Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ja sportiskās aktivitātes ir saistītas ar ilgstošu atrašanos ūdenī, āda macerējas – tā izmirkst un vairs nespēj aizsargāt ķermeni, ilgtermiņā kļūstot sausāka. Lielākoties šādos gadījumos novērojama ādas sačokurošanās uz pēdām un plaukstām, bet ne vienmēr.
Iedomājies – ādas virsējo raga kārtu veido ļoti daudzas plakanas formas ādas šūnu plāksnītes, tādi kā ķieģelīši, ko savā starpā cieši satur lipoproteīni. Kad āda izmirkst, ūdens piepilda šūnas, rodas tūska un saites, kas satur tās kopā, kļūst vājākas, radot aizsargkārtiņas bojājumus. Āda kļūst atvērta dažādu ķīmisku vielu, baktēriju, sēnīšu un dažādu mikroorganismu pastiprinātai migrācijai, turklāt abos virzienos – iekšā un ārā. Tāpēc ķermenis zaudē daudz mitruma, jo īpaši sālsūdenī. Un pretējā virzienā – ādā nonāk hlors un dažādas ķīmiskas vielas, ko lieto ūdens attīrīšanai, kā arī baktērijas. Īstermiņā tas var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas iekaisumu un sēnīšu infekcijas, bet ilgtermiņā – pastiprinātu ādas sausumu. Ja āda ir taukaināka, dabiskās aizsargspējas ir stiprākas un šie riska faktori ir mazāki. Kopta un vesela āda ir noturīgāka pret ūdens iedarbību.
- Ko darīt? Labākais paņēmiens, kā aizsargāt ādu no ilgstošas ūdens iedarbības, – lietot ķermeņa aizsargkrēmus, kas rada vieglu eļļas/tauku kārtiņu uz ādas virsmas, neļaujot ūdenim tik ātri izmērcēt ādas raga kārtas šūnas.
- Padoms. Pirms ilgstošām ūdens aktivitātēm nevajadzētu mazgāties karstā ūdenī ar ziepēm, lai nenomazgātu ādas dabisko aizsargkārtiņu. Sākumā vajadzētu iemasēt ādā aizsargkrēmu vai eļļu, ļaut tai kārtīgi iesūkties un tikai pēc tam vilkt peldkostīmu un/vai hidrotērpu, – arī tas palīdz aizturēt ūdens iedarbību uz ādu.
Sālsūdens izsausina ādu
Peldes jūrā vai okeānā specifiski sausina ādu, jo sālsūdens osmotiskais spiediens izvelk no ādas šķidrumu.
Citi lasa
Baltijas jūrā, īpaši Rīgas jūras līcī, sāls daudzums ir tikai 4–7 promiles. Tie, kuri nodarbojas profesionāli, sportošanai lielākoties izmanto siltās jūras un okeānus, kur ūdens ir daudz sāļāks. Pasaules okeāna vidējais sāļums ir 35 promiles, bet Nāves jūrā ir 260–300. Lieta tāda, ka sāls piesaista šķidrumu un sālsūdens dara tieši tāpat, tāpēc ilgstoša uzturēšanās sālsūdenī macerē ādu, izvelk no tās šķidrumu un piesātina ādu ar sāli. Parasti šo komplektu papildina kaitīgais UV starojums.
- Ko darīt? Saulei atklātajās ķermeņa daļās jālieto līdzeklis ar augstu SPF. Pēc aktivitātēm sālsūdenī sāļā kārta jānoskalo no ādas nost. Vislabāk ar ziepēm, citādi sāls efekts turpinās vēl ilgi pēc iznākšanas no ūdens. Pēc noskalošanās jālieto mitrinošs ķermeņa kopšanas krēms.
