Labs jautājums. Visai bieži pie mums uz klīniku tiek nosūtīti pacienti uz kataraktas operāciju ar ļoti augstu acu spiedienu un tālu aizgājušu glaukomas stadiju. Tad mēs esam tie sliktie ārsti, kuri pasaka: «Katarakta jums šodien netiks operēta. Mēs piedāvājam glaukomas operāciju, kas jums redzi neuzlabos, vai arī mēs jūs šodien laižam mājās un jūs nāksiet uz glaukomas operāciju tad un tad…»
Vārdu sakot, ar augstu acu spiedienu kataraktu operēt ir bīstami.
Ja pacientam ir augsts acu spiediens un tā ir klasiska glaukoma, tad vispirms veicam glaukomas operāciju. Taču ir atsevišķas situācijas, piemēram, kad cilvēkam ir briestošas lēcas, tādā gadījumā glaukomas operācija nepalīdzēs. Pacientam ir augsts acu spiediens, bet viņam ir arī liela, apaļa, uzbriedusi lēca, un vienīgā operācija, kas jāveic, ir kataraktas operācija.
Tad mēs šo pacientu speciāli sagatavojam, ievadām zāles vēnā, muskulī, lai samazinātu asinsspiedienu un acu spiedienu,
un ar trīcošu sirdi operējam, izņemam briestošo lēcu.
Savukārt, ja cilvēkam ir labi ārstēta, kompensēta glaukoma un katarakta, tad operējam kataraktu un lūdzam visuvarenajam, lai iejaukšanās acī neietekmētu šķidruma atteces ceļus. Jo kataraktas operācijas laikā, nomainot duļķaino lēcu pret dzidru mākslīgo, tiek izkustinātas dažādas acs iekšējās struktūras, lietoti viskozi materiāli, un kaut kas var arī uz kādu laiku aizdambēt atteces ceļus, un pirmajā brīdī pēc kataraktas operācijas var būt augsts acu spiediens.
Diemžēl kādreiz var būt arī tā, ka izoperē kataraktu, glaukoma pirms tam ir bijusi kompensēta, bet mēnesi vai divus pēc kataraktas operācijas ir jāoperē glaukoma,
jo zāles, kas labi darbojās pret glaukomu līdz kataraktas operācijai, vairs nepalīdz.
Jāatceras, ka kortikosteroīdu acu pilienu iespējamā blakne ir acu spiediena paaugstināšanās, un šos pilienus kombinācijā ar plaša spektra antibiotiskajām vielām nozīmējam lietot kataraktas pēcoperācijas periodā.
Es teiktu tā: katra operācija glaukomas pacientam ir ar paaugstinātu risku. Cilvēks ar glaukomu nevar sevi uzskatīt par parastu kataraktas pacientu, jo kataraktas operācijas laikā ķirurgam ir ļoti lieli izaicinājumi.
Piemēram, uz acs struktūrām veidojas izgulsnējumi – tā saucamais pseidoeksfoliatīvais sindroms,
kas neļauj zīlītei pietiekami paplašināties, un izoperēt kataraktu ar šauru zīlīti ir ļoti grūti. Tāpat glaukomas pacientiem lēcas saites, kas notur savā vietā lēcu, ir vājākas nekā pacientiem, kuri neslimo ar glaukomu. Eksistē daudz dažādu specifisku nianšu, kuras zina visi kataraktas ķirurgi, kas operē acis.
Savukārt pacientiem būtu jāsaprot, ka šādas acis ir jāoperē pieredzējušam ķirurgam.
Cilvēkam, kuram iepriekš bijusi glaukomas operācija, ir ļoti neapdomīgi doties uz kataraktas operāciju, nezinot, tieši kas viņu operēs.