Vispirms izstāstīšu, kā vispār darbojas mūsu deguns, jo tieši tā anatomijai ir liela saistība ar to, kāpēc iesnas, tā teikt, mēdz aiziet dziļumā un savārīt lielas ziepes.
Pudeles kakliņa efekts
Degunu ar deguna blakusdobumiem, kas atrodas gan vaigos, gan pierē, savieno šauras ejiņas, un šajās savienojumu vietās veidojas tāds kā pudeles kakla efekts. Proti, pats deguna dobums ir liels, blakusdobums ir liels, bet pa vidu – šaura, šaura atverīte. Problēma rodas tajā, ka gan gļotāda, kas izklāj deguna dobumu un blakusdobumus, gan pašas atverītes iesnu laikā satūkst (tāpēc deguns iesnu dēļ ir ciet!) un pastiprināti ražo gļotas jeb, vienkārši sakot, puņķus.
Tieši tūskas dēļ atverītes reizēm satūkst tik stipri, ka aizveras ciet pavisam, un deguna blakusdobumos veidojas slēgta vide, aizsprostojums. Gļotas turpina veidoties, arī dažādas baktērijas tur dzīvojas, bet – nekas netiek ārā. Taču vietā, kur nav ne drenāžas, ne ventilācijas, iekaisumam ir iespēja pieņemties spēkā. Un – rodas tas, ko sauc par deguna blakusdobumu iekaisumu.
Iemesli, kāpēc tā notiek, ir vairāki:
- Anatomiskas īpatnības. Piemēram, ejas, kas savieno degunu ar deguna blakusdobumiem, ir ļoti šauras. Varbūt ir izliekta deguna starpsiena vai ir deguna polipi.
- Gļotāda jau pirms iesnu saķeršanas nav bijusi vesela. Piemēram, ir alerģiskas vai hroniskas iesnas.
- Pievienojas baktērijas.
Vīrusa laikā uz novājinātās imunitātes fona tās spēj naskāk uzdarboties, izraisot strutainu iekaisumu.
Pazīmes, ka šīs nav parastas iesnas
Vīrusa izraisītām iesnām ir sava gaita, un – kā mēs, deguna ārsti, sakām – iesnām jābūt secīgām, sajūtām katru dienu ir jāmainās. Pirmās trīs dienas justies ļoti slikti ir normāli, jo tad deguna gļotādā ir vislielākā tūska, tas ir ciet, grūti elpot, asaro acis… Vēlreiz saku – tas ir normāli!
Aptuveni ceturtajā dienā būtu jāsāk just, ka deguns sāk atvērties, elpot kļūst vieglāk, un tā ar katru dienu jākļūst arvien labāk.
Arī izdalījumiem no deguna jāmainās – sākumā tie ir ūdeņaini, šķidri, caurspīdīgi, bet ceturtajā piektajā dienā tiem jākļūst biezākiem un tomēr viegli izšņaucamiem, gaišiem, līdz nedaudz viegli iedzelteniem. Pēc tam katru dienu jābūt sajūtai, ka šodien ir labāk nekā vakar. Līdz iesnas beidzas!
Ja iesnas aiziet dziļumā un pievienojas deguna blakusdobumu iekaisums, pēc akūtās iesnu fāzes ceturtajā dienā parasti jūtams neliels uzlabojums, bet jau nākamajā dienā ir krass pasliktinājums. Tā tautā saka – krišana atpakaļ. Deguna gļotāda atkal stipri pietūkst, ir grūti elpot, deguns var pat būt tik ļoti ciet, ka to nevar izšņaukt, parādās pilnuma sajūta vaigos un pierē, var būt spiedošas sāpes pierē noliecoties, sāpes var izstarot uz zobiem, acīm, vaigiem, var būt galvassāpes…
Arī izdalījumi no deguna kļūst citādi nekā klasisko septiņu dienu iesnu gadījumā – puņķi ir biezi, spilgti dzelteni, var kļūt pat zaļi, strutaini. Var parādīties arī strutu aromāts, ko pats cilvēks, tiesa, parasti nejūt, bet apkārtējie gan. Vēl viena klasiska pazīme – kopā ar to visu var paaugstināties temperatūra.