Sālsūdens vannas izsenis izmanto, lai izvilktu ūdeni no ādas dziļākajiem slāņiem, tādējādi veicinot sārņvielu izvadi, tomēr nav nekādu medicīnisku apstiprinājumu tam, ka sālsūdens palīdz mazināt celulītu, jo tā ir hormonāla problēma. Tomēr šķidruma izvadīšana uz kādu brīdi var uzlabot ādas izskatu, padarīt formas mazliet slaidākas, tomēr tas nerisina celulīta problēmu.
Ūdens un paaugstināts ultravioletais starojums
Der zināt, ka UVS radiācijas apjoms, atstarojoties pret ūdens virsmu, palielinās par 25%. Tas nokļūst uz ķermeņa ne tikai no augšas, bet arī no sāniem un apakšas, tāpēc ļoti būtiska ir aizsardzība no saules. Nodarbojoties ar ūdenssporta veidiem, jālieto krēms ar SPF 40 un vairāk, jo tikai tāds spēj sniegt adekvātu aizsardzību.
- Ieteikums. Uz ūdens noderīgāki ir saules aizsargkrēmi, kuru sastāvā ir minerāli – cinka oksīds, titāna dioksīds. Tos izmanto arī bērnu kosmētikas saules aizsargkrēmos, jo šie minerāli neabsorbējas ādā, tie nedaudz ilgāk paliek uz ādas virsmas un sniedz labāku aizsardzību.
- Padoms. Izmanto speciālos apģērbus, kam ir aizsardzība pret sauli, – to norāda ar UPF. Ja, piemēram, uz krekliņa ir norādīts UPF 50, tas laidīs cauri 1/50 saules staru. Būtiska ir arī apģērba krāsa: jo tā tumšāka, jo vairāk tā šķiedras absorbē sauli, tāpēc melnais mūs it kā silda. Jo košāka, intensīvāka (zila, zaļa) krāsa, jo labāka aizsardzība. Baltā krāsa aizsargā mazāk. No materiāliem vislabākā aizsardzība ir likrai un elastānam, pēc tam – neilonam un poliesteram. Pēc tam seko dabiskie materiāli, tiem šķiedras ir resnākas, audums ir retāks, tāpēc to caurlaidība ir lielāka.
Apģērbam ir labāka aizsardzība nekā krēmam, tāpēc krēms zem tā nav jāuzklāj. Krēms jālieto saulei atsegtajās vietās, turklāt tas jādara pusstundu pirms došanās ūdenī.
Ūdensnoturīgā kosmētika – skaistumam
Dāmas droši var lietot ūdensnoturīgo kosmētiku, arī dekoratīvo, tomēr noteikti ir jālieto arī saules aizsargkrēms ar augstu SPF.
- Ieteikums. Vērts papētīt kosmētikas sastāvu un iepriekš to izmēģināt, lai saprastu, vai tās sastāvā nav kodīgu vielu, kas var izraisīt kairinājumu. Ja vairākas stundas jāpavada saulē un ūdenī, āda tiek izmērcēta, tā zaudē savas aizsargspējas un var rasties neglītas problēmas.
Pēdās var iemesties sēnīte!
Sēnītes visvairāk mitinās nagos un starp kāju pirkstiem. Turklāt, staigājot vaļējās sandalēs vai čībās, tās sitas pret papēžiem, tāpēc, āda cenšoties sevi pasargāt, sabiezē un izsausē. Tad veidojas mikroplaisas, caur kurām sēnītes viegli tiek iekšā un izraisa infekciju.
Ūdenssporta apavos siltumā un mitrumā veidojas labvēlīga vide ādas un nagu sēnītēm, kas inficē pēdas.
- Padoms. Pēc sportošanas ūdenī lietot antibakteriālās ziepes, ar tām nomazgājot visu ķermeni. Labāk, ja ziepēm ir neitrāls pH, tas rada labvēlīgāku vidi. Pēc dušas noteikti jālieto mitrinošs ķermeņa krēms un pēdu ādu aizsargājošs līdzeklis, kas palīdz ādai ātrāk atgūties un atjaunot dabisko aizsargbarjeru.
