Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Eidžisms ir veids, kādā cilvēki domā, jūt un rīkojas attiecībā pret vecumu un novecošanu. Izjūtu līmenī tie ir aizspriedumi; domāšanas līmenī tie ir stereotipi; rīcības līmenī tā ir diskriminācija. Diskriminācija uz vecuma pamata neaprobežojas tikai ar nodarbinātību, tā aptver arī sociālo jomu, veselības aprūpi, izglītību, stipendijas, pakalpojumus un citas dzīves sfēras.
Visspilgtāk diskrimināciju pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki izjūt darba tirgū – lai gan vārdos tas parasti netiek pateikts, tomēr, ja jāizvēlas starp jaunu un gados vecāku cilvēku, darba devējs parasti izvēlas jauno. Kā stāsta Latvijas Senioru kopienu apvienības (LSKA) priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja, gados vecāks cilvēks, pirmkārt, vēlas būt piederīgs sabiedrībai un, otrkārt, vēlas arī ko nopelnīt: «Taču, meklējot darbu, viņš saskaras ar attieksmi: ai, šis ir cilvēks gados, darbā neņemsim. Redzu, cik grūti iet tiem, kuriem ir 50+ un kuri izkrituši no darba tirgus, – atgriezties tajā viņiem ir ļoti grūti. Taču eidžisms neattiecas tikai uz darba tirgu, ar to pusmūža un vecāki cilvēki saskaras arī citur. Piemēram, pie ārsta. Aizej pie daktera, nosauc savu vecumu, un, lai arī varbūt esi veselīgs un aktīvs, dakteris tikai nosaka: bet jums jau tāds vecums. Vai arī: paskatieties pasē… Vecums nav slimība, taču diskriminācija diemžēl izpaužas arī tur. Ja vecāks cilvēks stāv sabiedriskajā transportā, mazie un jaunieši skatās savos telefonos un vairs nepalaiž viņu sēdēt. Skaidrs, ka jaunietis ir noskrējies un noguris, bet vecāki cilvēki ir jāciena un jāpalaiž apsēsties, jo viņiem tomēr ir grūtāk. Mums kādreiz mācīja – vienalga, kas stāv tev blakus autobusā, bet, ja viņš ir vecāks par tevi, dod viņam vietu! Tā šāda attieksme sakrājas, un varbūt šis jaunietis vēlāk izmācīsies par ārstu un, ieraugot pacientu 60 gados, arī teiks: jums tās slimības ir tāpēc, ka tāds vecums… Daudziem vispār šķiet – ko tie vecie staigā apkārt, lai sēž mājās. Diemžēl sabiedrības nostāja pret gados vecākiem cilvēkiem kļuvusi neiecietīga.»
Savukārt LSKA struktūrvienības Senioru saeima priekšsēdētāja Barba Girgensone, runājot par diskrimināciju medicīnā, uzsver: «Vecāks cilvēks ģimenes ārstam būtu jāskatās kopsakarībā, bet ārsts tikai nozīmē dažādas analīzes – jāiet tur, tur un vēl tur. Bet senioram vajadzīgs komplekss skatījums, un to viņš nesaņem. Problēma ir arī tā, ka nav pieejams senioru ārsts jeb geriatrs, kas virzītu uz vispārēju apskati un ārstēšanu. Skaidrs, ka vecums pasliktina veselību, taču nevajadzētu cilvēku dzenāt pa dažādiem izmeklējumiem, bet vienkārši piemērot viņa vecumam atbilstošu pieeju un terapiju.»