Pareizā taktika
Lai sāktu ārstēšanu, deguna blakusdobumu iekaisuma gadījumā nav vajadzīgi īpaši izmeklējumi un pat ne rentgens. Eiropas vadlīnijās ausu, kakla un deguna ārstiem teikts, ka diagnozi var apstiprināt, ja ir šādi simptomi: spiedošas sāpes pierē, dzelteni, strutaini izdalījumi un temperatūra. Ko darīt tev? Šajā situācijā iesnu ārstēšana mājās tiešām beidzas un ir jādodas pie ģimenes ārsta, lai viņš izvērtē, kāda ir situācija. Lors tādā gadījumā nav pirmās nepieciešamības ārsts.
Kas jāpanāk ārstējoties?
- Jāmazina tūska, lai deguna atverītēs saplaktu. Lai tās atvērtos un izlaistu sakrātās gļotas jeb puņķus laukā, var lietot līdzekļus ar tūsku mazinošu iedarbību. Piemēram, Olynth, Ximelyn vai Sinex ar aktīvajām vielām ksilometazolīnu vai oksimetazolīnu – tie ir tipiski pretiesnu līdzekļi, kas sašaurina deguna gļotādas asinsvadus, tāpēc degunā jūtami mazinās tūska. Bet šie līdzekļi jālieto ne biežāk kā ik pēc trim stundām un ne ilgāk kā 3–5 dienas.
- Jāveicina deguna tīrīšanās. Būtu labi skalot degunu ar izotonisko jūras ūdeni. Piemēram, Hummer, Quixx, Apropos, kuru sastāvā ir jūras ūdens jeb vienkārši sālsūdens. Izotoniskais jūras ūdens ir 0,9 procentus stiprs, tas nozīmē, ka tas ir līdzvērtīgs visiem mūsu organisma dabiskajiem šķidrumiem, līdzīgi kā nātrija hlorīds, ko laiž vēnā ar sistēmu. Sāls šķīdums palīdzēs šķidrināt gļotas un vieglāk izšņaukt degunu.
- Jāatvieglo elpošana. Te var lietot līdzekļus ar dabas vielām, piemēram, pilieni vai ziedes ar ēteriskajām eļļām, kādi ir Rinogēls un Pinosol. Ēterisko eļļu spēcīgais aromāts reflektoriski iedarbojas uz asinsvadiem deguna gļotādā, sašaurinot tos un arī tā mazinot tūsku.
- Ja deguns tīrās gausi, jāpalīdz gļotām šķidrināties. Iedarbīgi ir līdzekļi ar dabas vielu ekstraktiem, piemēram, Sinupret un Sinunorm, kas veicina gļotu šķidrināšanos un līdz ar to arī blakusdobumu tīrīšanos.
- Ja iekaisums ir strutains, parasti nepieciešamas antibiotikas. Tās parasti šādā situācijā izraksta ģimenes ārsts. Vispiemērotākās šādā gadījumā ir penicilīna grupas antibiotikas, piemēram, amoksicilīns.
- Ja ir temperatūra, stipras sāpes. Tad var lietot kādu no nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, piemēram, ibuprofēnu. Ja pati jūti, ka blakusdobumu iekaisums ir klāt, bet pie ģimenes ārsta tiec tikai rīt, vari iedzert kādu pretiekaisuma līdzekli, lai procesu mazliet nobremzētu.
Tomēr nekļūst labāk…
Ja arī, lietojot antibiotikas un visu iepriekšminēto, pāris dienu laikā nekļūst labāk vai arī simptomi tik un tā pieņemas spēkā, piemēram, aiztūkst plakstiņš (tā tiešām var notikt!), nevajag gaidīt brīnumu, bet atkārtoti apmeklēt ģimenes ārstu. Tādos gadījumos viņš nosūta pie lora, ļoti retos gadījumos – pat uz stacionāru, kur sniedz tūlītēju palīdzību. Lai viestu skaidrību par situāciju degunā, būtu labi uztaisīt deguna blakusdobumu rentgenu.
