Tā var gadīties, ja lūzums nav kontrolēts ar atkārtotiem rentgena izmeklējumiem. Ja pirmajā un otrajā izmeklējuma reizē kauls stāv savā vietā, varbūtība, ka tas nobīdīsies vēlāk, ir ļoti niecīga.
Taču kopumā kauli diezgan bieži saaug nepareizi.
Dažkārt pacients atnāk pie ārsta tikai pēc diviem mēnešiem, un rentgenā var redzēt kaula nobīdi. Visbiežāk tā notiek ar cilvēkiem stipri gados. Taču ne vienmēr dislokācija rada sāpes vai citas sūdzības. Ja, piemēram, roka savas funkcijas pilda – var gan izķemmēt matus, gan nomizot kartupeļus, gan darīt citus darbus –, ārstēšana nav nepieciešama.
Biežāk nepareizi saaug šķembaini lūzumi, jo muskuļi ir saspringuši un velk katrs uz savu pusi.
Ja ir osteoporoze, tas nozīmē, ka kauli ir trauslāki un lūst šķembaināk. Jauniem cilvēkiem parasti plaisu jeb lūzuma vietu nav tik daudz, un tad kauls sadzīst labāk.
Pirkstu tirpšana ir kaula nobīdes sekas, jo gar apakšdelmu pa plaukstas iekšējo virsmu iet nervi. Un, ja kauliņš ir nobīdījies, tas nospiež nervus, tāpēc pirksti tirpst, it kā salst un vairs nav tik klausīgi. Pirkstos ir mazāk spēka, jo kauls, saaugot nepareizi, kļūst īsāks, bet cīpslas, kas kustina pirkstus, – garākas.
Visdrīzāk var palīdzēt, veicot tā saucamo osteotomiju. Tas nozīmē, ka kaulu lūzuma vietā zāģē pušu un novieto pareizā stāvoklī, pieskrūvējot plāksni, ko izņem apmēram pēc gada.
Taču jebkurā gadījumā, kaut arī sāp, līdz operācijai jācenšas iespēju robežās iekustināt plaukstas locītavu un pirkstus.
Pēc operācijas sāpēs brūce un roka atkal kādu laiku būs mazkustīga. Ja tā iepriekš nebūs vingrināta, būs ļoti grūti iekustināma, un operācijai nebūs lielas jēgas.