Rīga +9°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
3 jautājumi un atbildes par apsaldējumiem
Ko darīt, ja apsaldētas rokas, kājas vai citas ķermeņa daļas?
Vispareizāk apsaldēto vietu sildīt ūdenī – sākumā temperatūrai vajadzētu būt ir 16–17 grādiem, bet pakāpeniski pusstundas laikā tā jāpalielina līdz 38–40 grādiem. Palīdzēs arī silts dzēriens. Nedrīkst nosalušo vietu berzēt, sevišķi ar sniegu, – tas var traumēt ādu, un var veidoties infekcija.
Pareizāk būtu nosalušo vietu masēt, līdz tā sāk sasilt.
Tāpat nedrīkst nosalušajai vietai liet virsū karstu ūdeni – tas var paātrināt audu atmiršanas procesu. Apsaldējuma dēļ āda ir nejutīga, un var gūt arī apdegumus. Svarīgi atcerēties – ja nosalušas rokas, tās mēdz uztūkt. Tiklīdz manāmas pirmās tūskas pazīmes, jānoņem visi gredzeni. Ja tas netiks izdarīts, gredzena vietā var tikt pārtraukta apasiņošana un var sākties audu atmiršana.
Kā pareizi rīkoties, ja nosaluši vaigi, deguns vai ausis?
Lai tā nenotiktu, pirms iešanas aukstumā un vējā atklātos ādas rajonus vajadzētu ieziest ar kādu taukainu krēmu (nekādā gadījumā tādu, kas ir uz ūdens bāzes!). Ja vaigi kļūst nejutīgi, tie jāsasilda, uzliekot siltas rokas. Ja nosalušas arī rokas, vaigus, degunu, ausis var sasildīt, maigi pa ādu bungojot ar pirkstu galiem. Ja nosalusi sejas āda, kājas vai rokas, var izmantot apasiņošanu veicinošas ziedes vai krēmus, piemēram, Solkoseril, Actovegin, arī heparīna vai Troxevazin ziedi.
Ar tām ieziež apsaldētās vietas un nosedz tik ilgi, līdz tās sasilst.
Ja uz ausīm apsaldējuma rezultātā izveidojušies tādi kā ūdeņaini pūšļi jeb bullas, tos nedrīkst berzt, plēst, jo tā tiks atvērts ceļš infekcijai un vēlāk brūce var sastrutot. Bullas drīkst noņemt tikai mediķi sterilos apstākļos.
Kā saprast, ka apsaldējums jau ir dziļāks, ne vairs virspusējs?
Pēc apsaldēšanas nejutīgumam bez sildīšanas vajadzētu pāriet 2–3 stundu laikā. Ja nākamajā dienā roku vai kāju pirkstu galos vēl ir tāds kā nejutīgums, aptuveni 10–14 dienas vajadzētu palietot asinsriti uzlabojošus preparātus, kaut vai Actavegin tabletēs, B grupas vitamīnus, kā arī nejutīgās vietas pasmērēt ar asinsriti uzlabojošām ziedēm.
7 padomi, lai nenosaltu
Svarīgi vienmēr izvēlēties laikapstākļiem atbilstošu apģērbu un apavus. Ja tas nav izdarīts, maksimāli jācenšas saglabāt organisma siltumu.
- Pirmās parasti nosalst kājas, tad rokas un tikai tad vaigi, deguns un ausis. Ja, piemēram, salūzusi mašīna, bet kājās plāni apavi, kājas jāsatin kaut vai šallē. Bet aukstā laikā, dodoties uz kādu pasākumu ar viegliem apaviem kājās, prātīgāk būtu auto ielikt arī siltus zābakus un vilnas zeķes. Tāpat līdzi vienmēr jābūt cimdiem, cepurei un šallei.
- Visbiežāk kājām kaitē zābaki ar šauriem purngaliem. Tie saspiež kāju pirkstus, apasiņošana jau ir traucēta, un ātrāk var rasties apsaldējumi.
- Arī nepareizi izvēlēti, pārāk cieši slēpošanas zābaki var radīt kāju apsaldējumus.
- Smagu iepirkumu maisiņu nešana rokā nospiež asinsvadus un var veicināt roku apsaldējumu. Ja līdz mājām jāiet patālu un laukā ir auksts, būtu svarīgi ik pa laikam rokas atpūtināt.
- Rokas un kājas ātri var apsaldēt, arī sniegu tīrot, tāpēc jābūt ļoti uzmanīgiem.
- Jāuzmanās tiem, kas ziemā brauc ar velosipēdu, – ilgstoši minoties, var apsaldēt rokas, ceļgalu rajonu, seju. Mitrums un vējš šo procesu var paātrināt.
- Ļoti bīstama ir alkohola lietošana. Grādīgie dzērieni paplašina asinsvadus, un siltums ķermeni atstāj ļoti strauji.