Ko varam palīdzēt mēs, deguna ārsti?… Jā, starp pacientiem klejo šausmu stāstiņi par deguna duršanu, bet, kā es smejos, mēs, dakteri, arī esam cilvēki, un visi cilvēki ir slinki. Tāpēc nav tā, ka mēs to vien gaidām, lai kādam durtu degunā! Un tas arī nebūt nav vienīgais, ko var darīt, ja ir deguna blakusdobumu iekaisums.
Risinājums katrā situācijā atkarīgs no tā, ko rāda rentgena bilde – cik ļoti blakusdobumi ir aizsprostoti, cik plašs ir iekaisums, kāda ir deguna anatomija…
Reizēm pietiek nomainīt antibiotikas, lai iekaisums beidzot mazinātos. Citreiz, ja rentgenā redzams, ka deguna blakusdobumi neiztīrīsies pa labam, jo tie, piemēram, ir bloķēti ar anatomiski nepareizu starpsienu, jāveic punkcija jeb tā saucamā deguna duršana. Jā, procedūra nav patīkama, bet dažās situācijās tas ir vienīgais veids, kā dabūt strutas no blakusdobumiem ārā.
Var veikt arī tā saucamo kukū procedūru jeb skalošanu pēc Proeca – princips tāds pats kā deguna skalošanai mājās ar sālsūdeni. Parasti to ambulatori vai stacionārā veic medmāsiņa – vienā nāsī tiek laists sālsūdens šķīdums, bet pa otru ar aparātu gluži kā ar putekļsūcēju sūc ārā gļotas. Biežāk šo metodi izmanto bērniem, jo viņiem pašiem ir grūti tādā situācijā kārtīgi izšņaukt degunu, bet blakusdobumu iekaisumu gadījumā, ja ir liela tūska un deguns netīrās, tā skalot degunu var arī pieaugušajiem.
Procedūra nav patīkama (lai gan jāteic, ka tā ir patīkamāka par duršanu), bet uzreiz pēc tās ir jūtams uzlabojums, deguns ir tīrs, kļūst viegli elpot. Kāpēc šo metodi sauc par kukū? Jo brīdī, kad pa vienu nāsi laiž degunā sāls šķīdumu, jāsaka kukū, lai mīkstās aukslējas paceltos un deguns veidotos kā noslēgta vide – tā sālsūdens neietek kaklā, bet cirkulē pa riņķi un izskalo blakusdobumus abās pusēs.
Ja katras iesnas beidzas ar kukū
Ja katrs mazais vīruselis tiešām beidzas ar blakusdobumu iekaisumu, tad gan būtu labi parādīties operējošam loram, jo, visticamāk, degunā ir kāds anatomisks defekts, kas neļauj blakusdobumiem pienācīgi iztīrīties, tāpēc tie allaž iekaist. Parasti pie vainas ir deguna starpsienas izliekums, ko operācijas laikā var iztaisnot, lai deguns turpmāk tīrītos pats. Tad iesnas katru reizi nepārvērtīsies par šausmu stāstu.
Divas tipiskas KĻŪDAS, kas var veicināt blakusdobumu iekaisumu
- Karstie pretdrudža dzērieni. Tajos lielās devās ir paracetamols, antihistamīna preparāti jeb pretalerģijas līdzekļi, arī pseidoefedrīns, kas dod ļoti strauju uzlabojumu, bet pašu vīrusu nelikvidē. Tāpēc, sajūtoties labāk, tu vīrusu neizguli, bet tikai veicini tā aiziešanu dziļumā. Turklāt šādu bliezienlīdzekļu lietošana organismam jau tā akūtā situācijā tikai uzliek papildu slodzi pārstrādāt šos medikamentus. Tāpēc, jūtot pirmās saaukstēšanās pazīmes, labāk nevis izpirkt visu aptieku, bet paņemt vienu brīvu dienu, dzert daudz šķidruma un atpūsties. Tā organisms uzkrās spēkus pretoties vīrusam.