Izdomā dažādas atrunas
Problēmas darba tirgū bieži sākas cilvēkiem, kuri sasnieguši 50 un 55 gadu slieksni. Barba Girgensone, strādājot Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar bezdarbniekiem, redz, ka bez darba paliek tiešām pieredzējuši cilvēki, kas izmanto visas iespējas mācīties. «Tad arī dzirdu, kā šiem cilvēkiem sokas darba intervijās. Neviens jau nesaka, ka tu nederi, jo esi vecs, taču – ja no pieciem pretendentiem jāizvēlas viens, tad tas, kam ir 50 un vairāk, paliek aiz strīpas, neskatoties uz to, ka viņam ir pieredze un kvalifikācija, mājās nav mazu bērnu un arī veselība ir tīri laba. Darba devējs izvēlas jaunāku cilvēku, kas pēc dažiem gadiem varbūt tāpat aizies prom. Kas tad tas ir, ja ne eidžisms? Bet kā atteikuma pamatojumu personāla vadītāji minēs, ka cilvēks pietiekami nepārvalda tehnoloģijas, ka nemāk spāņu valodu, vēl kādu problēmu, tikai ne vecumu. Reizēm darba devēji domā, ka vecāks cilvēks biežāk slimo, bet esam papētījuši, ka tieši jaunākiem cilvēkiem veselība mēdz būt sliktāka. Turklāt viņiem biežāk ir vajadzība mācīties un audzināt bērnus, nav laika strādāt, un tas viss ir saprotams. Tieši tāpēc mēs uzsveram, ka jāskatās pozitīvi piemēri citās valstīs un jāievieš līdzsvars. Kad līdztekus strādā gan jaunāki, gan vecāki cilvēki; kad darba kolektīvā ir gan ātrie un aktīvie, gan lēnie un pamatīgie, kas apzinīgi dara ikdienas darbu un neslimo. Protams, eidžisms attiecas arī uz jauniešiem, kurus negrib ņemt darbā, jo viņiem nav pieredzes, bet to prasa, jau izkāpjot no skolas sola. Esam papētījuši, kas notiek, ja CV aizsūta jaunietis, kam nav pieredzes, bet ir ambīcijas, un kas – ja cilvēks vecumā virs 50 gadiem. Pirmo uz pārrunām aicina jaunieti, nevis cilvēku pusmūžā! Kad pusmūža cilvēku nepieņem vienā un otrā darbā, ticamākais, tieši vecuma dēļ, viņš jūtas aizskarts, tādēļ vispār vairs negrib sevi piedāvāt darba tirgū. Saņemot atteikumu vienreiz, otrreiz, sākas depresija, un tad jāiet pie ārsta. Daudziem sākas problēmas ģimenē, jo viņš nevar dot nekādu pienesumu, un cilvēks jūtas arvien sliktāk. Darba tirgus ir pilns ar vakancēm, taču cilvēku virs 50 gadiem ņemt negrib.»
* NVA dati liecina, ka gandrīz 40% no kopējā reģistrētā bezdarbnieku skaita valstī un arī vairāk nekā puse ilgstošo bezdarbnieku ir vecumā 50+.
* Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptaujā 59% aptaujāto norādījuši, ka vecums ir galvenais faktors, kas darba meklējumos pretendentus ar līdzīgu kvalifikāciju nostāda nevienlīdzīgās pozīcijās.
* Tāpat Eirobarometra dati liecina, ka 80% Eiropas strādājošo nevēlētos strādāt ar kolēģi virs 65 gadiem. Beļģijā diskriminācija uz vecuma pamata nodarbinātības jomā sākas jau no 35–45 gadu vecuma.
* Vācijā puse no visām Labklājības ministrijā saņemtajām sūdzībām nodarbinātības jomā ir par diskrimināciju uz vecuma pamata. 25% sūdzību Vācijā ir par vecuma diskrimināciju pakalpojumu piekļuvē.
