- Vai urīnceļus vispār var apsaldēt? Varbūt nepatīkamās sajūtas urīnceļos tomēr rada kāds nejauks mikrobs?
Varētu teikt gan jā, gan nē. Baktērijas, kas izraisa urīnceļu iekaisumu (biežāk tā ir Escherichia coli jeb zarnu nūjiņa), uz dzimumorgāniem mitinās visu laiku, taču vēsā, mitrā laikā tās biežāk ierosina iekaisumu. Jebkura novirze no ikdienas ierastajiem apstākļiem, no zināmas rutīnas un komforta organismam rada stresu, un rezultātā rodas kādu orgānu disfunkcija. Stresa apstākļos kāds orgāns var nebūt pietiekami apasiņots, var būt asinsvadu spazmas, un līdz ar to uzņēmība pret it kā ikdienišķām baktērijām kļūst lielāka.
- Vai vienmēr, ja urīnceļos radies iekaisums, ir sāpīga čurāšana? Visu laiku gribas čurāt, bet ārā nekas nenāk?
Šīs pazīmes raksturīgas nekomplicētam urīnceļu iekaisumam, ko mēdz saukt arī par cistītu, kad infekcija ieperinājusies tikai urīnpūslī un nav vispārējas organisma reakcijas – cilvēks visādi citādi jūtas normāli. Tikai nepārtraukti ir vēlēšanās čurāt. Nepatīkamā sajūta rodas no tā, ka iekaisušās urīnpūšļa sieniņas berzējas viena pret otru un rada kairinājumu.
- Kas notiek, ja cistītu neārstē?
Neārstēta urīnceļu infekcija ceļo uz augšu, uz nierēm. Tas ir ļoti tipiski, ka infekcija sākas ar urīnpūsli, bet, ja dažu dienu laikā nav sākta ārstēšana, infekcija virzās uz nieru bļodiņām, radot sliktu dūšu, temperatūru, bez čurāšanas problēmām pievienojas arī trulas sāpes vienā vai abās nierēs.
Kā cilvēki saka – muguras tukšumos, starp ribām un gurniem.
Ja arī tas netiek ārstēts, infekcija iekļūst dziļāk nieres audos un var radīt jau daudz nopietnāku iekaisumu. Medicīniski to sauc par pielonefrītu, un tā jau uzskatāma par komplicētu situāciju. Par laimi, tā notiek retāk, jo urīnceļu iekaisums ir pietiekami nepatīkams, lai cilvēks ātri meklētu palīdzību.
- Kāda būtu labākā taktika, sajūtot pirmos nepatīkamos simptomus?
Tātad, ja ir pēkšņa vajadzība pačurāt, sāpes urinējot, reizēm arī sāpes vēdera lejasdaļā, likums numur viens – maksimāli daudz lietot šķidrumu. Būtībā, ja pirmie simptomi ir noķerti ātri un ja apzinīgi lieto šķidrumu, ir liela cerība ar to vien tikt sveikā cauri.
Tāpat noteikti jāievēro miers no fiziskām aktivitātēm un siltums.
Vīriešiem klasiski mikrobu izraisīti urīnceļu iekaisumi ir daudz retāk, un, ja tomēr rodas problēmas ar čurāšanu, ja ir sūdzības par diskomfortu, tas parasti ir nopietns simptoms citām ligām.
- Vai lietot arī tautas līdzekļus? Dzērveņu kapsulas, milteņu tēju…
Aptiekās ir papilnam urīndzenošu un urīnceļus dezinficējošu tēju, dabas zālīšu maisījumu, kas satur dzērvenes, brūklenes, bērzu lapas, miltenāju… To visu var lietot, par ļaunu tas nenāks. Bet – īsti nav pierādījumu, ka tās pašas izslavētās dzērvenes un pārējie līdzekļi varētu simtprocentīgi palīdzēt. Tādu nav!
Tomēr, ja mūsu senči jau gadsimtiem ilgi uzskatījuši, ka dzērvenes palīdz pret urīnceļu iekaisumu, tad kaut kāds pamats tam ir.
Katrā ziņā no dzērvenēm sliktāk nekļūs. Savukārt zāļu tējas ir šķidrums, un tas šādā situācijā ir zāles numur viens.. Var lietot arī dabas līdzekļus kapsulu veidā – fitolizīna pastu, Urosept, Canephron.