- Deguna sildīšana. Tautas metodes māca sildīt vaigus pie deguna ar olu vai vārītu kartupeli, bet arī šī taktika nedos uzlabojumu. Gluži pretēji – ja ir iekaisums, sastrutojums, ar lokālu sildīšanu deguna blakusdobumu gļotāda pārvērtīsies par inkubatoru – baktērijas siltumā dzīvosies uz urrā! Tāpēc akūtā fāzē sildīt nedrīkst! Pasildīt drīkst, ja tā ir garām, iekaisums jau gandrīz izārstēts, bet kaut kas no deguna tomēr vēl tīrās laukā. Tad siltums veicinās gļotādas apasiņošanos un gļotu uzsūkšanos un vairs nekaitēs.
Nebāz degunā ķiploku! Nē, nē – un vēlreiz NĒ! Ķiploka sula ir ļoti spēcīga un kairinoša, var rasties gļotādas apdegums. Un tā patiešām notiek!
Kā PAREIZI pilināt degunā?
Svarīgākās vietiņas degunā, kur jānonāk zālēm, ir nevis pašas nāsis vai deguna vidus pie starpsienas, bet maliņas, kurās atrodas ejas uz deguna blakusdobumiem. Tāpēc dari tā!
- Lai zāles nonāktu tur, kur no tām būs vislielākā jēga, labāk pūt vai pilini tās katrā nāsī ar pretējās puses roku, it kā tēmējot uz vaigu vai aci.
- Vēl viens variants – vari sarauties čokurā, it kā ieliekt galvu klēpī un tad pūst degunā, jo tad līdzeklis nokļūs dziļāk degunā, nekā atgāžot galvu.
- Allium cepa (sīpols) – piemērots iesnu sākuma fāzei, kad deguns bez mitas tek, bet izdalījumi vēl ir šķidri, caurspīdīgi kā ūdens, āda ap degunu no biežas šņaukāšanās iekaist, sūrst.
- Kalium bichromicum (kālija bihromāts) – piemērots iesnu vidus fāzē, kad izdalījumi no deguna kļūst biezāki, dzeltenīgi un staipīgi, jo šķīdina un palīdz visiem sliktumiem iztīrīties ārā.
- Sulphur (sērs) – izdalījumi no deguna ir biezi un dzeltenīgi. Papildus tam vīruss norit ar karstumu, liekas, ka svilst pēdas, tās gribas turēt plikas, atvēsināties. Labi palīdz cilvēkiem, kam ir tendence uz uz ādas izsitumiem, alerģijām.
- Pulsatilla (silpurene) – derēs reizēs, kad bijušas stipras iesnas, kas beigās aizskrējušas uz ausi, slimojot emocionāli jūties bezpalīdzīga, nevarīga. Gribas svaigu gaisu, sēdēt pie atvērta loga.
- Silicea (silīcijs) – deguns ir pilns, blakusdobumu un pieres rajonā ir spiedoša sajūta, nevar paelpot un ir ļoti auksti, jādrebinās.
- Apis (bite) – tipisks prettūskas preparāts, tāpēc tas lieliski palīdz, ja deguna gļotāda ir pietūkusi, ir aizlikts deguns, kaut ārā nekas nenāk.
Pamēģini homeopātiju!
Iesaka homeopāte Dr. med. GUNA BLUMBERGA
Pret iesnām un deguna blakusdobumu iekaisumu var palīdzēt vairāki homeopātiskie preparāti. Izvēlies tos, kuru apraksts visvairāk līdzinās tavām šī brīža sajūtām!
KĀ LIETOT?
Pa 5 graudiņiem 3 reizes dienā divas dienas. Ja kļūst labāk, vari palietot vēl trešo dienu.
Zini! Ja efekta nav, šoreiz būs jāķeras pie klasiskajiem medikamentiem un, iespējams, pat antibiotikām.