokļūst zem asinsvada sieniņas, kur tam nebūtu jābūt, organisms uz šo faktu reaģē līdzīgi kā uz jebkuru baktēriju vai vīrusu – atnāk imūnsistēmas šūnas un šo holesterīnu apēd. Pēc tam pati imūnsistēmas šūna sabrūk, un kā atbildes reakcija uz to izdalās citas iekaisuma veicinātājvielas. Asinsvadu sieniņā veidojas iekaisums, tur nonāk arvien jaunas un jaunas holesterīna porcijas, iekaisums turpinās, un pamazām veidojas aterosklerotiskā plātnīte jeb panga. Cilvēks savas aterosklerotiskās plātnītes asinsvados nejūt, viņam tās nesāp, un līdz ar to pat prātā nevar ienākt, ka asinsvados notiek kas nelāgs.
AUGSTA BLĪVUMA LIPOPROTEĪNA HOLESTERĪNS. Tas sēž otrā transporta līdzeklī un ceļo virzienā no perifērijas uz aknām. Tātad visu lieko holesterīnu, ko tajā brīdī organismam nevajadzēja, tas savāc un ved atpakaļ uz aknām, lai to sašķeltu un pārstrādātu vēlreiz.
Kad holesterīna līmenis vairs NAV NORMĀLS?
*Ja kopējā holesterīna līmenis ir virs 5 mmol/l.
*Ja ZBLH ir virs 3 mmol/l.
*Ja bijis infarkts vai insults, ja ielikti stenti vai šunti, tad ZBLH nedrīkst būt virs 1,4 mmol/l!
*Ja ABLH vīriešiem ir zem 1,0 mmol/l un sievietēm zem 1,2 mmol/l.
*Ja triglicerīdu līmenis ir virs 1,7 mmol/l.