Vairums jūtas diskriminēti
LSKA veikusi senioru aptauju, un tā rāda, ka mūsdienās joprojām valda izteikti stereotipi par to, ko piedien vai nepiedien darīt konkrētajā vecumā, un tas bieži rada mākslīgas barjeras. 60% aptaujāto uzskata, ka Latvijā pastāv diskriminācija pēc vecuma. Tie, kuri paši ir saskārušies ar diskrimināciju, 75% gadījumu to izjutuši darbavietā. Gandrīz 15% aptaujāto ir apzināti slēpuši savu vecumu, lai netiktu diskriminēti. Aptauja arī liecina, ka cilvēki vecumā 50+ baidās novecot, turklāt vīrieši biežāk nekā sievietes atzinuši savas bailes novecot. Skaidrojot, kāpēc tā, Barba Girgensone min kaut vai ārējo izskatu: «Daļai vīriešu būtiskākais ir vizuālais izskats, citam – sociālie kontakti. Daudziem vīriešiem ar gadiem parādās problēmas ar matiem – daļai sākas plikpaurība, daļa matus krāso, lai nav sirmi. Vīriešiem vairāk nekā sievietēm ir svarīgs sociālais statuss – sievietes vairāk turas pie mājas dzīves un bērniem, bet vīrietim svarīgi, kādu amatu viņš ieņem, kādā apritē ir.»
Vairāk nekā puse aptaujāto arī norāda, ka jūtas jaunāki nekā ir patiesībā. Bet uz jautājumu, kas viņiem palīdz justies jauniem, 32% atklāj, ka tās ir modernās tehnoloģijas un to lietošana, 48% – socializēšanās un tikšanās ar draugiem, 24% – mācīšanās un jaunu lietu apguve, bet 33% – veselīgs dzīvesveids.
Kā situāciju mainīt?
LSKA pievienojas tiem, kas uzskata, ka sekmīga dažādu aizspriedumu un stereotipu plaisas mazināšana starp 50+ un pārējām vecuma grupām var sniegt pievienoto vērtību daudzās jomās. Piemēram, aizpildīt trūkstošās darba vietas, sabalansēt ģimenes ikdienu, veicināt paaudžu pieredzes apmaiņu. Gados vecāku darbinieku nodarbināšana sniedz daudz ieguvumu: paplašinās darbinieku izvēle, jo ir lielāks potenciālo kandidātu loks; pakalpojumu sniedzēji var pielāgot un precīzi mērķēt savu pakalpojumu noteiktai auditorijai; darbinieku lojalitāte ir lielāka pret tādu darba devēju, kurš ņem vērā konkrētu cilvēku vajadzības, nevis uztver savus darbiniekus kā viendabīgu masu. Dažādos vecumos cilvēkiem ir dažādas vajadzības, un tas, ko no darba devēja sagaida 20 un ko – 60 gadu vecs darbinieks, atšķiras. Jo daudzveidīgāks ir darba kolektīvs, jo radošāks, plašāks skats uz procesiem, ar ko uzņēmums vai iestāde saskaras.
Barba Girgensone ir pārliecināta, ka eidžisma problēma būtu jāanalizē Labklājības ministrijas atbildīgajam departamentam, sadarbojoties arī ar NVA, lai notiktu darba vietu piedāvāšana, darba devēju mudināšana ņemt darbā arī cilvēkus pirmspensijas un vēlākā vecumā. Iespējams, palīdzētu arī ciešāka sadarbība ar Latvijas Darba devēju konfederāciju. Un galvenais – informēšana un skaidrošana par to, cik būtiska ir paaudžu sadarbība šajā laikā, kad cilvēki dzīvo ilgāk un ilgāk vēlas būt sociāli aktīvi, gūstot arī ienākumus, nevis dzīvojot atstumti un depresīvi.
Ko darīt, ja neņem darbā vecuma dēļ?
Viena risinājuma šajā situācijā nav, jo, kā atzīmē Barba Girgensone, cilvēki ir dažādi un atšķiras tas, kādā veidā katrs jūtas diskriminēts. Taču, sajūtot, ka darbā nepieņem tikai vecuma dēļ, ieteicams sazināties ar nevalstiskajām organizācijām, piemēram, LSKA, biedrību Rasa, arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Darba devēju konfederāciju, – galvenais ir neklusēt, bet par to runāt!
